Uz Baltkrieviju braukt riskanti: starp politieslodzītajiem jau divi Latvijas valstspiederīgie

© Openart.ai

Par to, ka braucieni uz Baltkrieviju ir bīstami, bieži brīdina gan Latvijas amatpersonas, gan Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvji. Baltkrievijas politieslodzīto vidū ir vismaz divi Latvijas valstspiederīgie. “kontekst.lv” skaidro, kā notiek cilvēku aizturēšana Baltkrievijā.

Pēc cilvēktiesību aizstāvju datiem, pērn vismaz 207 cilvēki tika aizturēti politiski motivētu lietu ietvaros pēc tam, kad bija atbraukuši uz Baltkrieviju. Viņu vidū ir ne vien šīs valsts pilsoņi, bet arī Polijas, Lietuvas un Krievijas pavalstnieki. Iemesli, lai atbrauktu šurp, viņiem bijuši dažādi: kāds atgriezās mājās, lai šeit dzīvotu, citi atbrauca ciemos pie radiniekiem svētku laikā, vēl kāds gribēja risināt ar īpašumu saistītus jautājumus, bet cits bija iedomājies, ka atpūsties Baltkrievijā 2023. gadā - tā ir laba ideja. Taču rezultāts visiem ir viens - aizturēšana.

Brauca pie radiem - nonāca cietumā

Vairumam aizturēto ir paveicies, jo viņi tikuši cauri ar Administratīvā kodeksa pantiem, taču vismaz pret 18 cilvēkiem ir ierosinātas krimināllietas. Ne mazāk kā 12 galarezultātā nokļuva kolonijā, savukārt citiem piesprieda brīvības atņemšanu ar vai bez nosūtīšanas uz atklāta tipa labošanas iestādi.

Citu starpā kolonijā nokļuva arī 29 gadus veca aktīviste Aleksandra Kasko. 2020. gadā viņa piedalījās protestos un pēc tam, pēc viņas draugu teiktā, aptuveni desmit reizes tika aizturēta. Viņa tika atlaista no darba poliklīnikā, arī drošībnieku spiediens nemazinājās, un 2021. gadā Aleksandra aizbrauca uz Poliju. Divus gadus vēlāk viņa nolēma uz īsu brīdi atbraukt uz Baltkrieviju. Vienai draudzenei viņa pateica, ka brauc, lai risinātu ar dokumentiem saistītus jautājumus, bet citai - ka ļoti vēlas nosvinēt 30 gadu jubileju kopā ar ģimeni.

Foto no Aleksandras Kasko personīgā arhīva

Tiesa gan, līdz svinēšanai tā arī nenonāca, jo jau nākamajā dienā pēc robežas šķērsošanas viņa tika aizturēta. Sākuma bija Administratīvā kodeksa pants un desmit dienu arests, taču pēc tā beigām viņa netika atbrīvota, jo pret viņu ierosināja krimināllietu. Faktiski Aleksandru apsūdzēja par to, ka viņa sniedza intervijas neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, rakstīja par politiku sociālajos tīklos un bija moderatore “Telegram” grupai, kas vēlāk atzīta par ekstrēmistisku. Kopumā viņai tika uzrādīta apsūdzība pēc astoņiem Krimināllikuma pantiem un piespriesta brīvības atņemšana uz desmit gadiem. Baltkrievijas VDK viņu iekļāva “ekstrēmistu” un “teroristu” sarakstā.

Savukārt Aleksejs Rezņikovs 2022. gadā apciemoja smagi slimu māti. Par saviem ierakstiem sociālajos tīklos un citu cilvēku ierakstu pārpublicēšanu viņu aizturēja drošībnieki, un tikai trīs dienas pēc dēla aizturēšanas un nežēlīgām kratīšanām viņa mamma nomira. Aleksejam, kuram nepalika neviena radinieka, piesprieda brīvības atņemšanu uz 4,5 gadiem un iekļāva viņu jau minētajā “ekstrēmistu” un “teroristu” sarakstā.

