Odesā daļēji nopostīta Ukrainas pareizticīgo baznīcas Spaso-Preobraženskij jeb Kristus apskaidrošanas katedrāle. Šī ir lielākā pareizticīgo baznīca pilsētā un viena no lielākajām Ukrainā. “Rus.nra.lv” intervēja aculieciniekus.
Naktī uz svētdienu tieši pēc pusnakts Krievija veica spēcīgu raķešu uzbrukumu Odesas centrālajai daļai. Kā savā “Telegram” kanālā sacīja Ukrainas politiskais darbinieks un militārais novērotājs Aleksejs Arestovičs, saskaņā ar operatīvās komandas “Jug” teikto, "uz pilsētu raidītas vismaz piecu veidu raķetes - “Kalibr”, “Oniks”, “X -22”, “Iskander-K” un “Iskander-M".
Klostera abate Serafima (Ševčika) intervijā “Rus.nra.lv” sacīja, ka pirmdienas rītā kopā ar metropolītu aplūkojusi katedrāles postījumus un tie bijuši ļoti nopietni.
Pēc mūķenes teiktā, raķete caursitusi trīs griestu stāvus. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka postījumus izraisījusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete. Māte Serafima tam kategoriski nepiekrīt. "Tas bija mērķtiecīgs raķetes trāpījums. Raķete nokrita vertikāli, šķērsoja trīs stāvus un eksplodēja. Apakšējos stāvos ir bojāti pamati. Uzreiz skaidrs, ka tā nav pretgaisa aizsardzība. Bojājums ir liels. Mēs jau esam saskārušies ar pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu krišanu, taču šajā gadījumā ar tām nav nekā kopīga,” saka mūķene. Kā stāsta priesteris Andrejs Pinčuks, Kristus apskaidrošanas katedrāles altāra labā siena un tās galvenais kupols var sabrukt jebkurā brīdī, teritorija tagad ir iežogota. Inženieri centīsies noskaidrot, kā rīkoties, lai glābtu katedrāli.
“Mēs runājām ar uzņēmuma “Stikon” vadītāju Leonīdu Krjučkovu, kurš atjaunoja templi divtūkstošo gadu sākumā. Tiekoties ar metropolītu un Odesas mēru, eksperti secināja, ka sienas un kupols ir ļoti sliktā stāvoklī. Sienas ir ļoti saplaisājušas, un jumta gandrīz nav. Tagad tur pilnā ātrumā strādā celtnieki, vieta drošības apsvērumu dēļ ir norobežota,” piebilst māte Serafima.
Būvnieki demontē visu katedrāles priekšpusi no altāra puses, jo siena ir sasvērusies un ir gatava krist. “Priecājos, ka ir iesaistīta pilsēta un mērs. Odesieši ir apņēmīgi un gatavi atjaunot katedrāli,” stāsta mūķene.
Tūlīt pēc apšaudes beigām Odesas iedzīvotāji organizēja katedrāles telpu un Odesas ielu attīrīšanu no gruvešiem. Kā stāsta aculiecinieki, daļa odesiešu tīra ielas un telpas, citi gatavo viņiem ēst. Pēc tam svētdienas pēcpusdienā pie katedrāles sienām notika lūgšanu dievkalpojums brīnumainā kārtā neskartās Kasperovskas Dievmātes svētbildes priekšā.
“Cilvēki nāca spontāni, neviens neaicināja. Viņi uzreiz visu aizvāca, un, kad vakarā ieradās delegācija no Itālijas, viss jau bija salīdzinoši tīrs,” stāsta klostera abate Serafima. Izvestas šķembas un būvgruži, sakārtota tempļa teritorija.
Tā bija sabiedriska iniciatīva. "Cilvēki ir ārkārtīgi pārskaitušies. Šī katedrāle bija Odesas simbols. Templis tika dibināts reizē ar Odesas dibināšanu 1794. gadā un auga kopā ar pilsētu - Odesa auga, un templis paplašinājās. Kad 1936. gadā boļševiki to uzspridzināja, Odesas iedzīvotājiem tas bija smags trieciens - it kā viņiem būtu izrauta sirds. Tad metropolīts Agafangels atjaunoja templi. Un tagad jaunie boļševiki atkal to uzspridzināja - kā barbari. Tas ir īsts barbarisms!” mūķene ir sašutusi.
Pirmajās minūtēs pēc uzbrukuma izplatītajos videoklipos Odesas diecēzes garīdznieks arhidiakons Andrejs Paļčuks emocionāli apraksta postījumu apmērus. Ar asarām acīs viņš krievu valodā runā televīzijas kameras priekšā: “Krievu izdzimteņu palaista raķete trāpīja pa mūsu Kristus apskaidrošanas katedrāli. To uzcēla visa Odesa. Viņi trāpīja tieši pa altāri, viss bija gruvešos, tur viss tika iznīcināts. Paldies dievam, visi cilvēki šeit ir dzīvi, bet katedrāles vairs nav... Dievmāte viņiem to nepiedos.”
