Kas notiek Baltkrievijā, kur pirms trim gadiem izvērsās masveida protesti? Varbūt ir parādījies kāds cerības stariņš demokrātijas virzienā vai gluži otrādi – situācija kļūst arvien drūmāka? “Kontekst.lv” atskats uz pērnā gada galvenajiem notikumiem kaimiņvalstī, kuri neapšaubāmi ietekmēs arī jauno gadu.
Šī droši vien ir kļuvusi par aizvadītā gada galveno ziņu baltkrieviem, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes. Tagad, lai atjaunotu vai nomainītu pasi, kurai beidzas derīguma termiņš, ir jādodas uz Baltkrieviju. Jāatzīmē, ka šis pret politiskajiem bēgļiem un emigrantiem nepārprotami vērstais likums skar visus bez izņēmuma. Piemēram, ja kāds Baltkrievijas pavalstnieks pēdējos septiņus gadus ir dzīvojis Austrālijā, viņam tāpat būs jāatgriežas mājās pēc jaunas pases.
Taču Lukašenko izdotais dekrēts Nr. 287 “Par dokumentu izsniegšanas kārtību un darbību veikšanu” attiecas ne tikai uz pasu maiņu vien. Tagad arī ārvalstīs izdotas pilnvaras nevar izmantot, lai Baltkrievijā pārdotu māju, dzīvokli vai automašīnu. Šim nolūkam ir derīgas vienīgi šajā valstī izsniegtas pilnvaras. Turklāt, lai apliecinātu ar “apostille” augstākās izglītības diplomu darbam citā valstī, nepieciešama vai nu diploma īpašnieka personīga klātbūtne, vai arī Baltkrievijā izdota pilnvara.
Pašlaik Baltkrievijas demokrātiskie spēki risina sarunas ar dažādu valstu politiķiem, lai rastu risinājumu pasu problēmai. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem viņi ierosina izsniegt ārvalstnieku ceļošanas dokumentus, atzīt Jaunās Baltkrievijas pasi un uzskatīt par derīgām parastās Baltkrievijas pases, kurām beidzies derīguma termiņš.
Baltkrievijā netiek atzīta dubultpilsonība, tāpēc Baltkrievijas pases turētājs jebkurā gadījumā tiek uzskatīts par šīs valsts pilsoni. Agrāk iestādes neizrādīja interesi par Baltkrievijas pilsoņu ārzemju pasēm, taču 2023. gadā viss mainījās.
Saskaņā ar pagājušā gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par Baltkrievijas Republikas pilsonību” pilsoņiem ir jāinformē varas iestādes, ja viņiem ir otra pilsonība vai uzturēšanās atļauja citā valstī. Tiesa, Baltkrievijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka šie dati jau ir tās rīcībā, vienlaikus aicinot pilsoņus “ziņot par to pašiem, lai izvairītos no atbildības, kura pašlaik tiek noteikta”.
Proti, par dokumentiem ir jāziņo varas iestādēm, kurām tāpat viss ir zināms, lai izvairītos no soda, kas vēl nav izgudrots.
61 gadu vecais Nikolajs Klimovičs nomira 7. maijā Vitebskas kolonijā, kurp viņš bija nosūtīts par savu reakciju sociālajā tīklā "Odnoklasniki" uz Aleksandra Lukašenko karikatūru. Vīrietim tika piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu, un viņš tika nosūtīts uz cietumu, neraugoties uz smagu invaliditāti, insultu un sirds operāciju, nemaz nerunājot par pašas apsūdzības absurdumu. Apcietinājumā viņš nodzīvoja tikai divus mēnešus.
Naktī uz 11. jūniju nomira 57 gadus vecais mākslinieks nonkonformists Aless Puškins. Viņš nomira intensīvās terapijas nodaļā, kurp viņu pārveda no Grodņas cietuma. Politieslodzītais izcieta piecu gadu cietumsodu par "valsts simbolu ļaunprātīgu izmantošanu" un "naida kurināšanu" - tā prokuratūra un tiesa vērtēja pretpadomju pagrīdes aktīvista Jevgeņija Žihara portreta izvietošanu izstādē.
