Jūrskolas muzejs ir gandrīz vienīgais muzejs pasaulē, kurā ir piemineklis kartupeļu maisam. Muzeja dārzā aplūkojamas jūrskolas dibinātāju, veco Ainažu jūras vilku Jura Veides, Andreja Veides un Jāņa Miķelsona koka skulptūras, kā arī piemineklis kartupeļiem, ko ainažnieki pārdeva Pēterburgā, lai atvērtu jūrskolu. A. Veide šim mērķim bija atvēlējis vienu telpu savā kalpu mājā, kur tagad arī atrodas muzejs. Katru apmeklētāju, iegriežoties ceļā uz muzeju, sveicina no jūras dzelmes izceltā Ainažu ostas viļņlauža bāka.
Te atrodas arī akmens kaķītis. Šis kaķītis tapis pēc kādas mazas apmeklētājas neapmierinātības par muzeju. Vaicāta - kā patika muzejs, meitenīte atteikusi, ka nepatika - te neesot to kaķēnu, kurus vectēvs ik rudeni sūtījis uz jūrskolu. Tā radās akmeņkaļa Aivara Kerliņa akmens kaķis. Nesen gan kāda meitenīte teikusi, ka uz tādu muzeju neiešot. Muzeja darbiniekiem nācies mierināt bērnu, sakot, ka kaķītis ar asti gaisā iet prom no muzeja. Te sastopams arī pavisam dzīvs strīpains muzeja kaķis vārdā Minna. Bezgala mīlīga kaķenīte, kuru muzeja dāmas pieņēmušas no blakus mājas, kad dzīvnieciņa saimniece devusies uz mākoņmaliņu. Muzeja krājuma glabātāja Antra Dūcīte mēģina kaķeni sagatavot mazai fotosesijai, taču kaķim savas kaķa gaitas.
Ekspozīcija izvietota vēsturiskā ēkā - ainažnieka Jura Veides saimes mājā, kurā 1864. gadā darbu uzsāka pirmā latviešu un igauņu jūrskola. Ainažu jūrskolas vēsture aizsākas klases telpā, kur apmeklētājus sagaida skolas priekšnieks Kristians Dāls, atveidots vaska figūrā. K. Dāls vērtēja jūrskolnieku zināšanas: "Uz pieci" zina tikai Dievs, "uz četri" - skolotājs, un skolēnam paliek "trīs".” Ainažu jūrskolā viņš pasniedza krievu, vācu, angļu valodu, ģeometriju, trigonometriju, navigāciju, astronomiju, kuģu mehānikas kursa daļu, jūras korespondenci, grāmatvedību u.c.
Nozīmīga vieta muzejā ierādīta arī Krišjānim Valdemāram, kurš aicināja cara valdību nodrošināt centīgiem, bet nabadzīgiem jūrmalas jaunekļiem bezmaksas mācības. Par topošo jūrnieku skolas gaitām liecina diplomi, diplomdarbi un mācību grāmatas muzeja vitrīnās. Te redzamas senas fotogrāfijas, sekstanti, oktanti, kompasi un citi kuģniecības instrumenti, jūrnieku lādes ar tajās ievietotajiem priekšmetiem - ruma blašķi, kapteiņa apkaklīšu kārbiņu, pīpi, jūrnieka dunci un citām jūrā noderīgām lietām.
Muzeja ekspozīcija atspoguļo arī burukuģu būvi Vidzemes piekrastē 19. gs. beigās - 20.gs. sākumā - gan būvniecības procesu, gan burukuģa kristību norisi, kas kā sena un svinīga tradīcija tiek piekopta vēl šodien. Kuģu būvniecība Vidzemes piekrastē deva ne tikai peļņu kuģu īpašniekiem, bet arī darbu strādniekiem, kalējiem, namdariem, virvju vijējiem un citiem amatniekiem, par kuru darbu stāsta apskatāmie amata rīki. Īpašs stāsts ir arī katram no muzejā eksponētajiem burukuģu modeļiem.
Muzeja dārzā eksponēta enkuru, boju, mīnu un dzenskrūvju kolekcija. Enkuru kolekciju muzeja darbinieki sāka veidot pēc muzeja atvēršanas 1969. gadā. Daudzu gadu garumā ir sakrāta liela enkuru kolekcija. Pamatā tie ir burinieku enkuri.
