Sekojot Jevgēņija Prigožina piemēram, Krievijas varas iestādes un oligarhi steidz veidot savas algoto kaujinieku militārās vienības. Vēlmi un vajadzību šādi rīkoties veicina situācija Ukrainas-Krievijas frontē un iekšpolitiskā cīņa Krievijā. Jaunradītās vienības iecerētās kā alternatīva Prigožina vadītajai "Vagner" privātajai militārajai kompānijai (PMK), kas regulāri konfliktē ar Krievijas Aizsardzības ministriju. "Neatkarīgā" skaidro, kas ir zināms par jaunizveidotajām Krievijas algotņu vienībām – par "Gazprom" veidoto PMK "Potok", par Krievijas bruņoto spēku izloloto PMK "Patriot" un citām.
“Gazprom” jaunās militārās vienības nosaukums būs "Potok", un to kontrolēs "Gazprom neft" - Krievijas gāzes giganta "Gazprom" meitasuzņēmums. Par to 24. aprīlī paziņoja privātās militārās kompānijas "Vagner" dibinātājs Jevgeņijs Prigožins. Publicētajā video viņš sarunājas ar jaunās vienības iespējamajiem kaujiniekiem, kuri jau ir sūdzējušies par problēmām ar sakariem, ieročiem un formastērpiem.
"Potok" izveide ir saskaņota ar Krievijas valdību - šā gada 4. februārī Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins ar publisku dekrētu apstiprināja oligarha Alekseja Millera militarizēto grupējumu. Dokumentā šis veidojums tiek dēvēts par "privātu drošības organizāciju". Tā ir
Krievijas varas iestāžu ierastā prakse PMK legalizēšanā - noformēt tās kā privātus apsardzes uzņēmumus, jo algotņu darbība Krievijā ir aizliegta ar likumu.
Par "Potok" galvenajiem uzdevumiem nekas nav zināms. Pamatojoties uz Ukrainas izlūkdienestu informāciju, tiek pieņemts, ka "Gazprom" privātā “armija” pārspēs “vāgneriešus” gan skaitliski, gan atalgojuma ziņā.
Turklāt frontē abas algotņu “firmas” jau konfliktē savā starpā: internetā publicēts kāds video, kurā "Potok kaujinieki sūdzas par fiziskas izrēķināšanās draudiem no "Vagner" algotņiem, kas bloķējuši atkāpšanos no frontes līnijas. Atbildes videoierakstā "Vagner" kaujinieki apsūdz “kolēģus” no "Potok" par "savu pozīciju pamešanu pilnā sastāvā". “Gazprom” algotņi tiek nodēvēti par "mīzošiem mērgļiem", bet situācija kopumā raksturota šādi: "Tā nu zilā straume aizplūda."
Šajā pašā “Potok” veltītajā video Prigožins min arī PMK “Bokarev”. Pieļaujams, ka runa ir par grupējumu, kas pieder miljardierim Andrejam Bokarevam, kurš ieņem 47. vietu “Forbes” Krievijas reitingā un ir līdzīpašnieks uzņēmumiem “Transmašholding” un UKMG, kas ir attiecīgi Krievijas lielākās mašīnbūves un kalnrūpniecības kompānijas.
Kā ziņo izdevums “The Insider”, saskaņā ar 2022. gada decembra informāciju, A. Bokarevs turpina aktīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību
Latvijā: ar vairāku juridisko personu starpniecību viņam piederot kapitāla daļas Rīgas Elektromehāniskajā mašīnbūves rūpnīcā. Tajā pašā laikā oligarhs ar sava uzņēmuma "Kolomenskij zavod" starpniecību piegādā dīzeļdzinējus Krievijas karakuģiem.
Kopš kara sākuma Ukrainā kaujās ir iesaistīta PMK "Redut" (agrāk saukta par "Ščit"). Šī ir viena no lielākajām neoficiālajām vienībām, kas pilnībā atrodas Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes kontrolē.
Pirmo reizi par to kļuva zināms 2018. gadā. Toreiz tika vēstīts, ka "Redut" dislocējas Kubinkas ciemā netālu no Maskavas, tās bāze robežojas ar 45. gaisa desanta brigādes teritoriju. Kompāniju vada šīs brigādes virsnieki, bet to apgādā no Krievijas Aizsardzības ministrijas noliktavām. Pirms kara 2022. gadā "Redut" nodarbojās ar AS "Strojtransgaz" objektu aizsardzību un apsardzi Sīrijā. Uzņēmumu kontrolē Genādija Timčenko - Putina ilggadējā paziņas - struktūras.
"Patriot" ir vēl viens grupējums, kas izveidots pirms kara Ukrainā, karoja Sīrijā un kuru kontrolē Krievijas AM. Ukrainas bruņoto spēku Austrumu grupējuma pārstāvis Sergejs Čerevatijs 2022. gada decembrī paziņoja, ka Krievijas PMK "Patriot", kas esot saistīta ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, karo pie Ugļedaras Doneckas apgabalā.
