Par aktuālāko Eiropas Savienībā.
Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente SANDRA KALNIETE turpina darbu pie Eiropas Parlamenta ziņojuma par dezinformācijas apkarošanu.
«2020. gads, kad pasauli pārņēma Covid-19 pandēmija, pierādīja, ka maldinošas ziņas izplatās ātrāk nekā vīruss - šis ir fenomens, ko dēvē par planētas mēroga infodēmiju. Tā jauc cilvēku prātus ar stāstiem par brīnumlīdzekļiem un sazvērestības teorijām, tā vairo nedrošības sajūtu, bailes un pat apdraud cilvēku dzīvības,» secina Sandra Kalniete.
ETP grupas viceprezidente atzīst, ka dezinformācija ar vislielāko vilkmi izplatās sociālajos medijos, kur izvērstu viltus ziņu propagandas kampaņu ietekmē sabiedrības viedoklis par Covid-19 polarizējas un tiek veicināta naida runa, tādēļ drīzā nākotnē ne tik vien jābūt stingrai likumdošanai, kas regulētu sociālo mediju darbību, bet arī jānodrošina pastāvīgs finansiāls atbalsts neatkarīgiem un profesionāliem medijiem.
«Profesionāli žurnālisti, faktu pārbaudītāji, pētnieki, pilsoniskā sabiedrība ir tie stabilie pamati, kas jāstiprina ar visiem pieejamiem instrumentiem, tai skaitā finansiāli, lai veidotu eiropiešiem drošu un aizsargātu informatīvo telpu,» uzsver ETP grupas viceprezidente Sandra Kalniete.
Tikpat nozīmīga prioritāte, apkarojot dezinformāciju, ir iestāties par nelielajām valodām, tostarp latviešu valodu. Sandra Kalniete ir pārliecināta, ka mazākā valodas lietotāju telpā viltus ziņu ietekme ir spēcīgāka un tās izplatās ātrāk. «Viltus ziņas daudz aktīvāk tiek apkarotas angļu, franču un citās pasaules lielākajās valodās, turpretī simtiem citās nelielās valodās, arī latviešu valodā, publicētu dezinformācijas un viltus ziņu dzēšana prasa ļoti ilgu laiku. Mans mērķis ir panākt, lai ES likumdošanā šajā jomā turpmāk tiktu respektētas nelielo valodu intereses,» apstiprina deputāte.
Prof. Dr. oec. INESE VAIDERE EP Ekonomikas komitejā strādā pie īpaša atveseļošanas un noturības mehānisma izveides 672,5 miljardu eiro vērtībā, lai veicinātu ES atgūšanos no pandēmijas.
Viņa skaidro, ka Latvijai no fonda būs pieejami ap 2 miljardi eiro grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā un vēl vairāk nekā 2 miljardi izdevīgos aizdevumos, lai mazinātu krīzes sekas un ieviestu reformas.
EP nesen apstiprināja noteikumus šī fonda izmantošanai. Tajos iekļauti vairāki I. Vaideres priekšlikumi, kuri paredz iespēju līdzekļus izmantot, lai segtu vīrusa sekas jau kopš krīzes sākuma pirms gada. Latvijai arī būs pieejams lielāks priekšfinansējums, nekā tika sākotnēji plānots, lai mazinātu slogu uz valsts budžetu grūtību laikā.
I. Vaidere norāda, ka fonda kritēriji paredz atbalstu Eiropas zaļā kursa ieviešanai, jo vismaz 37% no finansējuma jāatvēl klimata mērķiem. Kā prioritātes investīcijām viņa izceļ aprites ekonomikas ieviešanu un ēku renovāciju, kas ļaus attīstīt uzņēmējdarbību, radīs jaunas darba vietas, ļaus izmantot vietējās izejvielas. Tādējādi nauda paliks Latvijā. Vienlaikus tiks samazināti izmeši un rēķini iedzīvotājiem. Otrs nozīmīgākais mērķis ir digitalizācija, kam jāatvēl ne mazāk kā 20%. Atbalsts paredzēts arī zinātnei, izglītībai, veselības aprūpei.
Deputāte uzsver, ka EP Ekonomikas komiteja uzraudzīs, lai fonds tiktu izmantots lietderīgi. Komiteju regulāri informēs par dalībvalstu reformu plānu ieviešanu, savukārt deputāti sniegs savus vērtējumus Eiropas Komisijai, kas tos ņems vērā, dalībvalstīm līdzekļus piešķirot. Viņa skaidro, ka pastāv bažas par vairākām valstīm, kurās valdības varētu mēģināt ES resursus novirzīt tikai savu atbalstītāju labumam. Arī Latvijā atbildīgs ES naudas izlietojums ir aktuāls uzdevums, ņemot vērā sarežģīto piecu politisko spēku valdību. Tāpēc I. Vaidere aicina visus koncentrēties uz Latvijas kopējo labumu ilgtermiņā, līdzekļus ieguldot mērķtiecīgi un ar skatījumu nākotnē. Plānots, ka Latvija fonda investīcijas sāks saņemt gada otrajā pusē.
VALDIS DOMBROVSKIS, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un ES tirdzniecības komisārs:
«Eiropas Savienības daudzgadu budžets un ekonomikas atveseļošanas plāns kopumā sasniedz 1,8 triljonus eiro. No tiem Latvijai būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro. Tas būs labs atspēriena punkts ekonomikas izaugsmei. Šie līdzekļi pārdomāti jāizmanto ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām, kas stiprinātu ekonomikas noturību un izaugsmi sociāli iekļaujošā veidā.
Jāiegulda Latvijas ekonomikas modernizācijā, kāpinot mūsu preču un pakalpojumu pievienoto vērtību un konkurētspēju gan Eiropas, gan globālajos tirgos. Tikai tādā veidā Latvija varēs pakāpeniski veidoties par pārtikušu Ziemeļeiropas valsti.»
Eiropas Parlamenta lielākās un ietekmīgākās politiskās grupas (Eiropas Tautas partija) viena no darbības prioritātēm pirms vēlēšanām bija cīņa pret vēzi. Nesen - Pasaules pretvēža dienā, 4. februārī, Eiropas Komisija prezentēja rīcības plānu vēža uzveikšanā.
«Mēs solījām cīnīties pret vēzi, lai glābtu dzīvības! Mēs turējām savu solījumu. Tagad ir pienācis laiks ieguldīt vairāk finanšu resursu. Katru gadu Eiropas Savienībā ar vēzi mirst vairāk nekā viens miljons cilvēku un gandrīz trīs miljoniem tiek diagnosticēta šī slimība. Tas ir trīs reizes vairāk, nekā mēs esam zaudējuši Covid-19 vīrusam. Esmu pārliecināts, ka jaunajā vēža uzveikšanas plānā, iesaistot medicīnas ekspertus, zinātniekus, pētniekus, pacientus un tos, kuri atveseļojušies no vēža, mēs varam glābt un glābsim dzīvības,» uzsver ETP grupas priekšsēdētājs MANFRĒDS VĒBERS.
Viņš uzskata, ka Covid-19 vakcīnas radīšana ir parādījusi ne tikai medicīnas inovācijas lielās iespējas, bet arī to, ko spējam sasniegt Eiropā, ja visas valstis apvieno spēkus un strādā kopā. Kamēr cīnāmies pret pandēmiju, nedrīkstam aizmirst, ka vēzis nekur nav zudis.
****
ETP grupas apmaksāta publikācija. Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks. eppgroup.eu