Vēlāk Ukrainas Valsts etnopolitikas un apziņas brīvības dienests apstiprināja, ka izdevies no gruvešiem izcelt Odesas patroneses Kasperovskas Dievmātes svētbildi. Svētbilde atradās sprādziena epicentrā. Odesas diecēzē “Rus.nra.lv” uzzināja, ka tā ir nedaudz saskrāpēta, bet to var atjaunot. Biezais metāla rāmis ap ikonu bijis sašķelts. Tā atradās marmora ietvarā pie altāra un brīnumainā kārtā netika iznīcināta briesmīgajā sprādzienā.
Itālijas premjerministre Džordža Meloni svētdien paziņoja, ka Itālija palīdzēs Odesas Kristus apskaidrošanas katedrāles atjaunošanā. Tās pašas dienas vakarā katedrāli apmeklēja Itālijas Republikas deputātu delegācija kopā ar Itālijas vēstnieku Ukrainā Pjēru Frančesko Zazo. "Itālija ar savu unikālo pieredzi restaurācijas nozarē ir gatava pievienoties Odesas katedrāles un citu Ukrainas kultūras mantojuma dārgumu atjaunošanai," ir apstiprinājusi Itālijas Ministru padome.
Tajā pašā dienā Odesas diecēzes vikārs, arhibīskaps Arcīzes Viktors pauda emocionālu aicinājumu patriarham Kirilam, kurā viņš pieprasīja atzīt Ukrainas pareizticīgās baznīcas autokefālo (pašpārvaldes) statusu un atkāpties no “mūsu baznīcas, mūsu bīskapiem un mūsu baznīcas primāta”. "Šodien, kad ierados Kristus apskaidrošanas katedrālē pēc komandanta stundas beigām un redzēju, ka jūsu "svētītā" Krievijas Federācijas raķete ir lidojusi tieši tempļa altārī, kas ir vissvētākā no svētākajām vietām, es sapratu, ka ar jūsu izpratni Ukrainas pareizticīgo baznīcai jau sen vairs nav nekā kopīga. Katru raķeti, kas šodien nonāk Ukrainas teritorijā, tās iedzīvotāji uztver kā jūsu “svētību” saviem bērniem,” raksta Odesas diecēzes vikārs.
Odesas un Izmailas metropolīts Agafangels tajā pašā dienā nosauca Krievijas iebrukumu Ukrainā par īstu genocīdu pret ukraiņu tautu. “Tas ir īsts ukraiņu tautas genocīds. Tas ir visu to vājprāts, kuri dod pavēles bombardēt Ukrainu, nogalināt mūsu karavīrus un mūsu tautu. Mēs aizstāvam savu dzimto ukraiņu zemi, mēs aizstāvam savas suverēnās neatkarīgās valsts robežas. Mēs vēlamies, lai mums dotu mieru, dotu iespēju dzīvot zem mierīgām debesīm mūsu dzimtajā zemē,” rakstīja Odesas bīskaps. "Mūsdienās valsts, kas uzskata sevi par pareizticīgo, nevar vārdos ievērot Dieva likumu un tajā pašā laikā darīt ļaunus un tumsas darbus," ir pārliecināts metropolīts Agafangels. Bīskaps izteica cerību, ka "mēs varēsim atjaunot savu svētnīcu - Kristus apskaidrošanas katedrāli". Ukrainas pareizticīgo primāts, Kijevas un visas Ukrainas metropolīts Onufrijs arī izteica līdzjūtību savam ganāmpulkam un visiem Odesas iedzīvotājiem. “Ar dziļām skumjām uztvēru ziņas par kārtējo ienaidnieka uzbrukumu Odesas pilsētai, kurā tika sagrauta Kristus apskaidrošanas katedrāle, dzīvojamās ēkas un citas būves. Īpaši sāpīgi ir tas, ka šonakt atkal gāja bojā cilvēki, daudzi tika ievainoti. Lūdzu, pieņemiet manu sirsnīgo līdzjūtību par šo lielo traģēdiju," viņš rakstīja savā uzrunā.
