Piektdien Kijivā notikušais samits ar Eiropas Savienības (ES) augstāko amatpersonu un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedalīšanos nedaudz atgādināja kara filmu gaisotni. Pilsētā nemitīgi skanot gaisa trauksmes sirēnām, ES Padomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nāca klajā ar tādām iedvesmojošām atziņām kā “Kremlis mūs nav iebiedējis un neiebiedēs. Tāpēc, ka ES un Ukraina ir ģimene” vai arī “jūsu liktenis ir mūsu liktenis”.
Realitāte ir nedaudz prozaiskāka. Neskatoties uz Ukrainas amatpersonu iepriekš izteiktajiem pieņēmumiem par iestāšanos ES divu gadu laikā, ES vadība preses konferencē pēc samita jūtami izvairījās no konkrēta termiņa nosaukšanas.
Gan Š. Mišels, gan U. fon der Leiena uzsvēra, ka nav konkrēta laika grafika, kura laikā Ukraina varētu pievienoties ES, bet “ir [ES izvirzītie] mērķi, kuri Ukrainai jāsasniedz”. Š. Mišels vēlāk intervijā ukraiņu televīzijai “Suspilne TV” gan nodemonstrēja ievērības cienīgu izvairīgumu no tiešas atbildes par iestāšanos ES divos gados, komentējot: “Es nesaku, ka tas ir neiespējami”, vēsta Ukrainas ziņu portāls “nv.ua”.
Pārtulkojot no diplomātiskās valodas, tas nozīmē, ka nekādas īpašās atkāpes no ierastās ES iestāšanās procedūras nebūs. Taču nav gluži tā, ka iestāšanās solījumu ziņā Ukraina no samita neko nebūtu ieguvusi. Kā pēc samita paziņoja V. Zelenskis, ES ir gatava uzsākt oficiālas sarunas par Ukrainas uzņemšanu jau šī gada otrajā pusē. “Jau šajā pavasarī mēs gaidām Eiropas Komisijas (EK) starpziņojumu par mūsu progresu, kas ir sasniegts ekstremāli sarežģītos apstākļos, sastopoties ar Krievijas teroru un pilna mēroga iebrukumu,” ziņo “nv.ua”.
Būtiski, ka līdz šim ES amatpersonas atteicās Ukrainai iesniegt rakstisku izvērtējumu par tās kā kandidātvalsts līdz šim paveikto, izpildot EK izvirzītās prasības septiņos dažādos reformu virzienos jeb blokos agrāk nekā šī gada oktobrī. Šo sākotnējo prasību izpilde ir priekšnoteikums, lai vispār varētu tikt atvērtas oficiālās sarunas par Ukrainas uzņemšanu. Savukārt bez EK izvērtējuma Ukrainai nemaz nebūtu iespēja strādāt pie “kļūdu labošanas”, lai jau rudenī ES varētu pieņemt lēmumu par uzņemšanas sarunu uzsākšanu, uz ko cer V. Zelenskis. Riska faktors, kas liek maksimāli ātri uzsākt šīs sarunas, ir gaidāmā EK sastāva pārvēlēšanas 2024. gadā, raksta portāls “eurointegration.com.ua”.
Ukraina arī ir atradusi ceļu, kā paātrināt savu likumu detalizētu pielīdzināšanu ES likumiem jeb t.s. “Acquis Communitaire” 35 dažādās jomās, kas ES kandidātvalstīm ir ilgākais un sarežģītākais uzdevums, bez kā izpildes oficiālās iestāšanās sarunas nevar tikt pabeigtas. Proti, Ukrainas valdība plāno uzsākt nepieciešamo likumu izmaiņu pieņemšanu jau pirms oficiālo iestāšanās sarunu uzsākšanas.
Ja runājam par jomām, kurās samita nobeiguma dokumentā (kas tika saskaņots ar visu ES dalībvalstu vadītājiem) Ukrainai ir dots “mājiens ar slotaskātu” par nepienācīgu ES prasību izpildi, jāpiemin tiesas sistēmas, jo īpaši Konstitucionālās tiesas, reforma, kā arī minoritāšu tiesību jautājumi. Pēdējie gan netiek saistīti ar Ukrainas lielākās - krievu - minoritātes tiesībām, bet gan ar Aizkarpatos dzīvojošajiem ungāriem un rumāņiem, par kuru aizskaršanu Rumānijas un jo īpaši Ungārijas valdība regulāri sūdzas ES. Savukārt par īpašu progresu Ukraina tika uzteikta līdz šim sāpīgākajā - korupcijas apkarošanas jomā, kā arī audiovizuālo mediju likumdošanas pielīdzināšanā ES likumiem.