Kopumā Baltkrievijā joprojām ir gandrīz 1500 oficiāli atzītu politieslodzīto. Lielākajai daļai no viņiem ir ierobežota sarakste, apgrūtināta tuvinieku apmeklēšana, viņi periodiski tiek nosūtīti uz soda izolatoriem, kur spīdzināšanas apstākļu dēļ daži pārgriež sev vēnas, lai vismaz par tādu cenu tiktu no turienes ārā.
Pieņemts likums, kas ļauj atņemt pēc dzimšanas iegūto Baltkrievijas pilsonību
Tagad baltkrieviem var atņemt arī vienīgo Baltkrievijas pilsonību, pat ja tā ir iegūta piedzimstot. Attiecīgie grozījumi jau ir izdarīti likumā "Par pilsonību".
Pases var atņemt tiem, kas atrodas ārvalstīs un ir apsūdzēti pēc kāda no tā sauktajiem ekstrēmistiskajiem pantiem - par aicinājumiem uz sankcijām, naida vai nesaticības kurināšanu, valsts nodevību, masu nemieriem u. c. Visus šos pantus tagad Baltkrievijā izmanto politiskai vajāšanai - par naida kurināšanu tiek uzskatīti kritiski komentāri pret varas iestādēm vai miliciju internetā, un žurnālisti Deniss Ivašins, Andrejs Aleksandrovs un Jekaterina Andrejeva jau ir apsūdzēti par valsts nodevību.
Lai varētu atņemt pilsonību tiem, kas šobrīd atrodas ārvalstīs, Baltkrievijā vēl 2022. gadā tika atļauta aizmuguriska tiesāšana. Demokrātisko spēku līderi, aktīvisti, sportisti un bijušie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kuri nostājās protestētāju pusē, jau ir notiesāti bez viņu klātbūtnes. Savukārt Bijušo tiesībsargājošo iestāžu darbinieku asociācijas BYPOL vadītājam Aleksandram Azarovam draud aizmuguriski piespriestais nāvessods.
Tika notiesāts un apžēlots Romāns Protasevičs, kura arestam Minskā 2021. gadā veikta “Ryanair” lidmašīnas piespiedu nolaišanās.
Lidmašīna, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, veica ārkārtas nolaišanos Minskā pēc tam, kad vietējais dispečers bija paziņojis par lidmašīnas mīnēšanas draudiem. Gandrīz uzreiz pēc nolaišanās lidmašīnā tika arestēts bijušais “Telegram” opozīcijas kanāla NEXTA galvenais redaktors Romāns Protasevičs un viņa draudzene, aktīviste Sofija Sapega.
Drīz pēc šī incidenta tika apturēta gaisa satiksme starp Baltkrieviju un ES valstīm un Lielbritāniju. Faktiski tas bija sākums virknei nopietnu sankciju pret Baltkrievijas juridiskajām un fiziskajām personām. ASV atjaunoja iepriekš apturētās sankcijas pret lieliem uzņēmumiem un ieviesa personiskas sankcijas pret valsts amatpersonām, un arī ES ieviesa jaunus ierobežojumus.
Kamēr pret Romānu Protaseviču tika veikta izmeklēšana, viņu izmantoja propagandas mērķiem, taču par viņa dzīvi pēdējo divu gadu laikā nav tikpat kā nekādas ticamas informācijas. 2023. gada maija sākumā viņš tika notiesāts pēc 10 krimināllikuma pantiem un viņam tika piespriests astoņu gadu cietumsods. Viņš pilnībā atzina savu vainu. Tiesas procesa laikā Protasevičs neatradās apcietinājumā. Uz sprieduma pasludināšanu viņš paņēma līdzi somu ar personīgām mantām, taču tās viņam nebija vajadzīgas - viņu atstāja brīvībā "līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim”. Savukārt jau pēc nepilna mēneša viņš tika apžēlots. "Burtiski nupat parakstīju visus attiecīgos dokumentus, ka esmu apžēlots. Tā, protams, ir vienkārši brīnišķīga ziņa. Pirmkārt, esmu ārkārtīgi pateicīgs valstij un personīgi prezidentam par šādu lēmumu," toreiz paziņoja Protasevičs.
