Vēl gluži nesen populārākie importētie lietotie auto Krievijā bija japāņu automobiļi, taču, sākot ar 2024. gada septembri, to īpatsvars lietoto auto importā sarucis gandrīz uz pusi – no 90% līdz 47%. Tomēr šis bizness joprojām baro ievērojamu daļu Vladivostokas iedzīvotāju, lai arī karš un sankcijas mainīja tirgu – mazie importētāji bankrotēja, bet lielie uzņēmumi pārgāja uz pelēkajām shēmām un kontrabandu, par automašīnu kontrabandas pasauli raksta “The Insider”.
Saskaņā ar analītiskās aģentūras “Autostat” datiem, 2022. gadā Krievijā 90% no visiem importētajiem automobiļiem, kuri ir vecāki par trīs gadiem, veidoja no Japānas ievestas lietotas automašīnas. Lielākā daļa no šī importa tika piegādāta caur Vladivostoku. Taču Japānas daļa ir nepārtraukti samazinājusies un jau 2024. gada septembrī bija vairs tikai 47%, liecina jaunie dati. Kopumā lietoto automašīnu imports Krievijā 2024. gadā turpina kristies - gada pirmajos deviņos mēnešos lietotu automašīnu imports samazinājies par 8%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.
Daļējs iemesls ir sankcijas - Japāna 2023. gadā aizliedza ievest Krievijā gan jaunus, gan lietotus automobiļus, kuru dzinēja tilpums pārsniedz 1,9 litrus, kā arī hibrīdos un elektriskos transportlīdzekļus, baidoties, ka tie tiks izmantoti militāriem nolūkiem. Taču ir ļoti daudz modeļu, uz kuriem neattiecas aizliegumi, piemēram, Krievijas pircēju vidū iecienītie “Honda Freed”, “Toyota Corolla”, “Honda Fit”, “Honda Stepwgn” un “Nissan Note”. Turklāt pat ar japāņiem ir iespējams vienoties un apiet sankcijas, stāsta šajā biznesā strādājošie Vladivostokas iedzīvotāji.
“Insider” korespondents tikās ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem, kas pārdod Āzijas automašīnas. Kara sākumā, kad lielie autoražotāji pameta Krieviju, lietoto ārzemju automašīnu tirgus būtiski cieta - Vladivostokā Japānas un Korejas automašīnu pasūtījumu krituma un traucētās loģistikas dēļ stāvvietas bija tukšas, stāsta uzņēmēji. Iespējams, tas bija saistīts ar rubļa vērtības samazināšanos un bažām, ka drīz pietrūks rezerves daļu ārzemju automašīnām un tās būs grūti remontēt. Lielie piegādātāji izdzīvoja, bet mazie uzņēmumi ļoti cieta, komentē dīleris ar segvārdu Artjoms. Pēc Artjoma teiktā, īpaši smagi klājās tiem, kuru automašīnas bija ceļā un vēl nebija atmuitotas, jo klienti tās pameta, un uzņēmumiem tās nācās pārdot tālāk daudz lētāk, praktiski ar zaudējumiem.
Ar laiku tirgus tomēr atdzīvojās, un pārvadātāji atkal dabūja darbu. Pirmkārt, viņi pārvadāja automašīnas, uz kurām neattiecas sankcijas. Svarīgi bija tikai apiet arvien pieaugošo metāllūžņu nodokli - tas ir mazāks, ja auto tiek iegādāts un ievests personīgai lietošanai, turklāt tas ir jāieved privātpersonai, stāsta tirgotāji. Otrkārt, pārdevēji centās pēc iespējas samazināt nodokļus, piemēram, automašīnai tiek sazāģēta virsbūve, lai pēc dokumentiem varētu norādīt, ka tā tiks izmantota kā rezerves daļas - šādā gadījumā nodokļi ir ievērojami zemāki. Pēc saņemšanas automašīna tiek atkal sametināta kopā.
