Jaunā pētījumā tiek slavēta Igaunija, Apvienotā Karaliste un Vācija, savukārt nopelta Itālija un Francija, raksta “euronews.com”, analizējot Eiropas valstu nodokļu sistēmas.
Mūsu kaimiņos Igaunijā šobrīd ir konkurētspējīgākais nodokļu kodekss Eiropā, arī Apvienotā Karaliste un Vācija strauji attīstās, kamēr Itālija joprojām atrodas bezizejā, atklāj jaunais pētījums.
ASV bāzētas domnīcas publicētais ziņojums norāda, ka Tallinā ir tikai 20% nodokļu likme uzņēmumu un privātpersonu ienākumiem, kā arī īpašuma nodoklim, kurā tiek ņemta vērā zemes vērtība, nevis investīcijas, kas ievērojami palīdz Baltijas valstīm jau vienpadsmito gadu saglabāt teicamus rādītājus - arī Latvija tabulā saņēmusi “zaļo” krāsu, kas apzīmē, ka no 100 iespējamajiem punktiem valsts ir saņēmusi 92,2 punktus, bet Lietuva ir tikai soli zemāk, saņemot 79,5 punktus no 100 iespējamajiem.
Ziņojumā ir aplūkots ne tikai tas, kuras valstis piedāvā zemākās nodokļu likmes, bet arī detalizētākas strukturālās iezīmes, piemēram, cik liela ir iespēja, ka nodokļu sistēma ietekmēs vispārējo uzvedību.
Ziņojums aplūko pētījumus, kas liecina, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis ir visnelabvēlīgākais ekonomikai, lai gan tādi alternatīvi ieņēmumu avoti kā, piemēram, nodokļi, kas tiek piemēroti preču un pakalpojumu iegādei, var nesamērīgi ietekmēt nabadzīgāko iedzīvotāju slāni.
Tātad - kurās Eiropas valstīs ir viskonkurētspējīgākā nodokļu sistēma?
Čehija gada reitingā ir noslīdējusi par trim vietām pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju paaugstināšanas no 19% uz 21%, bet Vācija un Lielbritānija tiek slavētas par dāsnāku piemaksu piedāvāšanu korporatīvajiem ieguldījumiem ražošanas iekārtās.
Latvija un Igaunija saglabā savas pozīcijas tieši tādas pašas kā 2023. gadā, savukārt Lietuva ir pakāpusies no septītās uz piekto vietu.
Itālija ir novērtēta kā vismazāk konkurētspējīgā nodokļu valsts Eiropā, tūlīt aiz Francijas. Eksperti Itāliju kritizē par "vairākiem smagiem īpašuma nodokļiem" un neparasti šauru PVN bāzi.
Šobrīd, kad lielākās Eiropas valstis cīnās, lai ne tikai veicinātu savu ekonomiku, bet arī atgūtu valsts finanses, kuras skāra pandēmija un pēc tam enerģētikas krīze, Francijas premjerministrs Mišels Barnjē nesen paziņoja, ka piesaistīs miljardus, palielinot nodokļus lielajiem uzņēmumiem un bagātajiem, cenšoties samazināt valsts budžeta deficītu, kas ir viens no lielākajiem ES blokā.
Ideja par valstīm, kas konkurē, lai piesaistītu uzņēmējdarbību, izmantojot nodokļu kodeksu, ir radījusi bažas par “nodokļu sacensībām”. Attīstītās valstis no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development jeb OECD) jau ir vienojušās, ka lielajām korporācijām būtu jāpiemēro minimālā nodokļa likme 15% apmērā to peļņai.
Atgādinām, ka Eiropas Savienības Augstākā tiesa nesen nolēma, ka, piemēram, nodokļu atvieglojums Īrijā, saskaņā ar kuru uzņēmums “Apple” maksāja tikai 0,005% nodokli, ir uzskatāms par nelikumīgu subsīdiju.
Tomēr, neskatoties uz zemo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un uzņēmējdarbībai labvēlīgu darījumu reputāciju, augstie ienākuma nodokļi un dividendes ierindo Īriju pašā apakšā nodokļu sarakstā, kurā tika aplūkotas 38 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis.
Latvija ilgstoši tika kritizēta par augstajiem darbaspēka nodokļiem. Sākot ar nākamo gadu, gaidāmas vairākas izmaiņas, kas palielināšot darbaspēka konkurētspēju un samazināšot darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, izmaiņu rezultātā darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Saskaņā ar FM optimistiskajām prognozēm, plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēšot 95% strādājošo.
No 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī, no 2026. gada to paredzēts paaugstināt līdz 550 eiro, bet 2027. gadā - līdz 570 eiro mēnesī. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā - līdz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada - līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada - līdz 860 eiro mēnesī.
Ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī noteiks IIN likmi 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī tiks saglabāts solidaritātes nodoklis 33% apmērā.
Lai ieviestu lielāku progresivitāti lielu ienākumu saņēmējiem, no 2025. gada plānots ieviest iedzīvotāju IIN papildu likmi 3% apmērā ienākumiem virs 200 000 eiro gadā, rezumējošā kārtībā deklarējot gada ienākumus.
Papildu likme attieksies uz taksācijas gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tostarp ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un no nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai.
Paredzēts noteikt, ka likumā minētajam ienākumam no kapitāla, tostarp kapitāla pieaugumam, profesionāla sportista ienākumam, ārvalsts nodokļu maksātāju ienākumam no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības un autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzībai par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu piemēros nodokļa likmi 25,5%.
Vairāk par plānotajām darbaspēka nodokļa izmaiņām var izlasīt šeit.
Savukārt uzņēmuma ienākuma nodokļa standartlikme Latvijā ir 20%. Mikrouzņēmumu nodokļa likme Latvijā ir 25% no apgrozījuma, un pagaidām nekādas izmaiņas nav plānotas.
