Vai cilvēki nākotnē varēs dzīvot zem ūdens? Zinātnieki par to ir pārliecināti!

© Pixabay.com

Kad niršanas centrs kādā applūdušā karjerā netālu no Bristoles Apvienotajā Karalistē 2022. gadā pēkšņi tika slēgts, daudzi nirēji palika neizpratnē, tomēr gandrīz divus gadus vēlāk viņi saņēma atbildes – Apvienotajā Karalistē bāzētais okeāna tehnoloģiju uzņēmums “DEEP”, kas iegādājās niršanas vietu un izveidoja tajā pētniecības centru un uzņēmuma pilsētiņu, pagājušā gada septembrī atklāja savu misiju “pielāgot dzīvi zem ūdens cilvēkiem”, raksta CNN.

Uzņēmuma plāna stūrakmens ir zemūdens dzīvotne, ko sauc par “Sentinel” sistēmu un kas ļaus cilvēkiem dzīvot un strādāt 200 metru dziļumā veselu mēnesi.

Priekštecis dosies uz zemūdens pilsētu jau 2025. gadā

“Sentinel” sistēma sastāv no savstarpēji savienotiem moduļiem, un to var izmantot dažādiem mērķiem, sākot no datu vākšanas par okeānu un beidzot ar vēsturisku kuģu vraku izpēti. To iespējams konfigurēt dažādās formās, padarot to gan piemērotu sešu cilvēku misijai, gan 50 cilvēku pētniecības stacijas izveidei, norāda “DEEP”. Pagājušajā nedēļā “DEEP” paziņoja par “Sentinel” priekšteci - mazāku zemūdens dzīvotni, kuru uzņēmums izmantos ne tikai tam, lai izstrādātu sistēmas, bet tas arī tiks izlaists kā atsevišķs produkts.

“Vanguard”, kas ir 12 metrus gara un 7,5 metrus plata dzīvotne ar pietiekami daudz vietas, lai trīs cilvēki varētu uzturēties zem ūdens līdz pat nedēļai, būs gatavs doties ūdenī “DEEP” Apvienotās Karalistes zemūdens pilsētiņā jau 2025. gada sākumā. Šai dzīvotnei varētu būt svarīga nozīme, ja nepieciešama ātra reaģēšana, piemēram, kā tas notika meklēšanas misijā augustā, lai meklētu pie Sicīlijas nogrimušās superjahtas izdzīvojušos, sacīja “DEEP” prezidents Šons Volperts.

Kuģim nogrimstot 50 metru dziļumā, ūdenslīdēji varēja palikt zem ūdens tikai aptuveni 12 minūtes, pirms atgriezās uz virsmas. Tā vietā zemūdens dzīvotne, kas novietota jūras gultnē netālu no vraka, varēja kalpot par bāzi ūdenslīdējiem, sacīja Volperts.

Mūsdienās pasaulē ir tikai viena funkcionējoša zemūdens pētniecības laboratorija, kuru vada Floridas Starptautiskā universitāte un kuru izmanto visi, sākot no pētniekiem, kas pēta koraļļus, līdz NASA astronautiem, kas iziet ekstrēmas vides apmācību. Ja viss notiks saskaņā ar plānu, “Sentinel” būs gatavs darbam līdz 2027. gadam, un Volperts cer, ka šādas dzīvotnes tiks izvietotas vairākās vietās visā pasaulē. Taču “DEEP” atzīst, ka, lai sasniegtu savus ambiciozos mērķus, būs jāveltī lielas pūles.

"Kāpēc tas nav darīts jau iepriekš tādā veidā, kā mēs to cenšamies darīt tagad?" jautāja Volperts. "Jo tas ir ļoti grūti. Bet mēs esam nenogurstoši strādājuši.”

“Sentinel” 3D moduļus drukā sešu robotu grupa, izmantojot tēraudu, kas pastiprināts ar niķeļa bāzes supersakausējumu “Inconel”, kas var izturēt ekstremālus apstākļus un ir arī izmantots “Space Shuttle” un “SpaceX” raķešu materiālos. Atkarībā no tā, kādā spiedienā tā darbojas, “Sentinel” sistēmai var piekļūt vai nu ar zemūdeni, kas saslēdzas ar dzīvotni, vai arī ūdenslīdēji var tajā iekļūt caur atveri apakšā.

Virspusē esošā atbalsta boja būs aprīkota ar “Starlink” saskarni savienojamībai, un dzīvotne tiks darbināta ar atjaunojamiem avotiem, piemēram, vēja turbīnām un saules paneļiem uz ūdens virsmas.