Tajā pašā 2022. gadā uz Baltkrieviju, lai apglabātu tēvu, no Rīgas atbrauca Iļja Voitehovičs. Taču aizbraukt līdz kapiem viņš nepaguva, jo drošībnieki viņu aizturēja jau uz robežas par it kā pretvalstisku darbību. Tiesa viņam piesprieda divus gadus kolonijā. Teorētiski viņam jau bija jābūt atbrīvotam no cietuma, jo divi gadi jau pagājuši, taču nav zināms, vai viņš ir izlaists brīvībā vai nav.

Atgriešanās komisija

Lai šādu represiju būtu vairāk, Baltkrievijas varas iestādes izgudro dažādas viltības. Vispirms tika izveidota tā saucamā atgriešanās komisija, kurā var vērsties tie, kas vēlas atgriezties mājās, taču baidās no vajāšanām. Būtībā šajā komisijā cilvēks var “nostučīt” pats sevi un painteresēties, kas viņam par to būs.

Kā jau tika prognozēts, šī ideja izgāzās. Pēc ģenerālprokurora Andreja Šveda teiktā, gada laikā komisijā vērsās 150 cilvēki, no tiem tikai 37 aizpildīja anketu atbilstoši prasībām, un tikai “aptuveni 10 cilvēki” atgriezās Baltkrievijā. Sarīkot masu arestus ar šīs komisijas palīdzību neizdevās, taču cilvēktiesību aizstāvji saka, ka vismaz trīs pilsoņus varas iestādes apmānīja un arestēja, lai gan sākotnēji solīja, ka šie cilvēki var droši atgriezties Baltkrievijā.

Tatjana Kuriļina nevērsās tieši komisijā, bet, pēc propagandistu teiktā, atgriezās Baltkrievijā programmas “Mājupceļš” ietvaros. Tiesa gan, šis izrādījās ceļš uz cietumu. Tatjana ilgāku laiku bija vairāku protestu tērzētavu administratore “Telegram” kanālā, un kādu dienu viņai uzrakstīja nepazīstams vīrietis, kurš sevi nodēvēja par bijušo drošībnieku ar plašiem sakariem. Drīz vien viņu saziņa kļuva romantiska, un vīrietis sāka aicināt aktīvisti atgriezties Baltkrievijā, apgalvojot, ka tur viņai nekas nedraud. Tatjana viņam noticēja, tomēr, pirms braukt uz Baltkrieviju, atteicās no tērzētavu administrēšanas tiesībām. Taču tas viņu neglāba - viņai tika izvirzīta apsūdzība pēc 12 kriminālkodeksa pantiem un piespriesta 4,5 gadu brīvības atņemšana kolonijā.

Savukārt Igors Nemirovičs rakstīja tieši atgriešanās komisijai, taču, nesagaidījis atbildi, vienkārši atgriezās Baltkrievijā, kas bija ļoti neapdomīgs solis, ņemot vērā viņa pagātni. Pirmo reizi viņu aizturēja 2022. gadā un ielika mājas arestā, no kura viņam izdevās aizbēgt. Padzīvojis vienu gadu ārzemēs, viņš vērsās atgriešanās komisijā un, tā arī nesagaidījis atbildi, aizbrauca uz Baltkrieviju. Vēlāk varas iestādes neatzina vēršanos komisijā “par nepārprotamu pamatu secinājumam, ka viņš ir nožēlojis savu rīcību”. Igoru arestēja un piesprieda viņam vienu gadu kolonijā.

Foto no Igora Nemiroviča personīgā arhīva

Tatjana Soboļa, lai arī viņas atgriešanās notika caur komisiju, arī nonāca izmeklētāju rokās. 2023. gada decembrī propagandisti parādīja “interviju”, kurā, acīmredzot spiediena ietekmē, viņa pastāstīja, cik slikta dzīve bija ārzemēs un ka viņa, “pakļaudamās ietekmei”, piedalījās 2020. gada protestos. Mums nav precīzas informācijas par viņas turpmāko likteni. Saskaņā ar pēdējām ziņām, Soboļa tika apsūdzēta par dalību protestos, taču gaidīja tiesu mājās, nevis izmeklēšanas izolatorā.

