Pēc Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija bojāejas cietumā baltkrievi kāpināja trauksmi, jo daži politieslodzītie Baltkrievijā jau vairāk nekā gadu atrodas aiz restēm "incommunicado" stāvoklī. Radinieki pat nezina, vai viņi ir dzīvi. “Kontekst.lv” atgādina par dažiem no šiem ieslodzītājiem un viņu likteņiem.
KONTEKSTS. Par "incommunicado" sauc situāciju, kad ieslodzītais paliek bez sakariem ar ārpasauli - viņam ir liegtas tikšanās ar radiniekiem, advokātu, jebkāda sarakste, telefona zvani, kā arī viņš ilgstoši tiek turēts soda izolatorā vai kameras tipa telpā. Pārējā laikā administrācija var aizliegt ieslodzītajiem kolonijā sazināties savā starpā, draudot ar soda izolatoru visiem sarunas dalībniekiem.
Ilgstošs apcietinājums bez tiesībām uz saziņu ir aizliegts ar ANO Ģenerālās asamblejas 1988. gada 9. decembra rezolūciju un
Baltkrievijas Republikas konstitūciju. Tomēr ne starptautiskās, ne oficiālās nacionālās tiesību normas mūsdienu Baltkrievijas reālajā dzīvē netiek ievērotas.
Šajā materiālā aprakstīto ieslodzīto "incommunicado" stāvokļa ilgums norādīts uz 2024. gada 18. aprīli.
Bijušo profesionālo karavīru Nikolaju Statkeviču “Amnesty International” jau trīs reizes ir atzinusi par sirdsapziņas gūstekni. Savu cīņu par demokrātisku Baltkrieviju un baltkrievu nacionālo ideju viņš sāka vēl PSRS laikā. Toreiz viņš arī izstrādāja Baltkrievijas armijas koncepciju. 1991. gada augusta puča laikā Statkevičs organizēja Baltkrievijas militārpersonu apvienību, kā dēļ pēc vairākiem gadiem tika atvaļināts no dienesta "par virsnieka vārda diskreditāciju". Tā viņš kļuva par profesionālu politiķi, kurš uzsvaru liek uz ielu cīņu.
Analizējot Lukašenko kā "spēcīga patriarhāla tēviņa un mačo" tēlu, Nikolajs Statkevičs nonāca pie secinājuma, ka Lukašenko var uzvarēt kāds, kas izrādīsies par viņu vēl stiprāks.
Līdz šim pēdējais Statkeviča arests notika dažus mēnešus pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām. Acīmredzot varas iestādes baidījās, ka viņš varētu pārņemt vadību pār pūli protestu laikā. Galu galā viņš tika notiesāts pēc panta par masu nekārtību organizēšanu, piespriežot 14 gadu ieslodzījumu īpaša režīma kolonijā.
2024. gada janvārī, kad Baltkrievijā notika gan bijušo politieslodzīto, gan aiz restēm esošo cilvēku radinieku masveida aizturēšanas, tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji ieradās pie Nikolaja Statkeviča sievas Marinas Adamovičas. Viņa tika notiesāta pēc “sīkā huligānisma panta" un uz 15 dienām nosūtīta uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoru.
Nikolajs Statkevičs ar sievu nav sazinājies jau vairāk nekā gadu. Kolonijā viņam tika atņemtas tiesības uz viena sūtījuma saņemšanu gadā, apmeklējumiem un telefona zvaniem. Arī vēstules, šķiet, viņš nesaņem. Pastarpināti kļuva zināms, ka viņš pārmaiņus atrodas izolatorā un soda izolatorā.
Maksims Znaks, tiesību zinātņu kandidāts, pasniedzējs un veiksmīgs juriskonsults, 2020. gadā iepazinās ar Viktoru Babariko, kurš plānoja kandidēt uz Baltkrievijas prezidenta amatu, un iesaistījās viņa štāba juridiskajā darbā.