"Parasti viņiem auto ir jāsagriež jau Japānā," Artjoms atceras incidentu no personīgās pieredzes. "Bet reiz viņi iekrāva veselu automašīnu un viņiem vajadzēja to sagriezt uz kuģa. Pienāk vecs “Audi”, nesagriezts. Notiek izkraušana, demontētājiem nav laika griezt. Šī ir pēdējā automašīna. Demontētājs saka - izkrauj krastā, aizbrauks kuģis, es te krastā sagriezīšu. Celtnis viņu izceļ no kuģa. Tiklīdz viņš to noliek zemē, pienāk muitas darbinieks, redz, ka auto nav sagriezts, un piespiež maksāt pilnu nodokli. Auto tika nopirkts par 350 miljoniem jenu, bet tagad par to jāmaksā četri miljoni rubļu, tas ir, gandrīz divas reizes dārgāk. Galu galā demontētājs samaksāja.”
Tiek importētas arī ārvalstu automašīnas, uz kurām attiecas sankcijas, taču caur trešajām valstīm.
“Man šķita, ka japāņi ir ļoti stingri, viņi ievēro visus likumus,” stāsta Ivans, pieredzējušākais uzņēmējs starp sanākušajiem. “Bet atbrauca mans draugs no
Japānas un teica, ka viņi no Japānas caur Koreju tranzītā uz Vladivostoku nosūtīja sankcijām pakļautu transportlīdzekli. Japāņi arī vēlas nopelnīt.”
Ivans nesen pārcēlās no Vladivostokas uz Maskavu un nodarbojas ar kolekcionējamām automašīnām, kā arī iepriekš ir pārdevis rezerves daļas. “Es saprotu dīleru no Vladivostokas teritorijas psiholoģiju - neatkarīgi no tā, kāds likums tiek pieņemts, nevienam tas nerūp. Komisija paliek aptuveni tāda pati, klients tikai maksā vairāk, un visi klienti visu saprot. Tas neiznīcina tirgu,” viņš skaidro.
Vadims, uzņēmuma vadītājs, kas pārdod japāņu automašīnas, piebilst: “Sankcijas ir sūds, japāņi grib naudu un dara visu. Viņiem tas vienkārši ir jāslēpj. Automašīna brauc konteinerā, bet viņi nepieraksta virsbūves numuru. Tas ir, viņi raksta numuru, bet nenorāda prefiksu, kas ļauj skaidri saprast, kāds ir motora izmērs. Un tas joprojām darbojas."
"Es galvenokārt nodarbojos ar populārām, mazām automašīnām - tās ir 1,9 litri un vairāk," saka Vadims. “Pirms sankcijām īpašu problēmu nebija, tagad tikai par trim tūkstošiem dolāru dārgāk. Iepriekš “Honda CR-V”, divlitru un hibrīdu, varēja iegādāties par 2,2-2,3 miljoniem rubļu, bet tagad vismaz par 2,6. Tā ir visa atšķirība."
300 tūkstošu rubļu atšķirība ir izskaidrojama ar sarežģītu loģistiku, kas prasa lielāku starpnieku skaitu, no kuriem katram ir jāmaksā papildus. Ja Ivans lūdz saviem japāņu partneriem automašīnu nogādāt tieši uz Krieviju, viņi, pēc viņa teiktā, atbild - sūtiet to caur Eiropu. Ja Ivans sūta auto caur Eiropas Savienību, piemēram, caur Poliju, tad tā tur tiek reģistrēta uz citas personas vārda, pēc tam transportēta uz Baltkrieviju. Tur ar citas shēmas palīdzību to atmuito lētāk, un tad mašīna netraucēti brauc uz Krieviju. Baltkrievijas kā lietotu ārzemju automašīnu piegādātājas īpatsvars jau pārsniedz 10%, nostādot to trešajā vietā aiz Dienvidkorejas un Japānas.