Vienība kļuva zināma 2018. gadā. Saskaņā ar Krievijas opozīcijas TV kanāla "Dožd" rīcībā esošo informāciju, PMK “Patriot”, iespējams, ir iesaistīta Krievijas žurnālistu Orhana Džemala, Aleksandra Rastorgujeva un Kirila Radčenko nogalināšanā Centrālāfrikas Republikā. Viņi filmēja reportāžu par "Vagner".
Cita starpā "Patriot" ir pieminēta "Viskrievijas virsnieku sapulces atklātajā paziņojumā”. Tajā "Krievijas bruņoto spēku un karadarbību veterānu" grupa pieprasa Krievijas varas iestādēm legalizēt privātās militārās kompānijas un attiecīgi arī cilvēkus, kas tajās dienējuši.
Žurnālisti, atsaucoties uz kādu Krievijas Aizsardzības ministrijas virsnieku, raksta, ka, salīdzinot ar "Vagner", "Patriot" algotņi saņem lielāku atalgojumu un pilda izdevīgākus kaujas uzdevumus. Viņi konkurē ar “vāgneriešiem”, taču karo dažādās vietās Ukrainas frontē.
Jau pēc kara sākuma Ukrainā, 2022. gada novembrī, Krievijas anektētajā Krimā tika uzsākta rekrutēšana PMK "Konvoj" "brīvprātīgo pulkā". Par to 2023. gada martā runāja Krievijas anektētās Krimas gubernators Sergejs Aksjonovs.
Tehniski "Konvoj" ir valsts armijas kaujas rezerve (БАРС), un tās dalībniekiem ir divi kontrakti - viens ar "Konvoj" un otrs ar Aizsardzības ministriju. "Konvoj" mācību poligons atrodas Perevalnojes ciemā.
Komandieri ir bijušie “vāgnerieši”. Sākotnēji "Konvoj" skaitliskais sastāvs bija aptuveni 300 cilvēku, iespējams, ka tagad šis skaits ir mainījies.
Saskaņā ar pētnieku sniegto informāciju, "aksenoviešu" algas varētu svārstīties no 200 līdz 300 tūkstošiem rubļu mēnesī. Krievijas anektētās Krimas vadītājs vāc naudu no vietējiem uzņēmējiem šo vienību uzturēšanai, noskaidrojuši žurnālisti.
Šā gada februārī par vēlmi izveidot savu privāto militāro kompāniju paziņoja arī Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs.
"Es nopietni plānoju konkurēt ar mūsu dārgo brāli Jevgēņiju Prigožinu un izveidot privātu militāru kompāniju, kad beigšu darbu civildienestā. Domāju, ka tas izdosies," savā “Telegram” kanālā rakstīja Kadirovs.
Tajā pašā laikā Čečenijā jau ir savas kaujas vienības, piemēram, bataljoni "Ahmat" un "Jug", kas karo Ukrainā. Tomēr tās ir daļa no Krievijas Federālās gvardes un Iekšlietu ministrijas struktūrām.
2022. gada jūlijā kļuva zināms, ka Maskavā tika izveidota militārā vienība, lai vervētu algotņus dalībai iebrukumā Ukrainā. Žurnālisti to nosauca par "Sobjaņina pulku" - Krievijas galvaspilsētas mēra vārdā. Ir zināms, ka vienību vismaz daļēji finansē no Maskavas budžeta.
Saskaņā ar rekrutēšanas noteikumiem tajā var pieteikties vīrieši līdz 60 gadu vecumam. Viņiem sola maksāt vairāk nekā 200 000 rubļu mēnesī.
Tiktāl kaujas spējīgākā privātā militārā kompānija joprojām ir "Vagner", ko vada J. Prigožins. Pēc uzņēmēja teiktā, tagad Krievijā "cenšas kaut kā atšķaidīt "Vagner"”, lai tas nebūtu viens liels spēks, kas varētu spēlēt kādu lomu iekšpolitikā.
"Kādā brīdī notiks cīņa par varu, un katram ir vajadzīga sava privātā armija. Tāpēc tie cilvēki, kuriem ir nauda, uzskata, ka tagad tas būtu ļoti labi - veidot savu privāto militāro kompāniju. Tādēļ tās sāk vairoties kā sēnes pēc lietus: "Gazprom" kontrolētā "Potok" (jeb, kā mēs to dēvējam, “Zilā straume"), dažādas citas PMK - "Bokarev", "Redut" un tā tālāk. Katrai dzīvai būtnei taču vajag otru," ironizē PMK "Vagner" dibinātājs.
Saskaņā ar Krievijas likumdošanu privāto militāro kompāniju darbība joprojām ir nelikumīga, attiecīgi nav iespējams apstiprināt informāciju par tām oficiālā līmenī, kā arī noskaidrot faktisko Ukrainā darbojošos algotņu vienību skaitu.
