Naktī uz 6. jūniju Kahovkas hidroelektrostacijā nogranda sprādziens. Dažu stundu laikā tika applūdinātas plašas Hersonas, Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabala teritorijas. Ukrainas dienvidos notika viena no pēdējā laika lielākajām vides un humānajām katastrofām. “Neatkarīgā” skaidro, kā šos prātam neaptveramos postījumus vērtē eksperti.
Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka šobrīd riska zonā atrodas 80 apdzīvotas vietas. Saskaņā ar Ukrainas Iekšlietu ministrijas datiem 9. jūnijā plkst. 14.00 Hersonas apgabalā bija applūdušas 48 apdzīvotas vietas, no kurām 34 atradās Ukrainas teritorijā un 14 Krievijas okupētajās teritorijās. Tika evakuēti vairāk nekā 2412 cilvēki, 4 cilvēki gāja bojā. Ir applūdušas vairāk nekā 3625 mājas. Arī iekšlietu ministrs Igors Klimenko paziņoja, ka 9. jūnija plkst. 14.00 Nikolajevas apgabalā bija applūdušas 23 apdzīvotās vietas, evakuēti 825 cilvēki, 1 cilvēks gājis bojā. Iekšlietu ministrs Ihors Kļimenko nosauca šo notikumu par "Krievijas Federācijas uzbrukumu".
Daži Ukrainas politiķi to dēvē par terora aktu. Arī vairums Rietumu politiķu sliecas uzskatīt, ka pie katastrofas ir vainīga Maskava. Kahovkas hidroelektrostacija kopš 2022. gada atradās Krievijas kontrolē.
Latvija bija viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas pauda gatavību palīdzēt Ukrainai. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmigaļs tviterī paziņoja, ka Latvija sniegs 200 000 eiro palīdzību katastrofas seku pārvarēšanai. Tāpat ziņots, ka tiek gatavoti jauni priekšlikumi sankcijām pret Krieviju.
Латвія виділяє €200 тис. Україні для подолання наслідків підриву росією Каховської ГЕС. У розмові з ПМ @krisjaniskarins подякував за всебічну допомогу та спільну позицію - росія має понести відповідальність за всі скоєні злочини. Спільно з партнерами готуємо рішення та санкції.
— Denys Shmyhal (@Denys_Shmyhal) June 7, 2023
Pagaidām eksperti lēš zaudējumus miljardos eiro, taču precīzu summu nevar nosaukt. Ir nodarīts kaitējums ekosistēmai, lauksaimniecībai, tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši savus īpašumus un mājas, simtiem ir gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts. Zoodārzā ir gājuši bojā dzīvnieki. No reģiona tiek evakuēti iedzīvotāji.
Ukrainas Veselības ministrija un vides aizsardzības speciālisti brīdina par katastrofu saistībā ar dzeramā ūdens trūkumu. Plūdi ir izpostījuši kapsētas, sauso tualešu bedres, ir gājuši bojā arī tūkstošiem dzīvnieku un simtiem vai tūkstošiem cilvēku. Karstajos vasaras laika apstākļos var attīstīties bīstamas infekcijas.
Ziņas no okupētajām teritorijām liecina par humāno katastrofu un daudziem nāves gadījumiem plūdu zonā.
Saskaņā ar valsts uzņēmuma “Ukrhydroenerho”, kas atbild par hidroelektrostacijām, pārstāvju teikto, "teroristu uzbrukums elektrostacijai ir Ženēvas konvencijas pārkāpums". Vēl 2022. gada oktobrī “Ukrhydroenerho” iesniedza prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Krievijas Federāciju par 17 miljardu eiro zaudējumu atlīdzināšanu. Tagad šī summa ir palielināta, bet par cik, tiks paziņots vēlāk.
Enerģētikas eksperts Oleksandrs Harčenko apgalvo, ka zaudējumos ietilpst "tiešie zaudējumi no 335 MW hidroelektrostaciju jaudas iznīcināšanas, kas Ukrainas energosistēmā nedarbojas jau vairāk nekā gadu". Tomēr, saskaņā ar O. Harčenko aplēsēm, Kahovkas katastrofas dēļ nav palielinājies risks citām Ukrainas spēkstacijām.
