Jaunākajā “BestBrokers” pētījumā, kurā tika aplūkotas nekustamo īpašumu cenas 62 valstīs un analizēts, cik tie ir pieejami, salīdzinot ar katras valsts vidējo algu, par uzvarētāju negaidīti kļuva valsts, kas tiek uzskatīta par vienu no dārgākajām Eiropā, raksta “postimees.ee”. Latvija Eiropas reitingā atrodas 9. vietā.
Palēninoties inflācijai, daudzu valstu centrālās bankas ir sākušas samazināt procentu likmes, tomēr, arī par spīti tam, hipotēkas augstās izmaksas joprojām attur cilvēkus no sava mājokļa iegādes. Kamēr dažās valstīs mājokļu pircēji gūst labumu no zemām procentu likmēm mājokļa kredītiem līdztekus diezgan augstiem vidējiem ienākumiem, tomēr grūtībās nonākušajās ekonomikās mājokļa iegāde vairumam cilvēku šobrīd ir gluži vai neiespējama.
“BestBrokers” norāda, ka līdz ar patērētāju pirktspējas samazināšanos inflācija ietekmē gan kreditēšanas, gan aizņemšanās izmaksas, tostarp hipotēkas. Daudzi analītiķi dod priekšroku pētīt ne tikai patēriņa cenu indeksu, bet arī tā sauktās reālās hipotēkas procentu likmes, ja tiek ņemta vērā inflācija. Turklāt, tā kā cenas un ienākumi dažādās valstīs ievērojami atšķiras, “BestBrokers” komanda nolēma salīdzināt nekustamo īpašumu cenas attiecībā pret vietējo iedzīvotāju vidējo izpeļņu. Lai salīdzinātu mājokļu cenas dažādās valstīs, pētījuma autori apskatīja cenu par kvadrātmetru ASV dolāros 10. septembrī. Tika apkopoti arī ienākumu dati no vairākiem avotiem, lai noteiktu valstis ar vispieejamākajām mājokļu cenām attiecībā pret tur nodarbināto vidējo algu.
Izmantojot prognozētās inflācijas likmes 2024. gada 3. ceturksnī, tika aprēķinātas hipotekāro kredītu reālās procentu likmes 62 pasaules valstīs, un, saskaņā ar “BestBrokers.com” ziņojumu, Dānija izrādījās vispieejamākā valsts, kur iegādāties īpašumu Eiropā, ņemot vērā iedzīvotāju vidējos ienākumus. Vidējās izmaksas par 100 kvadrātmetru lielu īpašumu Dānijā ir līdzvērtīgas 114 mēnešu neto algai.
Tajā pašā laikā, saskaņā ar “Eurostat” datiem, 2023. gadā Dānija bija dārgākā ES valsts - tur preču un pakalpojumu cenas bija par 43% augstākas nekā vidēji ES, tomēr vidējā alga Dānijā ieņēma tikai septīto vietu Eiropā, vēsta “Euronews”.
Latvija Eiropas reitingā ieņem 9. vietu (100 kvadrātmetru liela īpašuma iegādei vajadzīgas 159 neto mēnešalgas), aiz sevis atstājot Vāciju, Franciju, Somiju un abas kaimiņvalstis.
Sarakstā, kurā aplūkotas mājokļu cenas visā pasaulē, Dānija ieņem kopsummā ceturto vietu.
"Tā kā cenas un ienākumi dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgi, mūsu ekspertu komanda nolēma analizēt Eiropas nekustamo īpašumu tirgu attiecībā uz to, cik daudz vidējo algu ir nepieciešams mājokļa iegādei dažādās valstīs," raksta “BestBrokers” eksperti.
Veidojot reitingu, tika ņemtas vērā mājokļu cenas, vidējie ienākumi un reālās hipotēkas procentu likmes, kas pielāgotas inflācijai. Tikmēr Īrija un Zviedrija ieņēma otro un trešo vietu pēc mājokļu pieejamības Eiropā - šajās valstīs mājokļa iegāde izmaksā aptuveni desmit gadu algu. Igaunijā mājokļa iegāde cilvēkam ar vidējo algu ir lētāka nekā kaimiņos Latvijā, Somijā un Lietuvā, kur nekustamais īpašums ir dārgāks attiecībā pret vidējo algu. Tomēr jāņem vērā, ka šāds aprēķins ir tīri teorētisks, jo tajā nav ņemtas vērā izmaksas par pārtiku, mājokļa uzturēšanu, bērnu aprūpi vai citām ikdienas vajadzībām.