Katedrāles celtniecība sākās 1794. gadā, un tā tika iesvētīta 1808. gadā. Katedrāle tika atkārtoti pabeigta līdz 20. gadsimta sākumam. Līdz ar to Kristus apskaidrošanas katedrāle kļuva par vienu no lielākajām baznīcām Krievijas impērijā un varēja uzņemt aptuveni 12 tūkstošus cilvēku. Padomju režīms katedrāli iznīcināja 1936. gadā. Tās vietā tika uzcelts izklaides komplekss. Tur, kur bija altāris, viņi plānoja atvērt tualeti, taču akadēmiķa Vladimira Filatova patronāža izglāba templi no apgānīšanas. Tāpēc tualetes vietā tika uzstādīta strūklaka ar lielu vāzi zieda formā, saukta par “Filatova vāzi”. Pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas Kristus apskaidrošanas katedrāli tika nolemts atjaunot. Izrakumi notika 1996.-1999. gadā, un tika atrasts vecais pamats. 2000. gadā pēc konkursiem un sagatavošanās darbiem sākās jaunas baznīcas celtniecība. 2001. gadā tika uzcelts un iesvētīts zvanu tornis, bet 2005. gadā katedrāle tika oficiāli nodota ekspluatācijā. Atjaunoto Kristus apskaidrošanas katedrāli iesvētīja Maskavas un visas Krievijas patriarhs Kirils 2010. gada jūlijā.
Tūlīt pēc apšaudes Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nāca klajā ar uzrunu, kurā teica: “Raķetes pret mierīgām pilsētām, pret dzīvojamām ēkām, katedrāli... Krievijas ļaunumam nevar būt nekāda attaisnojuma. Kā vienmēr, šis ļaunums zaudēs. Un Odesai noteikti būs atbilde krievu teroristiem. Viņi sajutīs šo reakciju. Palīdzība tiek sniegta visiem, kurus skāris šis pēdējais teroristu uzbrukums. Esmu pateicīgs visiem, kas palīdz cilvēkiem, un visiem, kam ir domas un emocijas saistībā ar Odesu. Mēs tiksim tam cauri. Mēs atgūsim mieru. Un šim nolūkam ir jāuzvar krievu ļaunums.” Nākamajā dienā Volodimirs Zelenskis pateicās visiem, kas ir kopā ar Odesu šajā grūtajā laikā. “Paldies visiem pilsētā, kas palīdz upuriem un ar gruvešu izvešanu. Glābēji un ārsti, militārpersonas un policija, brīvprātīgie un vietējās varas iestādes, uzņēmumi, kas ir pievienojušies. Paldies visiem pilsoņiem! Ir ļoti svarīgi palīdzēt cits citam un savai pilsētai!” viņš teica video ziņojumā savā oficiālajā “Telegram” kanālā.
Zelenskis īpaši pateicās cilvēkiem visā pasaulē, kuri nosodīja šo jaunāko Krievijas ļaunuma izpausmi. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka nedrīkst ļaut cilvēkiem pasaulē pierast pie terora aktiem. "Visu šo raķešu mērķi nav tikai pilsētas, ciemati vai cilvēki. Viņu mērķis ir cilvēce un visas mūsu Eiropas kultūras pamati. Vēl nav bijuši tādi teroristi, kas varētu pievarēt pasauli, un arī šiem Kremļa vājprāšiem tas neizdosies,” viņš uzsvēra savā runā.
Odesas apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Ķipers pastāstīja, ka bojātas 44 ēkas, tostarp 25 arhitektūras pieminekļi. Apšaude izraisīja postījumus visā UNESCO aizsargātajā Odesas vēsturiskajā centrā. "Šī nežēlīgā graušana iezīmē vardarbības eskalāciju pret Ukrainas kultūras mantojumu. Es stingri nosodu šo uzbrukumu kultūrai un aicinu Krievijas Federāciju veikt jēgpilnus pasākumus, lai izpildītu saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp 1954. gada Hāgas konvenciju par kultūras īpašuma aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un 1972. gada Pasaules mantojuma konvenciju,” sacīja UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azuleja. Smagi cieta arī Zinātnieku nams, slavenie Odesas pagalmi un blakus esošās dzīvojamās ēkas. Zinātnieku namā ("Tolstoja nams") tika izsistas gandrīz visas vecās vitrāžas, tika sabojātas mēbeles, kas tur atradās kopš rakstnieka Ļeva Tolstoja laikiem. Sprādzienā gāja bojā vasaras restorāna apsargs.
Bojāto vēsturisko ēku sarakstu “Telegram” kanālā ir publicējis Odesas administrācijas vadītājs Oļegs Kipers. Pēc viņa teiktā, krievi apzināti tēmējuši raķetes uz pilsētas vēsturisko centru, kuram ir Pasaules mantojuma vietas statuss. "Visu, ko radījuši izcili arhitekti, tagad iznīcina ciniski briesmoņi!" Ķipers uzsvēra, piebilstot, ka agresora noziegumu dokumentēšana turpinās un speciālisti strādā Krievijas noziegumu vietās.
