Vera un Andrejs Volnas ir ārsti no Krievijas. Karam sākoties, viņi pārcēlās uz dzīvi Igaunijā, jo šis karš viņiem nebija pieņemams. Andrejs savulaik piedalījās Alekseja Navaļnija saindēšanas izmeklēšanā. Šobrīd viņš kā ārsts traumatologs strādā Ukrainā un ārstē Ukrainas karavīrus. Savukārt Vera atrodas Tallinā, kur nesen uzstājās Ukrainas atbalsta mītiņā pie Krievijas vēstniecības. Lūk, ko viņa teica šajā pasākumā.
Es neesmu politiķe vai pat politoloģe. Esmu ārste. Un es vēlos jums pastāstīt savu kā ārsta un cilvēka viedokli par šiem notikumiem.
Man ir diezgan smaga specialitāte. Esmu ķirurģe. Man bieži nākas saskarties ar letāliem iznākumiem. Tāpēc es ļoti labi zinu, cik vērtīga un trausla ir cilvēka dzīvība. Vai jums ir nācies izvilkt no viņsaules smagus pacientus, atjaunot viņu veselību un dzīves kvalitāti? Vai jums ir gadījies skatīties bezcerīgu pacientu acīs un vērot, kā gadu gaitā mainās viņu dzīve? Vai jums bija jārunā ar mirušo pacientu tuviniekiem? Tas viss atstāj ļoti smagas pēdas dvēselē uz daudziem gadiem.
Bet dažiem cilvēkiem invaliditāte un nāve ir tikai skaitļi. Es galvenokārt runāju par tiem, kas sūta tūkstošiem cilvēku uz brīvu, neatkarīgu valsti, lai viņi tur mirtu un nogalinātu. Un pirmām kārtām es runāju par asiņaino slepkavu Putinu. Bet viņš to nedara viens pats. Viņam ir līdzzinātāju banda un zombiju armija. Viņuprāt, cilvēka dzīvībai nav nekādas nozīmes. Vara, nauda, zādzības, slepkavības, totāli meli - lūk, tās ir viņu vērtības.
Putins nekad nav bijis likumīgs Krievijas prezidents, viņš nāca pie varas ar operācijas "Pēctecis" palīdzību. Un jau vairāk nekā 20 gadus viņš notur šo varu ar visdažādāko viltojumu palīdzību. Tāpēc gaidāmās vēlēšanas nevar un nedrīkst atzīt. Putins ir starptautisks terorists, kara noziedznieks, un attieksmei pret viņu ir jābūt tieši tādai. Un nekādu sarunu, nekādas tirdzniecības un citu attiecību.
Runājot par nāves un invaliditātes skaitļiem, es nerunāju tikai par Putinu un viņa līdzzinātājiem. Es runāju arī par tiem, kuri varētu palielināt palīdzību Ukrainai, bet baidās par savu krēslu vai par savu peļņu. Es runāju par tiem, kuri iedzīvojas uz kara rēķina, bloķē palīdzību Ukrainai, un tiem, kam ir vienalga. Kuriem šķiet, ka tas viss notiek tālu prom un nekad viņus neskars. Bet tas skars visus. Aiz šiem skaitļiem slēpjas cilvēku traģēdijas.
Tallinā es runāju ar sievietēm no Ukrainas, un viņas raudādamas stāsta briesmīgas lietas: ka viņu draugu lokā gandrīz nav palikuši jauni vīrieši un ka tagad karo galvenokārt vidējā paaudze. Mēs redzam, ka, neraugoties uz visu Ukrainai sniegto palīdzību, viņi nespēj atgūt savas teritorijas, karš nebeidzas, un palīdzība samazinās. Ir iespējas palielināt palīdzību. Taču pastāv arī dubultstandarti. Izrādās, pasaule ir nogurusi no kara. Cilvēki vēlas ceļot, ēst garšīgus ēdienus, rakstīt sociālajos tīklos par kaķēniem.
Vai Ukrainas karavīri nav noguruši cīnīties ar agresora armiju, kas ir daudz pārāka par viņu armiju, upurējot savas dzīvības? Vai Ukrainas civiliedzīvotāji nav noguruši slēpties no bombardēšanas pagrabos un bumbu patvertnēs, sērojot par saviem tuviniekiem? Mans bērns atnāk no bērnudārza un stāsta - mūsu grupā ir divas meitenes no Ukrainas, un katru dienu viņas raud, jo baidās, ka viņu tēvus, kuri karo, nogalinās karā.
