Lietuvā par vienu no korumpētākajām nozarēm uzskata enerģētiku

© Tomas Urbeilonis

Saskaņā ar Lietuvas Speciālās izmeklēšanas biroja (STT) datiem, enerģētikas nozares novērtējums, kas ir svarīgs nacionālajai drošībai, korupcijas līmeņa dēļ pasliktinās jau otro gadu pēc kārtas. Pēc Lietuvas iedzīvotāju domām, korumpētākās iestādes joprojām ir medicīnas iestādes, Seims, tiesas, pašvaldības un partijas, raksta Lietuvas ziņu portāls "Respublika".

Ēna pār ministrijām

STT iniciētās izmeklēšanas "Lietuvas korupcijas karte 2022./2023. gadam" dati liecina, ka starp 18 problēmām, kas attiecas uz valsts iedzīvotājiem, korupcija ieņem 5. vietu. Vēl lielākas problēmas ir inflācija, zemas algas, veselības problēmas un narkotiku lietošana. Uz korupciju kā uz ļoti nopietnu problēmu norādīja katrs trešais iedzīvotājs, kas ir zemākais rādītājs kopš 2007. gada, ziņo “respublika.lt”.

Saskaņā ar iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju atbildēm, korupcija visizplatītākā ir enerģētikas nozarē. Enerģētikas ministrijas un tās padotības iestāžu novērtējums pasliktinās jau otro gadu pēc kārtas.

Salīdzinot ar 2021. gadu, iedzīvotāji vissliktāk vērtēja Lauksaimniecības, Transporta un sakaru ministriju, bet uzņēmēju pārstāvji vissliktāk vērtēja Zemkopības, Ekonomikas un inovāciju ministriju un to padotības iestādes. Pēc ierēdņu domām, korupcija visizplatītākā ir Veselības, Enerģētikas un Transporta ministrijā un to iestādēs.

Tendence dot kukuli

Saskaņā ar STT pētījumu, visatbilstošākās korupcijas formas ir nepotisms (ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem), partijas biedru aizsardzība un noteiktām grupām labvēlīgu likumu pieņemšana.

Saskaņā ar ierēdņu un uzņēmumu vadītāju teikto, korupcijas ietekme tiek meklēta galvenokārt farmācijas, veselības un enerģētikas nozarē. Tam, ka enerģētikā ir korupcija, tic 77% uzņēmumu pārstāvju un 70% ierēdņu. Arī būvniecības nozares vērtējums ir pasliktinājies.

Visizplatītākie ietekmēšanas veidi - neformālas tikšanās un piedāvājumi, iepazīšanās, politisko kampaņu vai partiju sponsorēšana, atlīdzības solījums par lēmumu.

Kukuļošana ir aktuāla arī katram otrajam iedzīvotājam - 10% iedzīvotāju un 5% uzņēmumu vadītāju apgalvoja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem bija jādod kukulis.

Ar vislielāko kukuļošanas un ļaunprātīgas izmantošanas risku iedzīvotāji joprojām saskaras slimnīcās un klīnikās. Tie visbiežāk tiek gaidīti operāciju un māsu pakalpojumu sniegšanas laikā. Starp citu, 63% cilvēku problēmas mēdz risināt ar kukuli, raksta "Respublika".

Pēc iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju domām, medicīnas iestādes, Seims, tiesas, pašvaldības un partijas joprojām ir korumpētākās iestādes. Amatpersonas sarakstam pievienojušas medijus, taču to novērtējums, salīdzinot ar 2021. gadu, ir uzlabojies.

Kā korumpētākās pašvaldību iestādes ir norādītas publisko iepirkumu nodaļas vai komisijas, būvniecības, zemes datu, arhitektūras un pilsētplānošanas vai telpiskās plānošanas departamenti.

Iedzīvotāji papildus izcēla uzņēmējdarbības licencēšanas un atļauju departamentus, uzņēmumu vadītāji - mērus un administrācijas ierēdņus.

Aicina ziņot

Situāciju “respublika.lt” komentējis Lietuvas Seima Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētājs Aļģirds Stončaitis:

"Enerģētikas nozarē ir daudz naudas - investīciju, sadales, dotāciju, Eiropas projektu. Tie ir milzīgi riski. Lai tos pārvaldītu, nepieciešams, lai būtu arī skaidri darbības kritēriji. Iedzīvotājiem ir jāsaprot, kā nāk ieguldījumi, kāpēc viens vai otrs uzņēmums uzvar konkursos. Turklāt, pieaugot elektroenerģijas cenām, cilvēki ir ļoti jūtīgi pret informāciju par šo nozari. Ja mēs visus šos gadus redzam, ka situācija neuzlabojas, piemēram, veselības aprūpes nozarē vai citā nozarē, tad tas ir ļoti skaļš aicinājums. Iestādes strādā, bet ir ārkārtīgi svarīgi politikas skaidrošanas procesā iesaistīt iedzīvotājus, lai pierādītu, ka korupcijas dēļ viņiem tiek nodarīts tiešs kaitējums. Ir arī jāklauvē pie uzņēmēju, ierēdņu sirdīm, jo arī viņi ir mūsu kopējās laimes kalēji. Vissvarīgākais ir caurspīdīgi un sabiedriski procesi."

Savukārt STT direktora pirmā vietnieka pienākumu izpildītājs Jovits Raškevičs "Respublika" norāda: "Sabiedrība sev un tuvākajai videi piešķir arvien lielāku atbildību par korupcijas izplatību. Tomēr mēs redzam, ka iedzīvotāji un uzņēmumu vadītāji atšķirībā no ierēdņiem nav pietiekami apņēmušies ziņot par korupcijas noziegumiem. Turklāt korupcijas izplatība galvenajās iestādēs paliek nemainīga un enerģētikas nozarē, kas ir svarīga valsts drošībai, pieaug. Mēs ceram, ka ierēdņu pieaugošais pretkorupcijas potenciāls paaugstinās pārredzamības standartus un veicinās izlēmīgāku rīcību, lai iestādēs izveidotu efektīvu pretkorupcijas vidi."

Latvijā par korupciju līdzīgi kā vidēji ES

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2019. gadā skaidroja, ka korupcijas līmeni izmērīt ir teju neiespējami, jo tai pašai par sevi ir slēpts raksturs. Turklāt korupcijas mērīšanu apgrūtina tas, ka tā ir daudzpusīga un grūti definējama problēma. KNAB, kā arī Latvijas un ārzemju mediji parasti atsaucas uz "Transparency International" ikgadējo korupcijas uztveres indeksu (KUI).

Daži pētnieki norāda, ka KUI veidošanā netiek iesaistīta sabiedrība, proti, tajā netiek iekļauta tā sauktā parastā cilvēka pieredze un viedoklis. Jaunākajā Eirobarometra ziņojumā par korupciju redzams, ka Latvijas iedzīvotāju uztvere par korupciju savā valstī ir tuvu vidējai Eiropas Savienības (ES) vērtībai. Aptuveni 7% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā saskārušies ar korupciju (citu valstu atbildes ir no 2 līdz 19%; ES vidēji 6%). Savukārt par izplatītu problēmu Latvijā to uzskata 78% iedzīvotāju (ES vidēji - 68%). (Avots: Eirobarometrs, aptauja veikta 2022. gada martā un aprīlī.)

Pasaulē

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Svarīgākais