Maksimu arestēja 2020. gada septembrī, protestējot viņš uzsāka badastreiku, ko turpināja nedēļu. Dažus mēnešus vēlāk viņam tika uzrādītas jaunas apsūdzības. Rezultātā Znaku tiesāja jau pēc trim pantiem - par aicinājumu veikt pret valsts drošību vērstas darbības, sazvērestību, lai sagrābtu valsts varu ar antikonstitucionāliem līdzekļiem, par ekstrēmistiskas vienības izveidi un vadību.
Juristam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 10 gadiem pastiprinātā režīmā. 2022. gadā Baltkrievijas VDK viņu iekļāva teroristiskajās darbībās iesaistīto personu sarakstā. Viņš ir arī ekstrēmistiskās darbībās iesaistīto personu sarakstā.
Pusotru gadu viņa tuvinieki uzturēja “Telegram” kanālu, kurā publicēja fragmentus no Maksima vēstulēm - stāstus par dzīvi cietumā, cietumā izlasīto grāmatu sarakstus, paša uzrakstītus stāstus un dzejoļus. Kolonijas administrācijas spiediena dēļ 2022. gada rudenī viņi to pārtrauca.
Ar Maksimu Znaku tieša saziņa nav notikusi jau gadu. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no trešajām personām, ir zināms, ka viņš praktiski neatstāj soda izolatoru.
Pazīstamā opozicionāre Marija Koļesņikova tika tiesāta kopā ar Maksimu Znaku, pēc tiem pašiem pantiem. Viņai tika piespriests 11 gadu ieslodzījums vispārējā režīma kolonijā.
Iepriekš Koļesņikova dzīvoja Vācijā, koncertēja kā flautiste un organizēja starptautiskus kultūras projektus. 2017. gadā viņa kļuva par “Belgazprombank” Minskā organizētā kultūras centra “OK16” mākslas direktori. Šīs bankas valdes priekšsēdētājs bija Viktors Babariko. Un, kad trīs gadus vēlāk viņš paziņoja par savām politiskajām ambīcijām, Koļesņikova nolēma viņu atbalstīt.
Kad Babariko arestēja, Marija Koļesņikova kļuva par viņa štāba galveno personu un apvienojās ar Svetlanu Tihanovsku un Veroniku Cepkalo sieviešu opozīcijas trijotnē. Viņas kopā apceļoja valsti un aģitēja cilvēkus balsot par Tihanovsku.
2020. gada septembrī tiesībsargājošās iestādes nolaupīja Mariju Koļesņikovu un mēģināja viņu ar varu aizvest uz Ukrainu, taču, šķērsojot robežu, viņa saplēsa savu pasi. Rezultātā viņa tika arestēta un kopš tā laika atrodas apcietinājumā.
Ir zināms, ka aizturēšanas laikā Marija tika hospitalizēta ar plīsušu čūlu un peritonītu. Pēc veiksmīgas operācijas un pārvešanas uz kolonijas medicīnas stacionāru viņa varēja tikties ar savu tēvu, kuram atļāva viņu apmeklēt.
Nav precīzas informācijas par viņas pašreizējo stāvokli. Pēdējais, kas zināms, ir tas, ka pagājušajā pavasarī viņa tika turēta izolatorā un dažkārt izvesta ārā, turot zem rokām.
Pirms aresta Igors Losiks bija pazīstams blogeris un “Radio Brīvība” baltkrievu dienesta konsultants. Viņš tika arestēts 2020. gada jūnijā un apsūdzēts par tādu darbību organizēšanu, sagatavošanu vai aktīvu piedalīšanos, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību.
Decembrī viņš uzsāka badastreiku, kuram pievienojās viņa sieva Darja, solidarizējoties ar vīru. Viņa pēc nedēļas pārtrauca badastreiku, jo tiesībsargājošās iestādes izdarīja spiedienu uz ģimeni, taču Igors turpināja badastreiku 42 dienas. Dažus mēnešus vēlāk viņš uzsāka sauso badastreiku, par ko tika ievietots karcerī. Pēc četrām dienām viņš atsāka dzert un ēst.
