Pagājušās nedēļas nogalē Ženēvā ASV un Ķīna vienojās par pagaidu izlīgumu prezidenta Donalda Trampa uzsāktajā tirdzniecības karā. 12. maijā tika publicēts kopīgs paziņojums par abpusēju tirdzniecības tarifu pazeminājumu 115% apmērā, kas būs spēkā 90 dienas un sāks darboties 14. maijā. Ķīna ievedmuitas tarifu likmes ASV precēm pazeminās no 125% līdz 10%, ASV tarifus preču importam no Ķīnas – no 145% līdz 30%. Ķīnai piemērota 10% bāzes un papildus 20% likme – kompensācijai par ASV ievestā sintētiskā opioīda fentanila epidēmijas radītiem zaudējumiem.
"… Šveicē notika ļoti laba tikšanās ar Ķīnu. Daudz kas tika izrunāts, panāktas daudzas vienošanās. Pilnīgs attiecību restarts tika apspriests draudzīgā, konstruktīvā veidā. Mēs vēlamies, lai abu valstu interesēs Ķīnas bizness tiktu atvērts amerikāņu biznesam. Ir panākts liels progress," paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.
Vienošanās neatceļ visus tirdzniecības šķēršļus, bet mīkstina daļu no iepriekšējos gados ieviestajiem papildu tarifiem. Spēkā paliek bāzes ievedmuitas tarifi un ierobežojumi stratēģiski svarīgām precēm. Abas puses faktiski izvēlējās kompromisu, lai samazinātu spriedzi un nodrošinātu ekonomikai atelpu. Ekonomistu aprēķini rāda, ka ASV iegūs 160-200 miljardus USD, kas ļaus tuvināties negatīvās tirdzniecības bilances izlīdzināšanai. Puses izveidos mehānismu regulāriem un neregulāriem kontaktiem tirdzniecības un komerciālos jautājumos, lai turpinātu diskusijas par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām. Savstarpēji vienojoties, tās notiks pamīšus Ķīnā un ASV vai trešajās valstīs.
Kā tika prognozēts, Trampa tirdzniecības karš cieta neveiksmi. Ķīna nevilcinoties izmantoja dažādas shēmas tarifu apiešanai, kas vēl vairāk sarežģīja ASV tirgus pozīcijas. Īslaicīgo ASV preču iztrūkumu nekavējoties aizvietoja daudzie Ķīnas tirdzniecības partneri visā pasaulē. ASV prezidenta administrācija bija spiesta meklēt risinājumus situācijas stabilizēšanai, bet pārmērīgi emocionālā Trampa retorika un viņa mēģinājumi iebiedēt pat sabiedrotos darbojās pret viņu pašu.
ASV federālā budžeta deficīts 2025. gada februārī sasniedza 161 mljrd. USD, kas gan ir mazāk nekā gadu iepriekš -236 mljrd. USD. Trampa lieldraugs Īlons Masks ar aktīvo darbošanos Valdības efektivitātes departamenta (DOGE) vadībā panāca budžeta līdzekļu ietaupījumu, taču bargo pasākumu mērogs nav salīdzināms ar skandalozi niecīgo rezultātu. Tie labākajā gadījumā ir vairāki desmiti miljardu dolāru budžetam, kura deficīts ir 1,8 triljoni. 2. aprīlī Tramps izsludināja Amerikas "atbrīvošanas dienu" un uzsāka pēdējā pusgadsimta laikā lielāko pasaules tirdzniecības karu, ieviešot “visaptverošus tarifus”. Apdullinot visus, ieskaitot uzticamos sabiedrotos un partnerus ar paaugstinātiem muitas tarifiem.
Pretpasākumi sekoja nekavējoties. Asimetriski. Āzijas valstis sāka atbrīvoties no ASV valdības obligācijām, eiropieši - ASV uzņēmumu akcijām. Tirdzniecības karš likumsakarīgi izraisīja kapitāla aizplūšanu. ASV akciju un valdības parādu vērtspapīru tirgus devās pretim katastrofai. Tramps, dabūjis “pa degunu”, nolēma atkāpties, izziņojot “ 90 dienu tarifu brīvdienas”. Un tagad viņa administrācija ieslīgusi nebeidzamā sarunu procesā ar kādreizējiem uzticamajiem partneriem.
Vienīgā, ar kuru Tramps nevēlējās uzsākt tirdzniecības sarunas, bija Ķīna.
