“Kontekst.lv” tikās Lietuvā ar vienu no Brīvās Krievijas foruma dibinātājiem, politiķi un Kremļa kritiķi Gariju Kasparovu. Lūk, ko viņš sacīja par Navaļniju, Putina režīmu, “virtuālo Taivānu” Krievijas pilsoņiem, Krievijas pases lāstu un dialoga ar Maskavu neiespējamību.
Aleksejs Navaļnijs konsekventi aizstāvēja savu nostāju, proti, ka Krievijas politiķim jābūt Krievijā, un par to viņš samaksāja ar savu dzīvību. Es tam nepiekritu, taču nevar nosodīt viņa personīgo varonīgumu. Viņš konsekventi, līdz pat savas dzīves pēdējai dienai, aizstāvēja šo nostāju. Jūs redzējāt, kādu cenu viņš par to samaksāja. Tādu pašu cenu samaksāja Borja Ņemcovs. Es ceru, ka Volodjam Kara-Murzam šāda cena nebūs jāmaksā, ka ASV administrācija beidzot kaut ko darīs, lai atbrīvotu viņu no Putina moku kambariem.
Taču ir pilnīgi skaidrs, ka šodien, kad Navaļnijs ir nogalināts, jautājums par to, ko var darīt Krievijā, ir slēgts. Tas nozīmē, ka kaut kas ir jādara ārzemēs.
Gan grāmatās, gan dzīvē asinīm vienmēr ir politisko procesu katalizatora loma. Diemžēl tā ir traģiska realitāte. Acīmredzot Rietumu sabiedrība ir piedzīvojusi zināmu šoku. Bet mums tikai jāatceras, ka, ja Rietumi būtu rīkojušies adekvāti, Navaļnijs, iespējams, tagad būtu dzīvs.
Tieši Rietumu neadekvātums, nevēlēšanās atzīt, ka viņiem ir darīšana ar pilnīgi atsaldētu fašistisku režīmu, kurš ne pie kā neapstājas un kuram jau sen vairs nav alerģijas pret asinīm, ir iemesls tam, ka Ukrainā joprojām turpinās karš un iet bojā cilvēki.
Un Navaļnija slepkavību var uzskatīt pat par rituālu! Tas tika izdarīts demonstratīvi, pirms Minhenes, lai parādītu, ka "mēs gribējām jums visiem uzspļaut"!
Patiesībā Putins ir pilnīgi norāvies. Viņš domā, ka viņam viss ir atļauts, viss viņam ir pieejams, un tas lielā mērā ir rezultāts nesodāmībai, ko viņš ir sajutis, galvenokārt amerikāņu nevēlēšanās dēļ sniegt Ukrainai nepieciešamo palīdzību.
Jo Rietumiem ir vairāk nekā pietiekami naudas un ieroču, lai karš beigtos pietiekami ātri. Taču līdz šim viņi nespēj pārkāpt šo robežu - kas tad notiks? Ukraina uzvarēs, Krievija zaudēs, režīms sabruks, valsts sadalīsies, Ķīna kļūs spēcīgāka - atkal visi šie ģeopolitiskie aprēķini, kas izskatās liliputiski salīdzinājumā ar traģēdijām, kas notiek katru dienu.
Ir jādara viss, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt, jo tikai Ukrainas uzvara dod mums vēsturisku iespēju panākt Krievijas atdzimšanu. Citu iespēju nav. Jo Krievija šodien ir smagi slima, inficējusies ar impērijas vīrusu. Putins ir sasniedzis daudz ideoloģisku panākumu, saindējot krievu apziņu.
Un tāpēc nekas cits kā Ukrainas karogs Sevastopolē mums nepalīdzēs nokaut šo impērisko vīrusu.
Mums ir vajadzīga militāra uzvara, politiska uzvara un ideoloģiska uzvara. Un tie, kas šodien saka, ka mēs vēlamies palikt malā, vienkārši izvairās no savas vēsturiskās atbildības.
Šodien mēs nevaram domāt, ka "pēc pieciem gadiem Krievijā būs vēlēšanas, mēs tajās piedalīsimies, mēs šodien nevaram palīdzēt Ukrainas armijai - vēlēšanās tas skaitīsies pret mums"...
Šodien Krievijas opozīcijas vēsturiskais pienākums ir palīdzēt valstij izkļūt no šī murga!
Tā ir nacistiskā Vācija 43.-44. gadā. Mums ir jāgāž režīms, mūsu galvenais sabiedrotais šodien ir Ukraina, Rietumi, un tāpēc mēs darām visu, ko varam, tostarp rīkojam izsoles, lai palīdzētu Krievijas brīvprātīgo bataljoniem, kas tur cīnās.
