Igaunija un Somija jau kopš 2009. gada ir plānojušas rakt zemūdens vilcienu tuneli, kas savienotu Tallinu ar Helsinkiem un būtu kā Rail Baltica trases pagarinājums. Lai gan projekts tika atlikts uz nenoteiktu laiku, projekta vadītāji atraduši Ķīnas investīciju firmu Touchstone Capital Partners, kuras līdzfinansējums šajā projektā būs 15 miljardi eiro.
Tas būs smags, laikietilpīgs un dārgs projekts, kas izmaksās no 15 līdz 20 miljardiem eiro. Tunelis būs pasaulē garākais - gandrīz divas reizes garāks par Lamanša tuneli - un sniegsies līdz aptuveni 100 kilometriem.
Projektu vada FinEst Bay Area Development, kā arī somu uzņēmējs un datorspēles Angry Birds radītājs Pīters Vesterbacka. Tā virzību sabiedrībai izklāsta Dzelzceļa piegādātāju žurnāls un poļu vilcienbūves uzņēmums Nakolei.
Tuneļa Helsinki-Tallina galvenais mērķis ir integrēt Somiju Eiropas vilcientīklā, ko varēs arī ļoti veiksmīgi savienot ar topošo Baltijas valstu sliežu projektu - Rail Baltica. Kad projekts tiks pabeigts, Rail Baltica ātrgaitas vilcieni varēs caur tuneli nokļūt arī Somijā. Skatoties pēc FinEst savāktajiem datiem un prognozēm, šobrīd pāri Somu līcim brauc apmēram astoņi miljoni ceļotāju gadā, taču pēc tuneļa uzcelšanas tie varētu būt apmēram 30 miljoni ceļotāju gadā. Tuneli veidos, lai varētu izturēt pieaugošo pasažieru skaitu un ceļojuma laiku samazinātu no vismaz divām stundām līdz 30 minūtēm.
Kā rakstīts vairākos atslepenotos FinEst dokumentos, tiks būvēti divi paralēli tuneļi - viens būs pasažieru ceļojumiem, bet otrs paredzēts importam un eksportam. To veidošanai tiks izmantotas 60 specializētas būvēšanas mašīnas. Pēc Euronews pieejamiem datiem projektā tiks iekļautas divu mākslīgo salu būves, kuras katra spēs izmitināt līdz pat 50 000 cilvēku. Salas paredzētas būvniecības darbu veikšanai un tuneļa būvniecībā iesaistīto cilvēku pagaidu izmitināšanai. Vai pēc tuneļa pabeigšanas salas tiks saglabātas, informācijas nav.
“Lai gan plānus par tuneli Helsinki-Tallina ir aizēnojušas daudz nopietnākas problēmas, ilgtermiņa plāns un stratēģiskais tuneļa nozīmīgums nav mainījies,” Igaunijas presei 2022. gada beigās paziņoja Igaunijas finanšu ministre Rīna Sikuta. Par tā stratēģisko nozīmi viņa teica, ka “pašreizējā Igaunijas un Somijas situācijā patiešām ir stratēģiska nepieciešamība savienot abas galvaspilsētas. Kad Rail Baltica būs pabeigts un kravu maršruti tiks pārkonfigurēti - šis tunelis varētu būt Rail Baltica pagarinājums”. Vēlāk Sikuta minēja, ka ilgtermiņa plānos nekas nav mainīts, bet īstermiņa plāni vēl nav realizēti. 2022. gada 7. novembrī Sikuta tikās ar Pīteru Vesterbacku, kurš solīja pabeigt tuneli vien dažu gadu laikā. Nav zināms, cik ilgu laiku tas aizņems, bet plānots to pabeigt līdz 2030. gadu sākumam.
Kādā FinEst veidotā modelī tika pieminēts, ka kravas vilcieni tunelī brauktu ar 200 km/h, bet pasažieru vilcieni - no 220 km/h līdz 250 km/h. Pasažieru vilcieni brauktu līdz 30 reizēm dienā, vienas biļetes izmaksas varētu būt no 18 līdz 25 eiro.
Tā kā Somija izmanto 1524 mm sliežu izmēru (kas ir nedaudz platāks par citu Eiropas valstu sliežu izmēru), vilciena braukšanai no Rail Baltica uz Helsinkiem, tunelī un tālāk no Helsinkiem uz citām tuvākajām Somijas pilsētām būs jāpielāgo Eiropas sliežu standarts, kas ir 1500 mm.