Honkongas izdevums “South China Morning Post” nāca klajā ar virsrakstu: "Ķīnas tauta stingri tur rīsu trauku savās rokās". “Ķīnas varas iestādes nolēma “neskriet lokomotīvei pa priekšu” un nepiedalīties tirdzniecības sarunās ar Balto namu, lai sagaidītu citu valstu reakciju pēc Trampa izziņotās 90 dienu tarifu pauzes. Bija paredzams, ka ĶTR neredz jēgu riskēt un "pirms laika kārtis neatklās". Ķīnas diplomāti visā pasaulē aktīvi aicināja citas valstis nepakļauties Trampa spiedienam un neslēgt ar viņu jaunus tirdzniecības līgumus, jo “ASV uzvedas nekaunīgi un tām uzticēties nevar”. Ķīna sevi pozicionē kā pasaules kārtības, kas balstīta ar likumiem un noteikumiem, atbalstītāju un aizstāvi un mudina visus kopā stāties pretī Amerikas diktatūrai.”
Piemērojot Ķīnai 145% importa tarifu likmi un pretī saņemot 125%, Tramps praktiski apturēja savstarpējo tirdzniecību (~700 mljrd. USD apgrozījums). Bet kurš cieta visvairāk? Pirmkārt, paši amerikāņi, saņemot papildus +145% Ķīnas importa cenai. Otrkārt, ASV uzņēmumi Ķīnā, kuri saņēma +125% par visām no ASV importētajām rezerves daļām un +145% par savas produkcijas importu uz ASV. Runa ir par lielākajiem uzņēmumiem - “Apple”, “Tesla” un citiem tehnoloģiskajiem gigantiem. Un visbeidzot, cieta ASV uzņēmumi, kas eksportē savus preces uz Ķīnu. Tramps pats sevi noslānīja.
Tramps bija spiests daļēji atkāpties, samazinot tarifus Ķīnas elektronikai līdz 20%. Ķīna atbildēja simetriski, samazinot likmes dažām no ASV ievestām preču grupām, bet sēsties pie sarunu galda atteicās, lai ASV administrācija pārliecinātos, ka Trampa tirdzniecības kara politikas nodarītais kaitējums pašām ASV ir kā “šāviens kājā” - tas ir lielāks nekā Ķīnai.
Pēc Trampa izraisītā tirdzniecības kara sākās pasaules ekonomikas krituma domino efekts. Tā sekas jūtamas visā pasaulē, arī ASV. Noticis Ķīnas un ASV jūras konteineru pārvadājumu apjoma kritums un neredzēti straujš pieprasījuma kāpums piegādēm no Dienvidaustrumu Āzijas valstīm - Taizemes, Vjetnamas un Kambodžas. Lai apietu Trampa tarifu ierobežojumus, preces no šīm un citām reģiona valstīm, piemēram, Dienvidkorejas, Ķīna aizvieto ar savām, bet ASV kravas auto pārvadātājiem draud krīze. Ja nav Ķīnas kravas konteineru - nav sauszemes kravas pārvadājumu no ostām.
Rezultātā papildus bezdarba un spriedzes pieaugumam galvenokārt samērā uzticamā Trampa elektorāta vidū sagaidāms arī dīzeļdegvielas pieprasījuma kritums, ko vairumā patērēja jaudīgās amerikāņu kravas automašīnas.
Kopumā 10% globālā naftas patēriņa nodrošina civilā aviācija un jūras transports, bet konteineru pārvadājumu apjoma sarukums negatīvi ietekmēs pieprasījumu. Aviācijas sabiedrības fiksē lidojumu samazinājumu, jo, gaidot inflācijas pieaugumu un ekonomikas kritumu, krītas patēriņš. Atsevišķu preču grupu deficīta un to cenu kāpuma dēļ samazinājies arī mazumtirdzniecības pieprasījums, kas veicina bezdarbu tirdzniecības uzņēmumos, bet tas ir jauns trieciens gan sociālajai jomai, gan maksātspējīgajam pieprasījumam.
Pasaules naftas tirgus pieprasījuma prognozes pirms vasaras sezonas strauji krītas par simtiem tūkstošu barelu diennaktī. Par Donalda Trampa loloto ASV jēlnaftas ieguves apjoma pieaugumu nevar būt ne runas, jo tās pieprasījums, arī iekšējā tirgū, samazinās, bet naftas ieguves cena ir tuvu rentabilitātes slieksnim. Amerikā tiek fiksēts nepieredzēts gan biznesa stabilitātes, gan patērētāju uzticības kritums - ekonomika ir deficīta, dārdzības un bezdarba gaidās. Izkūpējis arī sapnis par Trampa solīto “Amerikas zelta laikmetu”. Un ASV sēdās pie sarunu galda ar Ķīnu.