Pēc izmeklēšanas izolatorā pavadītā pusotra gada Losikam tika piespriests 15 gadu cietumsods pastiprināta režīma kolonijā. Viņš tika atzīts par vainīgu "sociālā naida un nesaskaņu kurināšanā un masu nemieru organizēšanā". Darja Losika turpināja cīnīties par savu vīru un 2022. gada oktobrī arī tika arestēta un notiesāta uz diviem gadiem vispārējā režīma kolonijā par "ekstrēmistiskas darbības veicināšanu".
Pagājušā gada martā Igors Losiks atkal tika ievietots soda izolatorā, kā rezultātā viņš uzsāka badastreiku un sagrieza rokas un kaklu.
Blogeris un Svetlanas Tihanovskas vīrs, kurš kļuva slavens ar to, ka apbraukāja Baltkrievijas laukus un deva cilvēkiem iespēju brīvi izteikties par savām problēmām, plānoja kandidēt uz Baltkrievijas prezidenta amatu un divarpus mēnešus pirms vēlēšanām tika preventīvi arestēts. Pavadījis pusotru gadu izmeklēšanas izolatorā, viņš tika notiesāts par "masu nekārtību organizēšanu", "sociālā naida kurināšanu", "CVK darba kavēšanu" un "tādu pasākumu organizēšanu, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību". Sergejam Tihanovskim tika piespriests 18 gadu ieslodzījums pastiprināta režīma kolonijā.
2022. gada vasarā viņš tika iekļauts "teroristiskajās darbībās iesaistīto personu sarakstā", viņam pastiprināja režīmu un uz trim gadiem pārvietoja uz cietuma režīmu. Pēc pārcelšanas uz Žodinas cietumu viņš uz diviem mēnešiem tika nosūtīts uz soda izolatoru. Par "ļaunprātīgu nepakļaušanos labošanas iestādes administrācijas prasībām" Tihanovskim tika pieskaitīts vēl pusotrs gads cietumā.
Svetlana Tihanovska sava vīra vietā kandidēja vēlēšanās, kļuva par demokrātiskās kustības līderi un, iespējams, uzvarēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās, taču drošības apsvērumu dēļ bija spiesta pamest valsti. Kopā ar bērniem viņa dzīvo Lietuvā. Ne reizi vien viņa saņēmusi ziņas par vīra nāvi, taču tās nav apstiprinājušās. Tomēr nav informācijas arī par Sergeja Tihanovska pašreizējo stāvokli.
Agrāk Viktors Babariko bija “Belgazprombank” valdes priekšsēdētājs un liels mecenāts. Ar viņa gādību Baltkrievijā atgriezās un tika izstādīti Marka Šagāla, Haima Sutina un citu slavenu mākslinieku darbi. 2020. gadā viņš paziņoja, ka kandidēs uz prezidenta amatu. Iniciatīvas grupas savāca 400 000 parakstu par labu viņam, taču Babariko tika arestēts pirms prezidenta amata kandidātu reģistrācijas un viņam tika atteikta reģistrācija.
Viņš tika apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros un noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanu un notiesāts uz 14 gadiem pastiprināta režīma kolonijā. Tur viņš vispirms strādāja maizes ceptuvē, kur praktiski nebija ventilācijas un gaisa temperatūra bija aptuveni +30 grādi pēc Celsija. Pēc tam - pie kokogļu dedzināšanas, un tas jau bija darbs aukstumā un bez piekļuves sadzīves telpai. Viktoru Babariko vairākkārt ievietoja soda izciešanas izolatorā.
Pēdējās ziņas par politiķi bija 2023. gada aprīlī. Tad viņš tika nogādāts Novopolockas slimnīcā ar šķidrumu plaušās. Drīz vien kolonijas administrācijas pārstāvis paziņoja, ka Babariko ir "dzīvs un vesels" un turpina izciest sodu. Šiem vārdiem apstiprinājumu atrast neizdevās.
Pēc Viktora Babariko hospitalizācijas slimnīcā tika aizturēti ārsti. Viņiem tika piemērots administratīvais arests un naudas sods. Precīzs aizturēšanas iemesls nav zināms.
