Kā Kijivas iedzīvotāji, spītējot ienaidniekam, pārvar aukstumu

© Scanpix

Kijiva gatavojas jaunai kārtējai aukstajai militārajai ziemai. Pilsēta, kuras iedzīvotāju skaits pirms Krievijas un Ukrainas kara pārsniedza trīs miljonus, joprojām ir pakļauta Krievijas armijas apšaudei: droni un ballistiskās raķetes cita starpā sagrauj enerģētikas objektus, kas nodrošina dzīvības uzturēšanu. Kāda būs šī ziema – cik cilvēku nosals, cik neizturēs un meklēs glābiņu valsts rietumu pierobežā vai Eiropā? Saltuma elpa jaušama jau tagad – šo publikāciju gatavo “nra.lv” žurnāliste, kura šobrīd dzīvo un strādā Kijivā.

Lai gan kopš kara sākuma 2022. gadā desmitiem tūkstošu Kijivas iedzīvotāju ir aizbēguši uz citām valstīm, pilsētā joprojām ir vērojama liela ļaužu rosība. Tas tādēļ, ka galvaspilsētā ierodas no valsts austrumiem pārvietotās personas briesmu dēļ, kas saistītas ar frontes līnijas tuvumu. Viņi izvēlas Kijivu lielā darba vietu skaita dēļ. Pārvietotās personas atver savus uzņēmumus: veikalus, kafejnīcas utt.

Daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nevar nekur aizbraukt. Ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri nevēlas pārcelties uz drošāku vietu, jo viņiem ir bērni, kas par viņiem rūpējas. Ir arī militārpersonu sievas un bērni, kuri nevēlas pamest savus vīrus un bēgt no valsts. Turklāt valsts sektora un lielo korporāciju darbiniekiem jāpilda savi kara laika pienākumi, kas liedz viņiem ceļot.

Militārā realitāte

Problēmas ar svarīgās infrastruktūras apdraudējumiem sākās 2022. gada februāra beigās. Pirmie uzbrukumi energoiekārtām pilsētā izraisīja elektroenerģijas padeves pārtraukumus. 2022./2023. gada ziemā apkure tika īslaicīgi pārtraukta. Taču tad parūpējās daba, atgriezās siltāks laiks un cilvēki ziemu pārcieta ne tik traumatiski.

Nākamajās divās ziemās infrastruktūras apstākļi bija relatīvi mierīgāki.

2025.-2026. gadā valdīja neparasti auksta ziema un vēl bijām atstāti bez elektroenerģijas. Termoelektrostacija tika sabombardēta. Lai glābtu apkures sistēmu, pilsētas namu apsaimniekotāji bija spiesti izlaist ūdeni no ēku apkures sistēmas caurulēm. Tas dzīvojamās telpās izraisīja krasu temperatūras pazemināšanos.

Cilvēki sāka nosalt. Piemēram, Kijivas Podilas rajonā no aukstuma nomira gados vecāka ebreju sieviete, kura dzīvoja viena. Par to plaši ziņoja Izraēlas un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi https://novayagazeta.eu/amp/articles/2026/01/27/politseiskie-ne-khodili-po-kvartire-oni-ezdili-po-ldu

Atgādinām, ka Kijivā arī 20. gs. deviņdesmito gadu sākumā tika piedzīvotas aukstas ziemas, jo organizatorisku problēmu dēļ valsts uzņēmumos apkure vairs nebija pieejama. Zemā budžeta finansējuma dēļ apkure nebija pieejama nedēļām ilgi, taču dzīvokļiem apkure netika atslēgta.

Kas notiek pašlaik

Ukrainas galvaspilsētu pastāvīgi apšauda Krievijas armija un tās sabiedrotie. Par šāviņu mērķi tiek iezīmēta kritiskā infrastruktūra, tādējādi ietekmējot miljoniem cilvēku dzīvības, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un bērni, kā arī cilvēki, kuri veselības stāvokļa dēļ nespēj pamest pilsētu. Tie ir miljoniem cilvēku - gan Kijivas iedzīvotāji, gan tie, kas pārvietoti no Krievijas iznīcinātā Donbasa un Ukrainas dienvidu daļas.

