Aizbildinoties ar cīņu pret ekstrēmismu un terorismu, Baltkrievijas varas iestādes politisku apsvērumu dēļ turpina savu pilsoņu vajāšanu. Politieslodzītajiem kolonijās patvaļīgi un selektīvi tiek piemēroti disciplinārsodi, daļai no viņiem regulāri tiek pagarināts soda izciešanas laiks.
Kā Lietuvā, Viļņā, Baltijas žurnālistu forumā "Starptautiskie konflikti un žurnālistika: mērķis ir uzturēt augstākos žurnālistikas standartus" pastāstīja Baltkrievijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētājs Andrejs Bastuņecs, trīs gadu laikā situācija viņa dzimtenē nav uzlabojusies: "Mēs nevaram tur atgriezties. Gandrīz visi neatkarīgie žurnālisti tiek uzskatīti par ekstrēmistiem. Divas dienas pirms šīs konferences Baltkrievijā veica kratīšanu divu mūsu kolēģu mājās. Izņēma visu profesionālo tehniku. Šo trīs gadu laikā es visu laiku cerēju, ka situācija uzlabosies, taču tā ir pārvērtusies par apli, kurā nekas nemainās. Dažus atbrīvo, citus cilvēkus aiztur un notiesā pat uz ilgāku laiku ieslodzījumā, nekā tas bija pirmajās protestu apspiešanas dienās, mēnešos. Pasaulē notiek neprāts. Karš, kuru Ukrainā izraisīja Krievija, kari Izraēlā, Gazas sektorā, citi konflikti, kuri jebkurā brīdī var uzliesmot Dienvidamerikā un Balkānos. Šajā situācijā mums ir ļoti svarīgi, lai situācija Baltkrievijā nepazūd no sabiedrības uzmanības.”
A. Bastuņecs sacīja, ka šobrīd ir svarīgi uzturēt starptautiskās sabiedrības uzmanību un veidot saziņu ar ieslodzījumā esošajiem žurnālistiem un tiem kolēģiem, kuri cenšas informēt pasauli par notiekošo Baltkrievijā. A. Bastuņecs ir Baltkrievijas jurists, žurnālists, dzejnieks un mūziķis, sabiedrisks darbinieks, kopš 2015. gada - Baltkrievijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētājs. Viņš pārcietis gan kratīšanas savā mājās, gan darbavietā, bijis aizturēts un atkal atbrīvots.
Cilvēktiesību centra "Viasna" pārkāpumu monitoringa atskaitē minēts, ka 2023. gada 30. novembrī Baltkrievijā bija 1446 politieslodzītie, no kuriem 163 bija sievietes. Kopš 2020. gada maija pret 5523 personām uzsākta politiski motivēta kriminālvajāšana (tostarp pret tiem, kuri nav aizturēti). Cilvēktiesību kopiena Baltkrievijā par politieslodzītajiem ir atzinusi 2823 cilvēkus, tostarp 492 sievietes. 1377 no viņiem atbrīvoti sakarā ar soda pabeigšanu, drošības līdzekļa maiņu vai amnestijas akta piemērošanu.
Novembrī Cilvēktiesību kopiena par politieslodzītajiem atzina 20 cilvēkus. Starp tiem arī bijušais žurnālists Andrejs Tolčins, kurš vairākkārt tika vajāts par savu profesionālo darbību. Šobrīd viņš atrodas apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām par ekstrēmistu grupējuma izveidi un dalību tajā. Cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka šī apsūdzība izvirzīta politisku iemeslu dēļ kā daļa no varas iestāžu apzinātas politikas ierobežot necenzētas informācijas izplatīšanu, aizsedzot cīņu pret ekstrēmismu. 13 personas ir atzītas par politieslodzītajām un atrodas ieslodzījumā par neslavas celšanu - amatpersonu aizskaršanu vai nomelnošanu, valsts simbolikas apgānīšanu, draudu izteikšanu amatpersonām komentāros internetā u.c. Sešas personas, kuras atzītas par politieslodzītajiem, aizturētas vai sodītas ar cietumsodu, pamatojoties uz kriminālapsūdzību par protesta iniciatīvu atbalstīšanu (ziedojumi, informācijas nodošana u.c.), kā arī par atbalstu Baltkrievijas brīvprātīgajiem, kas karo Ukrainas pusē. Par minētajām darbībām viņiem tiek izvirzītas nopietnas apsūdzības, piemēram, valsts nodevība un ekstrēmistu darbību veicināšana. Apkopotie novembra dati atklāj, ka šobrīd kriminālsodu pilnībā izcietuši un atbrīvoti vismaz 32 politieslodzītie.
Ekstrēmistiskās aktivitātēs iesaistīto personu saraksts novembrī palielinājies par 61 cilvēku, un tagad tajā iekļauts 3541 cilvēks. 10. novembrī sarakstā tika iekļauti 20 cilvēki, tostarp politieslodzītie: uz 12 gadiem cietumā notiesātā Jana Pinčuka, juriste Anastasija Lazarenko un pasniedzēja Natālija Žlobo. 17. novembrī sarakstu papildināja 22 cilvēki. Cita starpā tam tika pievienoti politieslodzītie: IT speciālists Dmitrijs Mostovojs, kurš it kā veidoja video pārraidi no Mačuļišču lidostas, žurnālists Pāvels Možeiko un juriste Jūlija Jurgiļeviča, politiķa Anatolija Ļebedko dēls Artjoms Ļebedko. 24. novembrī saraksts papildinājās ar 21 personu. Tostarp sarakstam tika pievienots metinātājs no Beloozerskas Vadims Govins, futbola treneris Arturs Mustigins un pēc atgriešanās no Polijas notiesātais Mihails Mekeko.