Tikmēr nav zināms, kas ar viņu notiek tagad. Vienīgais informācijas avots joprojām ir valsts propagandas resursi, kas nav uzticami.
Savukārt sankcijas, kas pret Baltkrieviju tika noteiktas pēc lidmašīnas piespiedu nolaišanās 2021. gadā, joprojām ir spēkā.
Jaunie ierobežojumi galvenokārt ir saistīti nevis ar vardarbību un represijām Baltkrievijā, bet gan ar tās līdzdalību pilna mēroga karā pret Ukrainu. Piemēram, Eiropas Savienība ir aizliegusi piegādāt Baltkrievijai šaujamieročus un munīciju, Polija ir liegusi iebraukšanu 365 personām un iesaldēja viņu aktīvus, kā arī noteica sankcijas pret 20 organizācijām.
Austrālija, Lielbritānija, Kanāda, ASV, Ukraina un Dienvidkoreja arī pagarināja sankciju ierobežojumus.
Pieņemts likums, kas paredz mantas konfiskāciju par “Baltkrievijai nedraudzīgām darbībām”
Paredzams, ka īpašumu varēs konfiscēt tiem, kas mudinājuši citas valstis uz nedraudzīgām darbībām, paši nolēmuši tās veikt un/vai jau ir veikuši. Tas attiecas gan uz Baltkrievijas, gan ārvalstu pilsoņiem, kā arī tiem, kas "atrodas to ārvalstu personu kontrolē, kuras veic nedraudzīgas darbības".
Likumā nav definēts, kas ir nedraudzīgas darbības, un nav norādīts, kā varas iestādes identificēs un pierādīs, vai aizdomās turētais atrodas ārvalstu personu kontrolē.
Jāpiebilst, ka šis likums tika pieņemts slepeni - par to neziņoja ne parlamenta preses dienests, ne valsts plašsaziņas līdzekļi, kā tas parasti notiek likumprojektu sagatavošanas un pabeigšanas posmā.
Jūlijā vairāk nekā 20 trimdā strādājošie neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi kopā ar palīdzības iniciatīvām, fondiem, slavenībām un bijušajiem politieslodzītajiem organizēja 38 stundas ilgu tiešsaistes maratonu, lai vāktu naudu politisko ieslodzīto un viņu ģimeņu atbalstam.
Savākto līdzekļu sadali kontrolēja īpašā uzraudzības padome, kas sadalīja naudu starp palīdzības iniciatīvām un uzlika tām par pienākumu sniegt publisku atskaiti par naudas izmantošanu.
Politieslodzīto ģimenes bieži nonāk smagā finansiālā situācijā, jo daudz līdzekļu tiek tērēts bandrolēm un pakām, savukārt viena advokāta vizīte izmaksā aptuveni 70-100 eiro. Ņemot vērā prettiesiskos sarakstes ierobežojumus, tikšanās ar advokātu var būt vienīgais veids, kā politieslodzītie var sazināties ar savām ģimenēm.
Minskas Centra rajona tiesa atzina maratona videoierakstus par ekstrēmistiskiem materiāliem. Krimināllietas tika ierosinātas pret 60 maratona dalībniekiem. Viņi tiek turēti aizdomās par ekstrēmistu darbības finansēšanu.
Starp citu, Krievijā, kuras iedzīvotāju skaits ir gandrīz 16 reizes lielāks nekā Baltkrievijā, līdzīgā maratonā Krievijas politieslodzīto atbalstam tika savākti 382 tūkstoši eiro, t. i., pusotru reizi mazāk nekā Baltkrievijas solidaritātes maratonā.
