Pēc 10 darba gadiem Rīgas mēra amatā Nils Ušakovs tagad, būdams Eiropas Parlamenta deputāts,strādā Budžeta komitejā. Tieši tur tiek pieņemti lēmumi par jautājumiem, kas saistīti ar ES finansēm, ieskaitot plānus pašreizējās krīzes pārvarēšanai. Nils Ušakovs ir viens no līdzziņotājiemsaistībā ar Latvijai vienu no svarīgākajiemjautājumiem− ES 2021. gada budžetu.
Kāpēc tieši 2021. gada ES budžetam būtu jāpievērš īpaši pastiprināta gan Latvijas, gan visu pārējo ES dalībvalstu sabiedrības uzmanība?
Negribu izteikties ļoti patētiski, taču patlaban, šajās dienās un mēnešos, Briselē tiek izlemts ne jau jautājums par 2021. gada budžetu vai nākamo 7 gadu budžetu, vai atveseļošanas fonda apmēru, bet gan jautājums par Latvijas un visas Eiropas nākotni. Budžets ir kā galvenais instruments un vienlaikus arī rādītājs tam, vai Eiropa spēs pārvarēt pašreizējo krīzi.
Šī ir vissmagākā krīze Eiropas vēsturē kopš Otrā pasaules kara. Var runāt par dažāda mēroga vispasaules sazvērestībām, par to, ka vīruss ir izdomāts, ka ar masku palīdzību mūs kontrolēs, ka mums visiem drīz galvās ievietos mikroshēmas. Grūtos laikos mēs saskaramies ar visdažādākajām teorijām, baumām un reizumis arī ar absurdām provokācijām.
Krīze jau neattiecas tikai uz Eiropas Savienību…
Eiropa, ASV, Ķīna, Krievija, visa pasaule pārdzīvo krīzi. Notikumu un iespējamo pārmaiņu mērogs ir salīdzināms ar deviņdesmito gadu sākumu. Un Eiropā tagad ir iespējami divi attīstības scenāriji.
Pirmkārt, Eiropa kļūst daudz vienotāka, federālāka. Dalībvalstis ir spējīgas vienoties par jaunu «Māršala plānu», Eiropā tiek ieviests federālā parāda analogs, arī vienoti nodokļi atkritumiem vai digitālajām korporācijām, parādās jaunas integrācijas formas, piemēram, dalībvalstu vienošanās medicīnas jomā.
Patlaban ir cerības, ka tieši tā būs. Izskatās, ka tiks pieņemts lēmums par finansējumu 750 miljardu eiro apmērā, no kura liela daļa tiks piešķirta grantu veidā. Tas ir ļoti svarīgi. Pārvarēt krīzi tā, lai aizdevumus atmaksātu mūsu mazbērni, - tā problēmu nedrīkst risināt. Vairāk grantu, mazāk kredītu − tāda, starp citu, ir manis pārstāvētās sociālistu un demokrātu frakcijas nostāja. Un mēs esam otra lielākā frakcija, kas, lietojot Latvijas terminoloģiju, ietilpst koalīcijā.
Ja visi šie plāni tiks īstenoti, Eiropa kļūs stiprāka, stabilāka un bagātāka, un tieši tas Latvijai ir vajadzīgs.
Otrs scenārijs ir tāds, ka ES nespēj vienoties par kopēju plānu. Mums visiem Latvijā pavisam skaidri jāsaprot, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs pie ES šķelšanās bagātajā rietumu daļā un ne pārāk bagātajā austrumu daļā. Starp citu, no Austrumeiropas valstīm Latvija ir viena no nabadzīgākajām. ES sabrukums Latvijai būtu vislielākā katastrofa, kādu vien var iedomāties.
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam − latvietim, krievam, baltkrievam, ukrainim, ebrejam − tagad jākļūst par visdedzīgāko eirooptimistu.
Paskatieties, piemēram, kā mainās Rīga vai jebkura cita pašvaldība. Skolas, promenādes, parki, muzeji, ceļi − tas viss ir sakārtots, ļoti lielā mērā pateicoties Eiropas līdzfinansējumam. ES plāno piešķirt Latvijai krīzes pārvarēšanai vairāk nekā 4 miljardus eiro, turklāt lielākoties grantu, nevis kredītu veidā. Tie nebūs jāatdod, kā tas bija ar Starptautiskā valūtas fonda aizdevumiem deviņdesmitajos gados.
Izskan pārmetumi, kas ES fondu nauda tiks kārtējo reizi neracionāli iztērēta.
Latvijai nav ko pārmest ES. Ja naudu, ko tā piešķir, mūsu politiķi neprot pareizi tērēt, tad tā noteikti nav Briseles vaina.
Pavērtēsim tūrisma nozari. Tie ir desmit gadu pūliņi. 2009. gadā tūristu skaits Rīgā bija 600 tūkstoši, 2019. gadā − ap 3 miljoni. Nozares attīstībā ir ieguldīts milzīgs darbs. Uzceltas viesnīcas, atvērti restorāni, desmitiem tūkstošu darba vietu, kas dod ap 4% no IKP. Desmit gadu laikā uzņēmēji un strādājošie nodokļos ir samaksājuši simtiem miljonu eiro. Tagad nozarei un cilvēkiem ir nepieciešams valdības atbalsts, lai pārziemotu un izdzīvotu līdz pandēmijas beigām. Valdība palīdzēja ‒ krīzes laikā nozarei piešķirot apmēram 10 miljonus eiro.
Vēlreiz uzsveru − nozare visus šos gadus maksāja nodokļus. ES Latvijai tagad gatavojas piešķirt vairāk nekā 4 miljardus eiro krīzes pārvarēšanai, no kuriem apmēram puse pat nav jāatdod. Jā, tie 4 miljardi būs nākamgad. Bet nupat tieši krīzes pārvarēšanai Eiropas Komisija Latvijai piešķīra 192 miljonus eiro. Ir visas iespējas glābt nozari, nevis piedāvāt šajā nozarē strādājošiem pārkvalificēties.
Un vēl ‒ kāda jēga bija ieguldīt 250 miljonus «airBaltic»? Kurp un ko viņi pārvadās, ja pēc šīs ziemas viesnīcas Latvijā bankrotēs?
Toties tikko izskanēja priekšlikums iztērēt apmēram 50 miljonus eiro no šīs ES piešķirtās naudas, lai uzbūvētu jaunu radio un televīzijas ēku!
Mums visiem Latvijā tagad ir jātur īkšķis, lai politiķi Briselē spētu vienoties par kopēju Eiropas glābšanas plānu. Un vienlaikus jāseko, lai Latvijā, īstenojot šos plānus, visa piešķirtā nauda netiktu iztērēta tādiem projektiem kā televīzijas jaunbūve par 50 miljoniem eiro.
Publikāciju apmaksā Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (EPSDPAD).