Valsti pametušie žurnālisti, kuri turpina strādāt Lietuvā, represijas jūt arī ārpus dzimtenes. Par ekstrēmistiskām atzītas aktīvistu personīgās lapas un autoru publikācijas, tostarp Katjas Pitļevas “Instagram” konts.
Jekaterina Pitļeva ir televīzijas un radio raidījumu vadītāja, žurnāliste, dziedātāja, dzejniece. J. Pitļeva 25 gadus nostrādāja valsts kanālos un radio, strādāja izklaides formātā un vienmēr centās ēterā turēties tālāk no politikas. Tomēr pienāca brīdis, kad viņa vairs nespēja klusēt. 2020. gada jūnijā viņa tika "noņemta" no ētera par varas iestāžu kritiku. Baidoties no vajāšanas, 2021. gada sākumā J. Pitļeva kopā ar vīru un bērniem emigrēja uz Viļņu.
Brīvības atņemšanas vietās politieslodzītie joprojām saskaras ar dažādām represijām: korespondences bloķēšanu, sūtījumu saņemšanas ierobežojumiem, telefonsarunu liegumu un liegumu tikties ar ģimeni. Piemēram, kļuva zināms, ka Novopolockas 1. labošanas darbu kolonijā ieslodzītajiem telefona zvani bija aizliegti visu 2023. gada novembri. Politieslodzītos par sīkiem pārkāpumiem ievieto soda izolatorā. Piemēram, šī metode tika izmantota pret Maksimu Zineviču, Jeļenu Lazarčiku un Igoru Oļiņeviču. Tāpat zināms, ka atbrīvotais Andrejs Gerasimovičs pirms atbrīvošanas tika turēts soda izolatorā. Pēc atkārtotas ievietošanas soda izolatorā Igoram Oļiņevičam, Aleksandram Frantskevičam, Viktorijai Kulšai, Pāvelam Vinogradovam un Nobela Miera prēmijas laureātam Alesam Beļatskim tika piemērots stingrāks līdzeklis - pārvešana uz kameras tipa istabu. Soda izciešanas režīms pastiprināts Aleksejam Hralovičam un Sergejam Trocukam, abus pārceļot uz cietuma režīmu. Naktī no 2023. gada 24. uz 25. aprīli bijušais Baltkrievijas prezidenta amata kandidāts, politieslodzītais Viktors Babariko tika nogādāts pilsētas slimnīcā no Novopolockas 1. kolonijas, kur viņš izcieš 14 gadu cietumsodu. Viņš vairākas dienas tika turēts slimnīcā un, domājams, atgriezās kolonijā. Vēlāk kļuva zināms, ka politieslodzītais tika pārvietots uz kameras tipa istabu (PKT), tika ziņots, ka Babariko ziemā ilgu laiku tika turēts soda kamerā. Viktors Babariko smagi piekauts tika nogādāts Novopolockas pilsētas slimnīcas ķirurģijas nodaļā, viņa ārstēšana tika veikta specdienestu kontrolē. Par dažādiem sodiem kā par problēmu tika runāts arī Baltijas žurnālistu forumā.
Cietumos un kolonijās politieslodzītajiem pasliktinās veselība. Tas ir saistīts gan ar medicīniskās palīdzības nesniegšanu vai nekvalitatīvu vai nesavlaicīgu tās nodrošināšanu, gan vienkārši ar sliktiem dzīves apstākļiem. Joprojām nav precīzas informācijas par pazīstamo opozīcijas politiķu likteni, kurus varas iestādes tur stingrā izolācijā. No viņiem netiek saņemta korespondence, viņiem tiek atņemtas tiesības uz telefonsarunām un sarunām ar advokātiem; viņu tuviniekiem nav informācijas par viņu veselības stāvokli: Marija Koļesņikova, Mikola Statkevičs, Sergejs Tihanovskis, Viktors Babarika un daži citi politieslodzītie izolācijā tika turēti vairākus mēnešus. Tāpat gandrīz visiem politieslodzītajiem ir būtiski ierobežota sarakste un tikšanās ar radiniekiem un advokātiem.
Cilvēktiesību aktīvistiem kļuva zināms arī kāds politieslodzīta radinieka vajāšanas gadījums. Anatolijs Starosvetskis, kurš vēlāk tika atzīts par politieslodzīto, tika aizturēts uzreiz pēc tikšanās ar sievu. Zināms, ka viņš apsūdzēts ekstrēmistu darbību veicināšanā. Baltkrievijas varas iestādes politisku iemeslu dēļ vajā arī bērnus. Kopš protestu sākuma Baltkrievijā tūkstošiem bērnu piedzīvojuši represijas saistībā ar viņu vecāku aizturēšanu un kriminālvajāšanu, desmitiem ir nonākuši aiz restēm. 2023. gada 29. novembrī valstī atradās 10 politieslodzītie, kuriem aiz restēm bija apritējuši 18 gadi vai kuri tagad bija nepilngadīgi.