Apkure lielākajai daļai māju tika pieslēgta ļoti vēlu, un arī apkures temperatūra nav īpaši augsta. Ir ieplānotie elektroenerģijas padeves pārtraukumi. Kritiskos periodos bija vairāk nekā desmit stundu pārtraukumi diennaktī. Taču situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies. Ūdens padeves pārtraukumu laikā pazūd arī ūdens.

Valdības jautājumi

Situāciju galvaspilsētā saasina divi faktori, kuri nav saistīti ar karu. Pirmkārt, pastāv konflikts starp Kijivas vadību, kuru pārstāv mērs Vitālijs Kļičko, un prezidenta Volodimira Zelenska administrāciju, kura mēnešiem ilgi kavē galvaspilsētas stratēģiskā aizsardzības plāna apstiprināšanu.

Otrkārt, uzpeld korupcijas skandāli, kas saistīti ar enerģētikas jautājumiem. Līdzekļi, kas kara laikā būtu jāizmanto parasto ukraiņu aizsardzībai, aizstāvot infrastruktūras objektus, izkūp korupcijas skandālos. Tā tas notiek jau gadiem ilgi. Rietumu mediji par to regulāri ziņo.

Kā Kijivas iedzīvotāji ar to tiek galā

Pašlaik Kijivā ir vairākas izdzīvošanas stratēģijas. Pirmkārt, cilvēki dzīvo jaunās ēkās, kas aprīkotas ar savām autonomajām dzīvības uzturēšanas sistēmām. Viņiem ir ūdens akas, katlu telpas un mini elektrostacijas, tāpēc viņu mājas ir praktiski imūnas pret vispārējo infrastruktūras krīzi. Līdzīgi apstākļi ir arī dažās viesnīcās, kuras parasti apdzīvo galvaspilsētā strādājošie ārzemnieki. Otra iespēja ir ceļot uz Kijivas apgabalu vai attāliem reģioniem, kas robežojas ar Eiropas Savienību, kur apšaude notiek retāk. Tomēr pat Kijivas apgabalā var būt elektrības padeves pārtraukumi un apšaude, vai arī cilvēki var dzirdēt raķešu un dronu lidojuma skaņas Kijivas virzienā.

Trešā iespēja ir sagatavot savu māju kara riskiem. Izolēt sienas, uzstādīt iekārtas elektrības uzturēšanai un uzkrāt pietiekamu ūdens daudzumu. Dažās mājās tiek uzstādīti saules paneļi. Tiek iegādātas gāzes gatavošanas iekārtas, ilgtermiņa uzlādes stacijas un citas tehnoloģijas, ko cilvēki izmanto vietās bez stabilas elektrības piegādes.

Ir daudz valstu, kurās apkures vispār nav un ziemā snieg. Tur tiek izmantots vesels klāsts ar izgudrojumiem, sākot no USB sildīšanas spilventiņiem līdz petrolejas lampām telpas apsildīšanai, īpašām siltām drēbēm utt. Kijivas iedzīvotāji pagājušajā ledainajā ziemā nesmādēja arī ķieģeļus un čuguna katlus, kas uzsilst un pēc tam kādu laiku izstaro siltumu. Izmanto arī karstā ūdens pudeles gultā, ja nepieciešams. Tiek valkāts daudz siltu drēbju.

Milzīgais cilvēku skaits - bērni, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēki un vīrieši -, kas saskaras ar Kijivas ziemu, ievainotie karavīri no frontes, kas ārstējas Kijivā, un visi, kas šodien dzīvo Ukrainas galvaspilsētā, meklē iespējamos veidus, kā dzīvot daudzmaz cienīgu dzīvi ekstremālos apstākļos. Ukrainu sauc par "Eiropas vairogu". Nav iespējams vienkārši uzaicināt cilvēkus no Eiropas uz Kijivu, jo tas ir saistīts ar riskiem. Taču mēs visi, arī es kā Kijivas iedzīvotāja, vēlamies, lai Eiropa saprastu, ko mēs pārdzīvojam, neskatoties uz visiem korupcijas skandāliem. Paldies visiem, kas mūs atbalsta.

Lasi arī:

Video