Tādā veidā transportēt ir vēl ērtāk, jo ievērojama daļa pircēju atrodas Krievijas rietumu un centrālajā daļā. Automašīnu transportēšana no Vladivostokas uz tām kļūst arvien grūtāka pieaugošo piegādes izmaksu un kravas automašīnu trūkuma dēļ.
“Es vedu cauri Vladivostokai tikai tiem, kas dzīvo Vladivostokā. Es tikko nopirku čalim sarkanu “Ferrari”, 20 tūkstoši km, kolekcionējamu. Viņam nav jēgas vest to pa pusi pasaules, viņš ir gatavs uzņemties sankciju risku. Un riski ir - kuģi apstādina, teiksim, muitas reids, un tad pa TV rādīs, ka ir apturējuši sankcijām pakļauto transportlīdzekļu kontrabandu,” stāsta Ivans.
Atšķirībā no Japānas uzņēmējiem Japānas regulējošās iestādes nav sajūsmā par šādu sadarbību un cenšas to apturēt. 2022. gadā Japānas izlūkdienesti sāka interesēties par Ivana “Instagram” lapu, kurā viņš reklamēja “premium” klases automašīnas, kuru imports ir aizliegts.
“Viņi ieraudzīja vienu no manis nopirktajām automašīnām, atrada izsoļu uzņēmumu, ar kura starpniecību viss tika darīts, un uzlika viņiem naudas sodu 2-3 miljonu dolāru apmērā, draudot slēgt viņus. Uzņēmums man lūdza noņemt daļu satura. Japāņi man uzrakstīja garu vēstuli, kuras beigās bija rakstīts japāņu stilā - Ivan, zvēri, ka tu tā vairs nedarīsi. Es neko neatbildēju,” stāsta uzņēmējs. Pēc tam viņš sociālajos tīklos kļuvis daudz uzmanīgāks un tagad mašīnas parāda tikai pēc tam, kad tās jau nonākušas pie pircēja.
Arī Krievijas amatpersonas, kas paaugstina muitas maksu un padara stingrākus noteikumus automašīnu ievešanai, nopietni apgrūtina lietotu ārzemju automašīnu ievešanu. Iepriekš bija iespēja atvest automašīnu uz Kazahstānu, atmuitot par ļoti zemu procentu likmi un pēc tam doties uz Krieviju. Dīleris Danila stāsta: “Kopš aprīļa ieviesa muitas maksas aprēķināšanas formulu, kurā papildus standarta maksai tiek pievienots arī tas, kas citās valstīs nav samaksāts. Tas ir, ja mēs ietaupām 1,5 miljonus Kazahstānā, mums tie būs jāsamaksā Krievijā.”
Nesen tika slēgta vēl viena pelēkā shēma, jo Krievijas varas iestādes sāka uzskatīt, ka privātpersonas automašīnas imports ir komerciāls, ja tā automašīnu pārdod mazāk nekā gada laikā. Danila apraksta šo problēmu:
“Piemēram, jūs ievedāt automašīnas, deklarējāt tās kā privātu importu personīgai lietošanai un reģistrējāt tās uz savas vecmāmiņas vārda. Taču pērn muitas dienests sāka tiesāties pret tiem, kas gadā ieveda vairāk nekā trīs mašīnas, jo muita nolēma, ka vecmāmiņai šīs trīs mašīnas gadā nevajag, šis viennozīmīgi ir komerciāls imports. Un šeit ir prasība par astoņiem miljoniem.”
Arī Dienvidkoreja ir noteikusi aizliegumu piegādāt jaunas un lietotas automašīnas, kuru motora tilpums pārsniedz divus litrus. Piemēram, “Hyundai Tucson” vai “Hyundai Santa Fe”, “Kia Sorento” vai “Kia Sportage”. Bet lietoto korejiešu automašīnu īpatsvars importā ir neliels - Krievijai pirms kara bija sava ražošana.
Uzņēmuma jaunākais pārdevējs Timurs stāsta: “Korejā ir vietne ar nosaukumu “Encar” - tā ir galvenā lietoto automašīnu datu bāze. Ikviens var doties uz to un apskatīt automašīnu. Šajā vietnē pircēji no Krievijas meklē ārzemju automašīnu, un tad starpnieks to atved.”
