Baltkrievijas spēka struktūru un tiesnešu iztēle nebeidz pārsteigt cilvēktiesību aizstāvjus – šajā valstī cilvēki tiek aizturēti, tiesāti un pat spīdzināti vien par to, ka dara savu darbu, sarakstās vai jūt līdzi nepareiziem cilvēkiem. Apkopotā informācija var būt īpaši noderīga arī tiem, kuri šobrīd kara apstākļos turpina apmeklēt Baltkrieviju. “Kontekst.lv” ir apkopojis faktus, kas to pierāda.
1. Par palīdzības sniegšanu spēka struktūru darbinieku piekautam pusaudzim
2020. gada augustā Minskas izmeklētāji nopratināja 16 gadus veco Timuru Mickeviču, kurš tika turēts aizdomās par piedalīšanos vienā no protestiem, kas notika pēc prezidenta vēlēšanām. Pratināšanas rezultātā pusaudzis nonāca intensīvās terapijas nodaļā ar galvas traumu un atklātu žokļa lūzumu. Ārstiem nācās viņu ievest mākslīgajā komā.
Timura ārstējošā ārste bija anestezioloģe reanimatoloģe Tatjana Toločko. Vēlāk viņu apsūdzēja par puiša glābšanu no vajāšanas. Pēc ārstes bijušo kameras biedru teiktā, viņa "parakstīja dokumentu, ka Timuru nav iespējams nopratināt, bet galvenais ārsts šo dokumentu neparakstīja".
Tiesa piesprieda Tatjanai trīs gadus tā sauktās mājas ķīmijas - brīvības ierobežošanu bez nosūtīšanas uz atklāta tipa labošanas iestādi. Timurs izdzīvoja, taču pēc kāda laika viņu pratināja vēlreiz, un arī šī pratināšana beidzās ar reanimāciju. Ārstiem izdevās stabilizēt viņa stāvokli, un pēc četrām slimnīcā pavadītām dienām viņš pazuda. Dažus mēnešus vēlāk kļuva zināms, ka viņam bija izdevies pamest valsti.
2. Par ukraiņu dziesmām
Kādā 2022. gada vasaras vakarā dziedātāja Meriema Gerasimenko dziedāja populārās ukraiņu grupas "Okean Elzi" dziesmu uz viena no Minskas bāriem terases. Vispirms dziedātājai tika piemērots 15 dienu administratīvais arests, pēc tam viņa tika aizturēta pēc kriminālkodeksa panta. Rezultātā meitenei tika piespriesti trīs gadi “mājas ķīmijas”. 2024. gada janvārī viņai izdevās pamest Baltkrieviju.
Gadu pēc Minskas dziedātājas aizturēšanas Brestas apgabala Ivanovas pilsētas iedzīvotāja Larisa Nesteruka savā dzīvoklī dziedāja dziesmu "Ukraina ponad use" ("Ukraina ir pāri visam"). Par viņu orgāniem ziņoja kaimiņš, kurš, kā izrādījās, tikai 2014. gadā bija pabeidzis skolu.
Spēka struktūru darbinieki sievietei lika dziedāt Baltkrievijas valsts himnu kameras priekšā, pēc kā viņa tika nosūtīta uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoru. Par viņas tālāko likteni nekas nav zināms.
3. Par īrnieces izlikšanu no dzīvokļa
Minskas iedzīvotāja Olga Sineļeva izīrēja dzīvokli prokurora palīdzei Alinai Kasjančikai. Kad dzīvokļa īpašniece lūdza īrnieci no dzīvokļa izvākties, viņa bez iebildumiem atrada jaunu mājvietu, līgums tika lauzts pēc pušu vienošanās, bet drīz vien... pret Sineļevu tika ierosināta krimināllieta. Iemesls - prokuratūras darbinieces diskriminēšana. Sekoja tiesas spriedums - divi gadi "mājas ķīmijas".
Alina Kasjančika "kļuva slavena" ar to, ka bija valsts apsūdzētāja politiski motivētā lietā pret televīzijas kanāla "Belsat" žurnālistiem. Žurnālisti tika notiesāti uz diviem gadiem cietumā par to, ka darīja savu darbu, savukārt Alina Kasjančika, "ietupinot" viņus cietumā, apliecināja savu pilnīgu lojalitāti vadībai. Kasjančika ir dzimusi 1998. gadā (!), tomēr tas viņai netraucēja saņemt Lukašenko pateicību par "ilggadēju auglīgu darbu un priekšzīmīgu dienesta pienākumu pildīšanu".
Kasjančika bija arī valsts apsūdzētāja lietā pret cilvēkiem, kuri uzrakstīja uz ietves "Mēs neaizmirsīsim" blakus vietai, kur likumsargi bija nošāvuši neapbruņotu protestētāju Aleksandru Taraikovski.
4. Par gaišzilu un dzeltenu lenti matos
2023. gada martā skolas vēstures skolotāja Larisa Sekeržicka atnāca uz darbu ar gaišzilu un dzeltenu lenti matos. Lūk, kā par to vēlāk tiks rakstīts administratīvā pārkāpuma protokolā: "Atrodoties 27. skolas telpās, Larisa Sekeržicka aktīvi piedalījās masu pasākuma rīkošanā piketa veidā un pievērsa iedzīvotāju uzmanību, publiski demonstrējot gaišzilas un dzeltenas krāsas lentes, kas simbolizē Ukrainas valsts karogu."
