Par spīti viedokļu dažādībai, Igaunija turpina virzīties uz nosprausto mērķi iegūt gandrīz pilnīgu enerģētisko neatkarību – tā paklusām turpina virzīt savas atomelektrostacijas būvniecības projektu.
Igaunijas parlamentā jau trešo gadu spriež par atomelektrostacijas būvniecības lietderību un tās nepieciešamību Igaunijas teritorijā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šis jautājums ir ieguvis jaunu nozīmi. Igauņi politiskā līmenī strikti apzinājuši: viens no valsts uzplaukuma nodrošināšanas pamatiem ir pieejamība salīdzinoši lētiem, apjomīgiem, pastāvīgiem un drošiem energoresursiem.
Igaunijas Valsts drošuma un servisa centrs ir izsludinājis konkursu uz pirms 15 gadiem uzsāktā, bet ne līdz galam detaļās pabeigtā kodollikuma projekta izstrādi. Tas ietver sevī kopējo kodolprogrammas tiesiskās bāzes izstrādi.
No sākotnēji izskatītajām 18 vietām, kur varētu būvēt atomelektrostaciju, speciālisti par atbilstošākajām ir izvēlējušies četras. Trīs no tām atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Narvas, stratēģiski tuvu Krievijas robežai, bet viena salīdzinoši tuvu Latvijai, Pērnavas apriņķa Varblā. Kā uzsver Igaunijas valdības pārstāvji - būtiski svarīgi, lai šī vieta būtu tālāk no galvaspilsētas un lai tā atrastos novadā ar mazu iedzīvotāju skaitu.
Kodolenerģijai Igaunijā pēdējā laikā ir pievērsta liela uzmanība, jo tā var nodrošināt valstij zināmu ekonomisko neatkarību. Diskusijās par to, kā ieviest kodolenerģiju līdz 2030. gadam, iesaistās gan zinātnieki, gan politiķi, tiek veiktas sabiedriskās aptaujas. 2023. gada sākumā Iekšlietu ministrijas vadībā tika izveidota ekspertu grupa, kuras uzdevums ir sagatavot analīzi un iesniegt ziņojumu “Ekspertu novērtējums par kodoldrošību un gatavību ārkārtas situācijām”, kurš tiek sagatavots saskaņā ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadlīnijām. Līdz gada beigām būs zināms, cik izmaksās atomelektrostacijas celtniecība. Saskaņā ar Igaunijas iekšlietu ministra Lauri Lēnemeta teikto, vienreizējās investīcijas šim mērķim varētu būt 100 miljoni, neskaitot uzturēšanas izmaksas. Ļoti svarīgs ir arī cilvēkresursu jautājums: vajadzīgi eksperti, kodolzinātnieki, policisti un iekšējās drošības dienesta darbinieki.
Iespējamā atomelektrostacijas būvniecība ir projekts, kura pamatā ir aktuāli lēmumi par drošības risku mazināšanu un izpratni par to, vai un kā valsts ir gatava tikt galā ar iespējamajām sekām ārkārtas situācijā. Igaunijas Iekšlietu ministrijas Glābšanas un krīžu nodaļas ģenerālsekretāre Viola Mērda ir apliecinājusi, ka Igaunijai šobrīd ir arī ārkārtas rīcības plāns gadījumam, ja kādā kaimiņvalstī notiek atomelektrostacijas avārija.
Savukārt publiskajās debatēs nepieciešams sniegt sabiedrībai skaidrojošu informāciju par kodoldrošas stacijas celtniecību, kas ir draudzīga videi un nerada draudus iedzīvotājiem. Jāizglīto iedzīvotāji arī par to, kā rīkoties ārkārtas jeb kodolkrīzes situācijās. Kā pauž valdības oficiālie paziņojumi presei - tādējādi iedzīvotājos tiks palielināta izpratne par kodolenerģiju, cik tā ir nepieciešama ne tikai valsts drošībai, bet arī lai iegūtu ekonomisku energoneatkarību no tirgū lielajiem spēlētajiem, kas kārtējā krīzes situācijā ļautu valstij nodrošināt savu iedzīvotāju pamatprasības un pat diktēt noteikumus, līdzīgi kā to var atļauties Polija vai Vācija.
Iespējamo atomelektrostacijas būvniecību ir gatavs uzsākt uzņēmums “Fermi Energia”, kas ir Igaunijas privātais kodolenerģijas uzņēmums. Tas ir izvēlējies divas vietas ko pētīt: Lēnes-Viru apriņķa Kundas reģionā, kas, neskatoties uz valdības nosacījumiem, atrodas nepilnus 100 km no galvaspilsētas austrumu virzienā, un Idas-Viru apriņķa Aidu-Toilas reģionā, kas stratēģiski apmierina arī valdības prasības, atrodas tuvu Krievijas robežai, netālu no Narvas. Jau novembrī katrā no tām “Steiger Engineering” izurbs trīs urbumus 90 mm diametrā, 25,60 un 80 metru dziļumā, lai izpētītu konkrētā apgabala ģeoloģiskās īpatnības. Kā uzskata uzņēmuma “Fermi Energia” būvniecības programmas vadītājs Tīts Nurmeoja, iegūtā informācija par ģeoloģiskajiem veidojumiem ļaus precīzāk plānot un izvairīties no būvniecības riskiem, kā arī palīdzēs noteikt piemērotāko vietu valsts specifiskā plānojuma kontekstā. Ja 2024. gadā Igaunijas tauta pieņems lēmumu par labu atomenerģijai un parlaments to apstiprinās, sāksies darbu nākamais posms - stacijas ar (līdz) četriem moduļu reaktoriem kopējā jauda varētu būt 1200 megavatu.
Tika rīkots konkurss par AES būvniecību, kura uzvarēja “GE Hitachi” BWRX-300modulārais reaktors. “GE Hitachi” ir ASV un Japānas kopuzņēmums, kurš grasās tādu pašu reaktoru būvēt Kanādā. BWRX-300 ir verdoša ūdens reaktors, kas ir plaši izmantots un labi pazīstams visā Eiropā, īpaši Somijā un Zviedrijā. Taču specifiskā reaktora konstrukcija, ko uzņēmums piedāvā būvēt Igaunijā, ir ievērojami mazāka nekā ziemeļu kaimiņvalstīs.