Tagad Korejas automašīnu tirgus, pēc viņa teiktā, ir gandrīz tukšs - tiklīdz automašīnas tiek ievietotas šajā sistēmā, tās tiek pasūtītas. “Mums tur ir savi korejieši, kuriem ir savas noliktavas. Viņi ievieto pasūtītās mašīnas, veic auto video apskati, pārbauda ar krāsas biezuma mērītāju, rāda un stāsta. Un tad viņi nodarbojas ar to nosūtīšanu uz ostu. Mēs viņiem maksājam gan par piegādi uz Vladivostoku, gan par apskates pakalpojumiem. Tagad viņiem vienkārši beidzas trīs līdz piecus gadus vecas automašīnas, to ir tikai ierobežots skaits. Bieži gadās, ka atbrauc kāds liels tirgotājs un nopērk visas šādas mašīnas, pat ar rezervi,” stāsta Timurs.
Automašīnas no Japānas visbiežāk tiek pasūtītas, izmantojot izsoļu sistēmu, un šajā jautājumā palīdz starpnieku uzņēmumi. Ja pircējam piedāvātā automašīna patīk, viņam tiek nosūtīta izsoles lapa - dokuments, kurā fiksēts auto stāvoklis, aprīkojums un norādīti defekti. Pēc izsoles auto tiek nogādāts Krievijā.
“Viss, kas nav iekļauts šajās fotogrāfijās, var tikt nozagts. Ja reģistrators nav redzams, tas nozīmē, ka tas neeksistē,” saka ostas darbinieks Artjoms. “Automašīna tiek “aptīrīta” visa brauciena laikā. Dažreiz Japānā viņi piepilda pilnu tvertni, un, ja viņi pa ceļam var iztukšot gāzi, viņi to dara. Mums ir bijuši gadījumi, kad pazūd otra atslēga, domkrati un brīdinājuma trīsstūri. Pat noliktavā Vladivostokā var kaut ko nozagt. Reizēm atbrauc mašīna, pilnībā sapakota no augšas līdz apakšai, un, ja tas nav dokumentos norādīts, varu paņemt visu sev. Čemodāni, drēbes, telefoni, pulksteņi, nauda, gredzeni - kas palicis no vecajiem īpašniekiem, viss, kas nav dokumentos. No Japānas un Korejas automašīnas ir pilnas ar visu. Labākais, ko redzēju, bija zelta “Rolex” pulkstenis. Kad strādāju noliktavā, bija gadījums, kad vīrietis atrada 90 gramus smagu zelta ķēdi. Ir tādas vietas, kur meklēt, ja pabīdi sēdekli vai pacel paklāju, tur var būt nauda vai telefons.”
Tādā pašā veidā ar automašīnām var ievest arī kontrabandu. Pēc tam, kad sankcijas aizliedza dārga alkohola, luksusa apģērbu, elektronisko iekārtu un pat skaidras naudas - dolāru un eiro - ievešanu Krievijā, pieprasījums pēc šīm precēm pieauga.
“Ir noziedzīgi kuģi, kad rampa nolaižas, viss iekšā ir piepildīts ar kastēm - tā ir kontrabanda. Pārsvarā tie ved rezerves daļas un visu veidu alkoholu. Droši vien kāds pārvadā ieročus un narkotikas, bet ne caur autovedējiem,” apraksta Artjoms.
Lai importētu jebkādas preces automašīnā, iepriekš jāvienojas ar visu piegādātāju ķēdi, pretējā gadījumā automašīna tiks vienkārši “izģērbta”. Pirmkārt, viņi veic sarunas ar japāņiem pirms nosūtīšanas, pēc tam ar kuģiem. Artjomam ir pazīstams kontakts: "Es varu piezvanīt un pateikt viņam, ka man vajag japāņu viskiju. Es viņam nosūtu naudu, un viss.”