“Pasu ukazs”

Kad kļuva skaidrs, ka baltkrievi ne īpaši steidzas ziņot paši par sevi, Lukašenko izgudroja jaunu paņēmienu, lai liktu cilvēkiem braukt uz Baltkrieviju. 2023. gadā viņš parakstīja rīkojumu, kas aizliedz valsts pilsoņiem mainīt pasi ārzemēs un pārdot īpašumus uz ārvalstī izsniegtas pilnvaras pamata. Tēmējot tikai uz “politiskajiem”, Lukašenko sabojāja dzīvi visiem, jo pat visapolitiskākajai baltkrievietei, kas dzīvo Austrālijā, tagad nāksies lidot pāri okeānam, lai apmainītu pasi.

Ziņa par pirmo aizturēto, kurš devās uz Baltkrieviju, lai apmainītu pasi saskaņā ar šo rīkojumu, parādījās mazāk nekā mēnesi pēc tā parakstīšanas.

“Diemžēl, kā jau prognozējām, ziņa par Lukašenko rīkojumu aizliegt pasu apmaiņu ārzemēs kļuva par stimulu tiem, kuru dokumentiem beidzas derīguma termiņš, atbraukt uz Baltkrieviju,” toreiz sacīja palīdzības fonda BYSOL līdzdibinātājs Andrejs Strižaks. “Mums tas ir papildu izaicinājums, jo, par nožēlu, cilvēki neapzinās, cik bīstami ir doties uz Baltkrieviju, un nez kāpēc domā, ka viņus šī situācija neskar.”

Baltkrievi un baltkrievietes iekļuva “slazdā”, un dažas valstis jau ir piedāvājušas šai problēmai labu risinājumu: Austrijā, Vācijā, Spānijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā un Zviedrijā Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem beidzas pases derīguma termiņš, piedāvā izsniegt ārzemnieku pases. Turklāt Austrijā un Zviedrijā šādam dokumentam var pieteikties, pat ja Baltkrievijas pasei ir jau beidzies derīguma termiņš. Latvija pagaidām piedāvā iegūt tikai bēgļa statusu, taču vietējā baltkrievu kopiena strādā, lai šādu iespēju būtu vairāk.

Ekrānuzņēmums no vietnes mir.pravo.by

Cilvēktiesību aizstāvji atgādina, ka represijas Baltkrievijā notiek katru dienu jau vairāk nekā 3,5 gadus. Ja esat bijis sabiedriski un politiski aktīvs kopš 2020. gada un joprojām tāds esat, proti, piedalījāties protesta akcijās Baltkrievijā vai ārzemēs, rakstījāt komentārus sociālajos tīklos, ziedojāt naudu Baltkrievijā vai Ukrainā cietušajiem, likāt “laikus” vai pārpublicējāt ierakstus no neatkarīgo mediju vai NVO lapām, tad pastāv ļoti liels risks, ka Baltkrievijā jums draud vajāšana.

Latvijas Ārlietu ministrija lūdz visus mūsu valsts iedzīvotājus atteikties no braucieniem uz Baltkrieviju un atzīmē, ka aresta gadījumā Latvijas konsulāts praktiski ne ar ko nevarēs palīdzēt. Latvijas Valsts drošības dienests arī atgādina, ka pastāv liels risks, ka Latvijas valstspiederīgos savervēs Baltkrievijas specdienesti.

Pasaulē

Eiropas un Ukrainas mediji šonedēļ raksta par Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova paziņojumu, kurā viņš pavēstīja: tā kā ASV plāno Vācijā izvietot spārnotās raķetes “Tomahawk”, tas nozīmē, ka Krievija var lemt apdraudēt Eiropas valstis ar savu raķešu potenciālu.