Karam ir tikai divi iznākumi. Un Putins to ir paziņojis - viņš grasās likvidēt Ukrainu! Es to neteicu, Putins to teica un daudzkārt atkārtoja, to saka visa Krievijas propaganda. Putins karo, lai iznīcinātu Ukrainu kā neatkarīgu valsti. Tāpēc šeit nav nekādu kompromisu. Var būt kaut kāds pamiers, pagaidu pamiers, bet nav kompromisa - jo mēs vēlamies, lai Ukraina ne vien saglabātos, bet kļūtu par pilntiesīgu pasaules sabiedrības locekli savās 1991. gada robežās, savukārt Putins vēlas to likvidēt. Tāpēc - par ko tad ir jāvienojas? Kur ir vieta kompromisam?
Nav citas izejas kā tikai militāri sakaut Putinu un sākt politiskas sarunas ar Krieviju... jo - mēs taču zinām Krievijas vēsturi. Pārmaiņas Krievijā pēdējo 200 gadu laikā, ja ņemam pirmo Krimas karu 1853.-56. gadā, sākās ar militāru sakāvi. Tad viņi sāk grozīt galvu un meklēt iespējas virzīties uz priekšu. Dzimtbūšanas atcelšana - pēc sakāves karā, konstitucionālā monarhija - pēc sakāves Krievijas-Japānas karā, Romanovu dinastijas sabrukums, diemžēl boļševiku apvērsums - pēc sakāves Pirmajā pasaules karā, Padomju Savienības sabrukums - pēc sakāves aukstajā karā kopumā, kur karš Afganistānā bija kulminācija. Ir vajadzīga sakāve! Bet tai jābūt pēdējai sakāvei, pēdējai impērijai uz
Zemes. Tāpēc ir svarīgi, lai Ukraina uzvarētu pilnībā un lai mīts par impērisko varenību beidzot izgaistu no Krievijas pilsoņu galvām.
Mēs nevaram garantēt panākumus šeit. Un es nesaku, ka tas, ko mēs ierosinām, ir optimāli. Tā vienkārši ir vienīgā stratēģija tiem, kas vēlas panākt pārmaiņas Krievijā.
Mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks atgriezties pie idejas, kas tika izvirzīta pirms diviem gadiem un ko toreiz sāka izsmiet kā "laba krieva pasi". Teiksim, modifikācijā tai vajadzētu skanēt šādi - “virtuālās krievu Taivānas” izveide. Es lieku uzsvaru uz vārdu “Taivāna”, jo... mēs negribam izlikties par trimdas valdību, mēs negribam būt klauni. Bet tiem Krievijas pilsoņiem, kuri ir gatavi saraut saites ar Putinu - daudzi to jau ir izdarījuši, parakstot Berlīnes deklarāciju, kas automātiski padara tevi par noziedznieku saskaņā ar 10 Kriminālkodeksa pantiem -, viņiem ir jābūt iespējai integrēties brīvajā pasaulē.
Nupat biju Čehijā, kur tikos ar valsts vadību, premjerministru, ārlietu ministru, Iekšlietu ministrijas vadību un vadošajiem parlamentāriešiem. Tika apspriests jautājums - kā to var izdarīt? Kā mēs varam atrast veidu, lai pārstāvētu vairākus miljonus Krievijas pilsoņu, kuri vēlētos dzīvot šajā “virtuālajā Taivānā”, atbraukt uz Eiropu, saraujot saites ar Putinu? Tas ir ļoti svarīgi, jo notiek karš un šajā karā cilvēkiem jābūt tiesībām izvēlēties. Īpaši ņemot vērā to, ka Putina kara mašīna šodien lielā mērā ir atkarīga no spējīgiem, talantīgiem cilvēkiem Krievijā, kuri, iespējams, gribētu aizbraukt, bet kur lai viņi dodas, ja Krievijas pase šodien ir lāsts, ja cilvēks nevar atvērt bankas kontu... Tas ir paradoksāli - daudzi no tiem Krievijas pilsoņiem, kuri šodien cieš, daudzus gadus cīnījās pret Putinu, kamēr tie paši Eiropas politiķi, kuri pieņēma šos likumus, tirgojās ar Putinu! Tas ir tāds traģisks vēstures paradokss.
Proti, ir vajadzīgs jauns, kreatīvs risinājums.
Eiropa pamazām sāk saprast, ka šajā ieilgušajā karā, iznīkšanas karā, Krievijas oponenti ir ļoti nozīmīgi. Taču, lai tas notiktu, ir svarīgi, lai
Krievijas opozīcijai pazustu šis kautrīgums - mēs to nevaram darīt, un mums ir balti cimdi rokās, mēs nevaram sasmērēt rokas. Karš! Karš ar Putina fašismu. Šis karš jau ir izgājis ārpus Krievijas un Ukrainas robežām, tas jau notiek Tuvajos Austrumos, Latīņamerikā un Āzijā - tas ir globāls karš! Un mums ir jāzina sava vieta šajā karā un jādara viss iespējamais, lai tas pēc iespējas ātrāk beigtos.