Vai Ukrainas mediķi nav noguruši strādāt dienām, naktīm, nedēļām un mēnešiem, lai glābtu ievainoto dzīvības un veselību? Ukraiņi ir noguruši. Bet viņi cīnīsies ar agresora armiju, kas ir daudzējādā ziņā pārāka, līdz uzvarai vai līdz nāvei. Un visiem pārējiem nav tiesību būt nogurušiem. Visas valstis, kurām ir teritorijas, kurās ir iebrucis agresors, varētu tagad padomāt un atgriezt savas teritorijas.
Šodien ir jādara viss iespējamais, lai maksimāli palielinātu palīdzību Ukrainai, lai šo karu uzvarētu pēc iespējas ātrāk un galīgi. Ukrainai ir jāatgūst katrs tās teritorijas centimetrs.
Ukrainas iedzīvotājiem, pilsoņiem un bērniem, kuri tika piespiedu kārtā evakuēti uz Krieviju, ir jāatgriežas savā dzimtenē. Krievijai ir jāatņem kodolieroči, jāizmaksā reparācijas, jāizdara vēl daudz kas cits. Putins un viņa banda ir taisnīgi jāsoda. Tikai pilnīga Ukrainas uzvara var veicināt pozitīvas pārmaiņas Krievijā.
Tikmēr Krievijā teroristiskais režīms uzņem apgriezienus. Putina elite kļūst bagātāka. Sankcijas nedarbojas. Mēs zinām, ka Krievijā joprojām ir daudz gaišu, neatkarīgu, brīvu cilvēku, kuri, neraugoties uz visām grūtībām, turpina cīnīties pret šo režīmu. Iespējams, viņu ir vairāk nekā visu Igaunijas iedzīvotāju. Taču milzīgajai Krievijai tas ir pārāk maz. Un daudzi no viņiem jau atrodas cietumos; jebkāda opozīcija režīmam beidzas ar arestiem, milzīgiem naudas sodiem, neticamiem cietumsodiem, fiziskām represijām. Pagājušajā nedēļā Putins cietumā nežēlīgi nogalināja opozīcijas līderi, savu galveno oponentu Alekseju Navaļniju. Demonstratīvi, mēnesi pirms vēlēšanām.
Putinu es iztēlojos kā bandītu no vārtrūmes, kurš tup, smēķē, spļauj zem kājām, skatās uz mums, vīpsnā un saka: "Nu, ko jūs man izdarīsiet?”
Ikvienam tas bija smags trieciens, un daudzi cilvēki Navaļnija nāvi uztvēra kā personisku traģēdiju, kā tuvinieka nāvi. Daudzi raudāja. Daži jutās tā, ka pēc šī notikuma vairs nevar dzīvot.
Bet, ja neticami drosmīgā Jūlija Navaļnaja, ja Alekseja māte Ludmila Navaļnaja atrada sevī spēku runāt publiski un turpināt cīņu uzreiz pēc Alekseja nāves, tad mums noteikti nav tiesību padoties. Mums ir jāturpina cīnīties pret režīmu un jāpalīdz Ukrainai. Ir svarīgi, lai ikviens, kas var, palīdzētu. Ukrainai ir nepieciešama vispusīga palīdzība - militāra, sociāla, ekonomiska, medicīniska.
Mēs, mediķi, vairāk iesaistāmies medicīniskās palīdzības sniegšanā. Tas ir Andreja Volnas darbs militārajā slimnīcā Ukrainā, tas ir Andreja Volnas un Jevgeņijas Čirikovas projekts "Glābt ekstremitāti ievainotajam", dati par šo projektu ir mūsu lapās internetā. Ja ir iespēja palīdzēt - aicinu jūs iesaistīties.
Es vēlreiz vēlos uzsvērt trīs galvenos momentus - palīdzība Ukrainai ir maksimāli jāpalielina, lai panāktu ātru un pilnīgu uzvaru. Putins ir neleģitīms Krievijas prezidents, un nākamo vēlēšanu rezultātus nevar un nedrīkst atzīt. Putins ir kara noziedznieks. Putins ir starptautisks terorists. Taču, par spīti Alekseja Navaļnija nāvei, mēs turpināsim cīnīties pret šo teroristisko režīmu. Un varbūt kādu dienu Krievija būs brīva.