Neapšaubāmi, ka ir nodarīts milzīgs kaitējums lauksaimniecībai. Ir applūdušas platības, kurās audzēti graudaugi un dārzeņi, taču pilnībā novērtēt zaudējumus būs iespējams vien pēc teritorijas atbrīvošanas no Krievijas karaspēka. "Visvairāk ir cietis Hersonas apgabala kreisais krasts, kas atrodas okupācijas zonā. Katastrofas dēļ ir zaudēta iespēja apūdeņot zemi Hersonas, Zaporižjas un daļēji Dņipropetrovskas apgabalā. Kahovkas HES piegādāja ūdeni uz laukiem pa Ziemeļkrimas kanālu un Kahovkas maģistrāli. Ir cietušas 93% zemju Hersonas apgabalā, 74% Zaporižjas apgabalā un 30% Dņipropetrovskas apgabalā, jo tās ir atkarīgas no šiem kanāliem," saka Visukrainas Agrārās padomes vadītāja vietnieks Deniss Marčuks. Pēc viņa teiktā, pirms Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā 2021. gadā šeit tika novākti aptuveni četri miljoni tonnu graudaugu jeb 14% no Ukrainas kopējā eksporta potenciāla. Tāpat Hersonas reģions bija galvenais dārzeņu piegādātājs.
"Ņemot vērā nodarītos postījumus, pat pēc deokupācijas mēs nespēsim nodrošināt graudaugu un eļļas augu ražu. Tur nebūs iespējams nodarboties ar dārzeņkopību. Ūdens trūkuma dēļ šis reģions pārvērtīsies par tuksnesi, jo arī iepriekš bija pakļauts sausiem vējiem," sacīja D. Marčuks. Starptautiskie pārtikas tirgi jau ir reaģējuši uz šo katastrofu, kāpinot graudu cenas.
Ukrainas kontrolētajā teritorijā applūda arī storveidīgo zivju audzētava. Akadēmiķa S. T. Artuščika vārdā nosauktā Dņepras eksperimentālā storveidīgo zivju rūpnīca atrodas Hersonas apgabala Belozerskas rajona Dņeprovskas ciemā. Tā darbojas kopš 1984. gada un kompensē atjaunošanos storveidīgo zivju sugām, kurām Dņepras upes regulēšana ar ūdenskrātuvju kaskādi bija atņēmusi dabiskās reprodukcijas iespējas.
Ukrainas laikraksts "Delovaja Stolica" raksta, ka problēmas varētu rasties arī vairākiem rūpniecības uzņēmumiem, kuri izmantoja ūdeni no Kahovkas ūdenskrātuves.
"Ferosakausējumu ražotājiem un kalnrūpniecības un pārstrādes uzņēmumiem šajā reģionā būs jāsamazina ūdens patēriņš un līdz ar to arī produkcijas apjomi," atzīst laikraksts "Delovaja Stolica". Ar ūdens trūkumu jau ir saskārušies arī uzņēmumi Krivojrihā. Jo īpaši “ArcelorMittal Kryvyy Rih”, kas pārcēla daļu savu darbinieku uz attālinātu darbu ūdens piegādes pārtraukuma dēļ.
Ukrainas Tūrisma attīstības valsts aģentūra ir sagatavojusi pārskatu par dabas objektiem un kultūras pieminekļiem, kas nonākuši katastrofas zonā. Šobrīd ūdenī iet bojā unikāla ekosistēma. Ir applūdušas Hersonas palienes, kas bija mājvieta daudzām putnu sugām, kuras ir iekļautas Ukrainas Sarkanajā un Zaļajā grāmatā, kā arī tiek aizsargātas starptautiskā līmenī.
Lejasdņepras nacionālais dabas parks, kas Ukrainas un Eiropas biologu vidū bija slavens ar saviem retajiem mežiem, purviem un smilšaino stepi, var tikt applūdināts par 80%. Šeit aug trīsdesmit divas unikālu augu sugas, kas iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā. Šī unikālā Eiropas ekosistēma, visticamāk, tika neatgriezeniski iznīcināta.
Ir daļēji applūdusi Kīnburnas kāpa, kas atrodas UNESCO aizsargājamā Melnās jūras biosfēras rezervātā. "Šī vieta ar vairāk nekā gadsimtu senām dabas aizsardzības tradīcijām, kas ir mājvieta vairāk nekā simt putnu sugām un vairāk nekā septiņsimt retiem augiem, var zaudēt daļu savas unikālās floras un faunas," teikts Ukrainas aģentūras paziņojumā.
Zem ūdens ir nonākusi arī Oleškivskas rajona Kriņku ciemā esošā Ostapa Višņas memoriālā māja-muzejs, kas bija viens no reģiona tūrisma magnētiem.
Ir applūdis unikāls mākslas objekts - mākslinieces Poļinas Rajko māja. Māksliniece tiek salīdzināta ar leģendāro Mariju Primačenko, kuras darbi maksā simtiem tūkstošu dolāru. Poļinas Rajko māja ir mākslas darbs, kas iekšpusē apgleznots ar eņģeļu, putnu, kaķu un ziedu attēliem.
Jāpiebilst, ka šis ir tikai provizorisks katastrofā cietušo objektu saraksts.