ASV tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs: "Ir svarīgi novērtēt panāktās vienošanās ātrumu, ka tas norāda, ka, iespējams, atšķirības nebija tik lielas, kā mēs domājām. ASV bija milzīgs 1,2 triljonu USD tirdzniecības deficīts, un mēs esam pārliecināti, ka darījums, kuru mēs noslēdzām ar mūsu ķīniešu partneriem, palīdzēs mums šo problēmu atrisināt."
Šīs bija pirmās oficiālās ASV - ĶTR sarunas pusēm aci pret aci pēc tam, kad Donalds Tramps ieviesa 145% tarifu likmi Ķīnas preču importam un Pekina atbildēja ar 125% likmēm lielai daļai ASV preču un ieviesa Ķīnas retzemju metālu eksporta kontroli. Finanšu tirgi tagad nervozi gaida tirdzniecības kara atslābumu brīdī, kad jau pārstāja darboties preču piegāžu ķēdes, provocējot vairumtirdzniecības cenu kāpumu un bezdarbu. Amerikas Savienotajām Valstīm šī vienošanās ir veids, kā nedaudz samazināt inflāciju un parādīt vēlētājiem, ka jaunā Trampa administrācija ir spējīga par kaut ko vienoties. Ķīnai ir iespēja saglabāt eksportu un stabilizēt ekonomiku, kas palēninājusi izaugsmi. Abas valstis saprot, ka tirdzniecības karš tikai kaitē viņu pašu uzņēmumiem un patērētājiem, taču neviens vēl nav gatavs nopietni piekāpties. Tāpēc vienošanās ir spēkā tikai trīs mēnešus un var tikt pārskatīta.
Starptautiskie tirgi vienošanos uztvēra visumā pozitīvi, bet bez eiforijas: Amerikas un Āzijas biržas pieauga par aptuveni 1-2%, augusi arī jēlnaftas cena, zelta cena nedaudz kritās. Investori uzskata, ka riski tiek samazināti, taču problēmai joprojām nav galīgā risinājuma. Galvenā problēma: ASV - Ķīnas domstarpības. Ja trīs mēnešu laikā nebūs iespējams atrast drošāku risinājumu, tirdzniecības konfrontācija var izcelties ar jaunu sparu. Tāpēc pašreizējais nolīgums drīzāk ir pauze, nevis konflikta beigas. Jāatzīst, ka ASV spiediena taktikai tomēr ir zināmi rezultāti - Vašingtona parādīja, ka spēj diktēt nosacījumus, ja spēlē skarbi. Tomēr ilgtermiņā spēles iznākums ir viens - abpusēji zaudējumi nav vajadzīgi nevienai no karojošām pusēm.
Trampa rīcību nosaka viņa iekšējā loģika par cīņu/karu ar Ķīnu. Mērķis ir nekavējoties apturēt Ķīnas tirdzniecības un investīciju ekspansijas desmitgadi visā pasaulē. Bet šķiet, ka tas jau ir nokavēts - Rietumu ekonomika ir integrēta "ķīniešu pasaulē” un otrādi. Apturēt Ķīnas ekspansiju iespējams tikai ar sistemātisku un mērķtiecīgu darbu, uz ko Tramps acīmredzot nav spējīgs. Lokālas Trampa uzvaras (piemēram, Panamā) neko nepierāda - tā ir tik vien kā uzvarēta kauja zaudētā karā.
ASV novērsās no tuvākajiem sabiedrotajiem, ko daži no tiem uztver kā atklātu nodevību. Trampa teritoriālo pretenziju un tirdzniecības kara dēļ pasaule uz laiku ieslīga haosā. Ikviena valsts saprot, ka ir un būs atkarīga no ASV, bet veids, kā Tramps to demonstrē, liek ikvienam meklēt ceļus, lai šo atkarību mazinātu. Ilgtermiņā tas nodara postu pašām ASV - to globālā ietekme pasaulē galu galā samazināsies. Kad dūmi izklīdīs, izrādīsies, ka Donalds Tramps Amerikas Savienotajām Valstīm nodarījis lielāku kaitējumu nekā sniedzis ieguvumus. Un kaitējis visai pasaulei.