Varēs pirkt, nomāt vai koplietot

Paredzams, ka klienti varēs nomāt, pirkt vai vienkārši koplietot vietu dzīvotnē atkarībā no savām vajadzībām. Dzīvotne varētu darboties kā katalizators jaunām karjerām un jaunām investīcijām, kas saistītas ar okeānu. Citi izmantošanas veidi varētu ietvert kritiskās zemūdens infrastruktūras uzraudzību un remontu, tūrismu, kosmosa apmācības, koraļļu atjaunošanu, jūras niršanas apmācības un medicīnisko izpēti.

“DEEP” darbs notiek laikā, kad arvien pieaug interese par okeānu resursu izmantošanu - no jūras vēja enerģijas līdz dziļjūras minerāliem. Taču dzīvotnes varētu arī ļaut jūras biologiem iegūt izpratni par okeānu, kas nav iespējams īsāku apmeklējumu laikā, izmantojot tikai niršanu vai zemūdens kuģus.

Nākotnes okeanauti

Bils Denisons, Mērilendas universitātes Vides zinātnes centra jūras zinātnes profesors, pavadīja daudz laika, pētot jūraszāles uz “Hydrolab” klāja, kas bija agrīna zemūdens izpētes dzīvotne 1985. gadā. "Tajā savas dzīves nedēļā es uzzināju vairāk par okeānu nekā visas savas niršanas karjeras laikā," viņš teica. "Jūs vienkārši iegūstat sajūtu par dzīves plūsmu zem ūdens."

"Tomēr ir bīstami un dārgi," sacīja Denisons. "Ir nepieciešams daudz modernu, labu tehnoloģiju, un ir nepieciešams moderns, kvalificēts personāls." Denisons atceras, ka “Hydrolab” bija mitrs, šaurs, tajā nebija iekštelpu santehnikas un bija tikai trīs gultas, kas bija paredzētas četriem iemītniekiem.

Turpretim “Sentinel” būs skaņu izolētas guļvietas un koplietošanas zāle ēšanai un saziņai. "Tas nebūs "Four Seasons" komplekts, bet, kad dosieties prom, jūs vēlēsieties atgriezties," sacīja Volperts.

Tas var izklausīties pēc zinātniskās fantāzijas, taču daudzi ir pārsteigti par uzņēmuma progresu.

Sabiedrības interesi par zemūdens dzīvotnēm vispirms izraisīja slavenais franču okeanogrāfs Žaks Kusto, kurš pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados centās noskaidrot, vai “okeanauti” varētu dzīvot un strādāt ūdenī. Viņa misijas būvēt “zemūdens ciematus” piesaistīja mediju uzmanību.

Tam sekoja virkne citu zemūdens dzīvotņu, taču sabiedrības interese par okeāniem pēc tam mazinājās. Tomēr tagad tas atkal mainās.

Tādas iniciatīvas kā “DEEP” un “Proteus” - zemūdens observatorija un pētniecības stacija, par kuru 2020. gadā paziņoja okeāna tehnoloģiju uzņēmums, kuru dibināja leģendārā pētnieka mazdēls Fabiens Kusto - iespējams, palīdzēs veicināt sabiedrības interesi par okeāniem.

Volperts teica, ka “DEEP” ir daudz vairāk nekā tikai dzīvotne, tā ir arī platforma nākamās paaudzes iesaistīšanai. “DEEP” strādā pie ASV Jūras spēku pētniecības biroja finansētas STEM programmas, kas iesaistīs studentus virknē biotopu tehnoloģiju projektēšanas izaicinājumu.

Uzņēmums arī ievieš institūtu un mācību programmu, lai apmācītu nākamos “Sentinel” iemītniekus. "Ja cilvēki nevar produktīvi un droši izmantot biotopus, tie ir tikai spīdīgi objekti, kas atrodas jūras gultnē," sacīja Volperts. Viņš cer, ka “DEEP” pieeja palīdzēs uzturēt intereses vilni par okeāniem. "Starp cilvēku rasi un okeānu pastāv ļoti liela atšķirība," sacīja Volperts. "Mūsu mērķis ir virzīt paaudžu maiņu un atjaunot cilvēces saikni ar jūru."

Pasaulē

Pasaules uzmanība joprojām piesaistīta Izraēlas un Irānas militārajiem soļiem. Vai piepildīsies nelāgās prognozes un šis konflikts izvērsīsies plašākā karā, kas ietekmēs pārējos procesus pasaulē, tostarp Ukrainas spējas aizstāvēt savu valsti no iebrucējiem? Daudz jautājumu. Maz atbilžu.

Svarīgākais