Reitinga pēdējās vietas Eiropā ieņem Čehija un Slovākija - Slovākijā vidēja izmēra māja ar 100 kvadrātmetru lielu platību maksā 297 vidējās algas, kas atbilst 25 gadu ienākumiem. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks Slovākijā ik mēnesi spēj ietaupīt pusi no savas algas, teorētiski būtu nepieciešami vismaz 50 gadi, lai uzkrātu summu, kas nepieciešama, lai iegādātos mājokli savai ģimenei.
Pasaules mēroga apskatā Īrija attiecīgi ieņem piekto vietu mājokļu pieejamības reitingā, Zviedrija - sesto, bet Spānija - septīto vietu.
Ja raugāmies pasaules mērogā, vispieejamākā valsts mājokļa iegādei algu ziņā ir Dienvidāfrikas Republika, kur, lai iegādātos māju ar 100 kvadrātmetru lielu platību, nepieciešama vien 71 vidējā alga.
ASV šajā reitingā ieņēma otro vietu - lai tur iegādātos privāto mājokli, ir nepieciešamas “tikai” 76 vidējās mēnešalgas.
Pēdējo vietu pasaules reitingā ieņem Nepāla, kur mājokļa iegādei nepieciešamas 684 algas, un Turcija, kur šis rādītājs ir 631 alga, kas ir līdzvērtīgi gandrīz 53 gadu ienākumiem.
Eksperti norāda, ka hipotēku likmju salīdzināšana visā pasaulē ir patiešām sarežģīts uzdevums - lai veiktu šo analīzi, “BestBrokers” komanda nolēma aplūkot tikai procentu likmes hipotēkām, kuru likmes ir fiksētas vismaz uz pieciem gadiem, un dažām valstīm tas nozīmē fiksētas likmes uz 10, 15 vai pat 30 gadiem, tomēr lielākajā daļā valstu centrālo banku vai statistikas aģentūru oficiālie dati bija pieejami tikai kā vidējā likme visiem hipotekārajiem kredītiem.
Pētījumā tika izmantoti 2024. gada trešā ceturkšņa dati par hipotēku procentu likmēm un prognozētajām inflācijas likmēm, lai aprēķinātu "reālās" hipotēkas procentu likmes dažādās valstīs. “BestBrokers” eksperti norāda, ka pēdējo pāris gadu laikā vairums mājokļu pircēju visā pasaulē ir cīnījušies ar lielām hipotēku procentu likmēm papildus jau tā augstajām mājokļu cenām. Kā iemesls tiek minētas Covid-19 pandēmijas sekas un militārais konflikts Ukrainā, pēc kura pieauga pieprasījuma pēc nekustamā īpašuma, kas attiecīgi veicināja tā cenu pieaugumu, kā arī piedāvājuma trūkums un vispārējā inflācija. Lai ierobežotu jau tā rekordaugsto inflāciju, centrālās bankas paaugstināja pamatlikmes, kam sekoja ietekme uz kreditēšanu, paaugstinot hipotēkas līdz 30 gadu augstākajam līmenim.
Saskaņā ar ziņojumu, augstākās reālās hipotekāro kredītu procentu likmes šobrīd ir Krievijā, kur valsts hipotekārās kreditēšanas programma beidzās 2024. gada jūlijā, un 2024. gada trešajā ceturksnī hipotēku nominālā procentu likme Krievijā bija 20,3%.
Arī Latvija var “lepoties”, ka ir to Eiropas valstu vidū, kurās ir īpaši augsta hipotēkas likme - Latvijā tie ir 6,65%, salīdzinājumam Polijā - 5,1%, Austrijā - 1,28%, Slovākijā - 1,14%, Francijā - 1,13% un Itālijā tikai 0,99% likme. Savukārt Nīderlandē tā ir tikai 0,96% un Ziemeļmaķedonijā 0,95 procenti.
Aptuveni saraksta vidū, taču ar samērā zemām reālajām hipotēku likmēm mēs redzam Luksemburgu (1,78%), Apvienoto Karalisti (1,77%), Grieķiju (1,62%), Dāniju (1,55%) un Portugāli (1,50%). Negatīvas reālās hipotēkas procentu likmes ir vērojamas tikai Beļģijā (-0,52%) un Zviedrijā (-1,21%).
Tiesa gan, tas nenozīmē, ka procenti netiek iekasēti, bet gan tikai to, ka tie ir mazāki par inflācijas līmeni.