Sākotnēji savu sašutumu izteica divas citas skolotājas - viņas kopā ar Sekeržicku iegāja skolotāju istabā un sāka kliegt un prasīt paskaidrojumus, ko šīs lentes vispār nozīmē. Vēlāk tām pievienojās arī skolas direktores vietniece mācību darbā - viņasprāt, šāds matu sakārtojums neatbilst lietišķam ģērbšanās stilam. Drīz vien direktore pieprasīja no skolotājas paskaidrojumus un draudēja viņai nepagarināt darba līgumu. Vēlāk viņa izsauca miliciju.
Tiesa atzina skolotāju par vainīgu masu pasākuma organizēšanas vai rīkošanas kārtības pārkāpšanā un piesprieda viņai naudas sodu aptuveni 700 eiro apmērā.
5. Par cilvēku glābšanu no slīkšanas un aizvešanu uz glābšanas staciju
2020. gada 6. septembrī Minskā notika kārtējais svētdienas gājiens - cilvēki atkal izgāja pilsētas ielās, protestējot pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un drošības spēku nepamatotu vardarbību. Kad protestētāji sāka izklīst, sākās brutālas aizturēšanas. Daži cilvēki, lai izbēgtu, ielēca Svisločas upē.
Netālu no notikuma vietas dežurēja OSVOD (Ūdens glābšanas biedrības) darbinieki. Viņi sāka vilkt cilvēkus no upes un nogādāt tos glābšanas stacijā, kas atradās pretējā krastā. Vēlāk glābēji par to tika aizturēti. Pēc policijas domām, glābējiem bija jānodod izvilktie cilvēki spēka struktūrām.
Glābēju pārstāvis Oļegs Peresjatņiks vēlāk sacīja, ka viņa kolēģi visu darījuši pareizi - mediķi esot nogādājuši ievainotos slimnīcā, savukārt OSVOD darbinieki - glābšanas stacijā. Pēc viņa teiktā, nebija iespējams cilvēkus vienkārši noguldīt krastā, jo viņi bija izmirkuši un varēja ciest no zemās temperatūras, bet daži bija šoka stāvoklī.
Tomēr Baltkrievijas tiesa bija citās domās un par veikto glābšanas operāciju todien aizturētajiem OSVOD glābējiem piemēroja naudas sodu.
6. Par ziņu apmaiņu personīgā sarakstē
Krupeņiču laulātais pāris 112 dienas pavadīja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā par to, ka savā personīgajā sarakstē apmainījās ziņām no resursiem, kas Baltkrievijā atzīti par ekstrēmistiskiem. Šāds statuss ir piešķirts neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un lielākajai daļai “Telegram” kanālu, kas stāsta par protestiem un represijām šajā valstī.
Pāris tika tiesāts deviņas reizes, un katrs jaunais protokols tika iesniegts tikai dažas stundas pirms viņu atbrīvošanas saskaņā ar veco
protokolu. Cietumā viņi tika atzīti par politieslodzītajiem, lai gan pret viņiem netika ierosināta krimināllieta.
Nav zināms, kāpēc pēc kārtējās tiesas sēdes viņi tika atbrīvoti, neraugoties uz oficiālo lēmumu pagarināt administratīvo arestu. Taču divas dienas pēc aizturēšanas centra pārim izdevās pamest Baltkrieviju, un viņi devās atjaunot veselību un sākt jaunu dzīvi Polijā.
7. Par līdzjūtību saistībā ar Andreja Zelcera nogalināšanu apšaudē ar VDK virsniekiem
2021. gada 28. septembrī spēka struktūru darbinieki ielauzās Minskas IT speciālista Andreja Zelcera dzīvoklī. Parasti šādi gadījumi beidzas ar brutālu visu dzīvoklī esošo personu aizturēšanu, taču šoreiz bija citādi - Zelcers atklāja uguni no medību bises. Starp viņu un, kā vēlāk izrādījās, VDK darbiniekiem sākās apšaude. Gan Andrejs Zelcers, gan viens no virsniekiem, Dmitrijs Fedosjuks, tika nogalināti.
Cilvēki aktīvi komentēja šo ziņu sociālajos tīklos, tostarp izsakot līdzjūtību Zelcera ģimenei. Rezultātā visā valstī tika aizturēti aptuveni 200 cilvēku. Daži no viņiem tika cauri ar administratīvo arestu, bet daudzi tika arī saukti pie kriminālatbildības. Aizturētie tika spīdzināti, un viņiem aizliedza cietumā saņemt radinieku sūtījumus, tostarp higiēnas līdzekļus.
Žurnālists Genādijs Možeiko, kas uzrakstīja rakstu, kurā paziņas atzinīgi izteicās par Zelceru, tika arestēts un notiesāts uz trim gadiem cietumā. Rakstu publicējušais izdevums tika slēgts.
Šie ir tikai daži piemēri, kā pēdējos gados Baltkrievijas varas iestādes izrēķinās ar režīmam nevēlamiem cilvēkiem. “Kontekst.lv” turpinās publicēt materiālus par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā un no šīs valsts aizbēgušo un aizbraukušo dzīvi Eiropā.
