Lietuva cenšas kļūt par publiskās un privātās partnerības līderi divējāda lietojuma preču ražošanas jomā. Riska kapitāla investīciju apjoms šajā nozarē 2023. gadā sasniedza 55 miljonus eiro, un tas arvien pieaugs. Par to pārliecinājās portāls “NRA.lv”, viesojoties Viļņā, kur mūsu dienvidu kaimiņi prezentēja savas inovatīvās izstrādnes.
Lietuvā divējāda lietojuma preču attīstībai piešķirtais riska kapitāls 2023. gadā sasniedza 55 miljonus eiro. Vēl 2021. gadā riska kapitāla investīciju šajā nozarē nebija, taču divu gadu laikā Lietuva ir spējusi izveidot veselu sistēmu, kas atbalsta tehnoloģisko partnerību starp valsti un uzņēmējiem militāro pasūtījumu jomā. Par to tika paziņots forumā "Inovācijas un investīcijas aizsardzībai, atturēšanai un drošībai" (Innovation & Investments for Defense, Deterrence & Security), kas notika Lietuvas galvaspilsētā rīkotā NATO samita laikā.
"Ir ļoti svarīgi, lai produkti būtu kvalitatīvi un laikus ražoti. Ir svarīgi sadarboties, lai saprastu, kādu produktu gaida valdība un ko var izmantot bruņotie spēki," sacīja Lietuvas Republikas aizsardzības ministra vietniece Greta Tučkute.
"Priekšā ir milzīgs iespēju paplašinājums dažādās nozarēs, piemēram, kosmosa, mākslīgā intelekta un fotonikas jomā," uzskata Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra vietniece Ērika Kuročkina.
Vairāki riska kapitāla fondi Lietuvā, tostarp “Baltic Sandbox Ventures” un “Coninvest Capital”, investē divējāda lietojuma tehnoloģijās. Šādā attīstībā ir ieinteresēta arī Lietuvas Republikas izveidotā aģentūra INVEGA.
Lietuvas mazie un vidējie uzņēmumi rada elektroniskās kaujas, pretdronu risinājumus, kosmosa lāzerus un bezpilota lidaparātus aizsardzības vajadzībām. “Baltic Sandbox Ventures” vadošais partneris Andrjus Milinavičs uzsvēra, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta "dziļajām tehnoloģijām", t. i., tehnoloģijām, kas prasa ilgstošus pētījumus un lielas investīcijas.
Dažas izstrādnes forumā varēja apskatīt un pat paturēt rokās. Piemēram, Lietuvas uzņēmums “NT Service” prezentēja elektroniskās kaujas ierīci cīņai pret bezpilota lidaparātiem - “SkyWiper”. Tā ļauj iznīcināt ienaidnieka dronu pat tad, ja tas atrodas ārpus redzamības zonas. “SkyWiper” jau ir izmantotas kaujas laukā Ukrainā, lai neitralizētu Krievijas dronus. Ierīci var izmantot arī miermīlīgiem mērķiem - piemēram, lidostu, publisku pasākumu, VIP personu aizsardzībai. Vakar kļuva zināms, ka lietuviešu žurnālists un aktīvists Andrjus Tapins ir uzsācis kampaņu
vairāk šeit, kuras mērķis ir savākt 500 000 eiro, lai iegādātos “SkyWiper” ierīces un tālvadības detonatorus Ukrainas armijai.
Uzņēmums “Astrolight” demonstrēja pārnēsājamu optisko zemes staciju lāzersakariem ar OGS-1 satelītiem. Šāda sistēma var nodrošināt uzticamu un ātru informācijas pārraidi. Starp citu, šajā jomā darbojas arī amerikāņu uzņēmums “Starlink”, kas pieder Īlonam Maskam. "Visi ierīces mezgli ir izvietoti trīs kastēs, kuras pirms lidojuma var nodot kā parastu pasažieru bagāžu," norāda “Astrolight”.
Forumā bija pārstāvēts arī uzņēmums “Ados Pro”, kas ražo optiskās sistēmas. Tā ražojumu klāstā ir termālās attēlveidošanas tēmēkļi, tostarp nakts redzamības tēmēkļi, un novērošanas ierīces. Kompānija “MappingSoil” demonstrēja dronus, kuri redz, kas notiek zem zemes virskārtas. Dronā ierīkotās sistēmas analizē augsnes sastāvu, izmantojot radiofrekvenču spektrometrijas metodi. Šādus dronus var izmantot ne tikai lauksaimniecībā, bet arī mīnu meklēšanai un citu zem zemes noslēptu spridzekļu atrašanai.
Runātāji forumā vairākkārt uzsvēra, ka iepazīstina klātesošos ne vien ar teorētiskām atziņām, bet arī ar praktiskiem un praksē pārbaudītiem risinājumiem. "Tie ne vien palīdz Ukrainas spēkiem notiekošajā pretuzbrukumā, bet arī piedāvā jaunu karadarbības modeli, kas var būt noderīgs visām NATO dalībvalstīm. Daži uzņēmumi jau pierāda savu tehnoloģiju vērtību frontes līnijā," sacīja “Baltic Sandbox Ventures” riska kapitāla partneris Dominiks Milašs.
Lietuvas pieredzei nevajadzētu palikt unikālai. Forumā sabiedroto pārstāvji tika aicināti pievērst uzmanību 2022. gadā izveidotajam NATO Inovāciju fondam. Tā apjoms ir viens miljards eiro, un plānots, ka 15 gadu laikā tas būtiski stiprinās alianses drošības tehnoloģijas un inovāciju sistēmu.
Andrea Traverone, kas nesen iecelts par fonda rīkotājdirektoru, uzsvēra, ka tieši mazajām valstīm būtu aktīvi jāievieš jaunās tehnoloģijas. Tas ļaus tām kļūt par līderēm inovāciju veicināšanā aliansē. "Inovācijām jābūt atbildīgām un balstītām uz pamatprincipiem: drošību, brīvību un cilvēcisko faktoru," viņš uzskata.
