7. augusta vētras postījumu sekas joprojām nav apzinātas, un pieteikumu skaits turpina pieaugt. Apdrošinātāji izrāvuši darbiniekus no atvaļinājuma, Dobeles domes priekšsēdētājs joprojām plēš matus, bet Tērvetes pagasta pārvaldes apkārtne palikusi bez kokiem, kuri izrauti ar visām saknēm.
"Mums nav centrālas datu bāzes, kur būtu apvienoti dati par konkrētiem objektiem, lai zinātu kādos gadījumos cilvēki būtu vērsušies pēc apdrošinātāju palīdzības. Gan jau Jaunpils pils ir vērsusies pie apdrošinātājiem. Šajā situācijā apdrošinātājs var pateikt - nofotografējiet visu, ko variet un dariet visu ko variet, lai saglābtu īpašumu," skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins. Nopostīto lauku saimniekiem ir jāpiesaka apdrošinātājam postījumu apmērs. Visbiežāk, attiecībā uz sējumiem, tas visbiežāk notiek telefoniski. Ja lauks vairs nav kuļams un viss ir izpostīts, apdrošinātājs, par postījumu apmēru var pārliecināties ar satelīta atēlu palīdzību un uz notikuma vietu aizsūtīt agronomu, kurš uz vietas par visu pārliecināsies. Var arī pacelt dronu, lai gūtu pilnīgu ainu, par postījumu apmēru. Ja izpostīta daļa no sējuma, vajag saprast, cik liels ir nelaimes apmērs. Tie var bū 100% postījumi, 30, 50, 70 postījumu procenti un parasti agronoms izbraukā pa lauku ar saimnieki, lai saprastu nelaimes apmēru, skaidro J. Abāšins.
Biedrība "Zemnieku saeima" ir paudusi viedokli, ka sējumu apdrošināšana jāpapildina arī ar augļu dārzeņu un kukurūzas apdrošināšanas iespējām. "Ja skatamies uz to, ko zemnieki visvairāk apdrošina, tad tie ir graudaugi un rapsis. Uz apdrošināšanu varētu pretendēt augļukoki, apdrošinātāji varētu radīt piemērotus apdrošināšanas risinājumus. Tas pats attiecas uz kukurūzu. Šobrīd ir tā - ja apdrošinātājs sajūt, ka varētu būt pieprasījums un apdrošinātājs varētu piesaistīt jaunus klientus un nopelnīt, viņš atbilstoši rada produktu un izstrādā noteikumus, kuru ietvaros var apdrošināt sējumus," skaidro J. Abāšins. Kā norāda LAA prezidents, nav likuma, kas nosaka, ko lauksaimnieks var apdrošināt. Tas ir tirgus likums - pieprasījums, piedāvājums. Tas ko subsidē Zemkopības ministrija esot cits stāsts, viņi daļēji subsidē apdrošināšanas prēmiju izdevumus, bet pamatā strādā klasiskie tirgus likumi - piedāvājums, pieprasījums. Un ne visi zemnieki apdrošina savus laukus.
Kopumā apdrošināti ir aptuveni 30% no graudaugu sējumiem. Runājot par apdrošināšunu pret sausumu, LAA prezidents teic, ka apdrošināti ir aptuveni 10% no sējumiem. Ne visi zemkieki apdrošina laukus. Zemgalē vairāk, Kurzemē un Vidzemē, Latgalē vismazāk. Sausuma apdrošināāsana kļuva atkluāla tikai pēdējos gados, kad liela daļa ražas neizauga. Tad parādījās gan pieprasījums, gan piedāvājums uz apdrošināšanu pret sausumu. Šobrīd dati ir tādi ka, savus laukus apdrošinājuši ir vairāk nekā 1200 saimniecību un no šī skaita tikai kādiem 100 ir apdrošināšana pret sausumu. Citiem apdrošināšana ietver nodrošināšos pret krusu, izsalšanu, vētru, nodegšanu utt. . Aprošināšana pret sausumu ir salīdzinoši jauns piedāvājums no apdrošinātājiem, stāsta J. Abāšins.
Klients iesniedz dokumentus Lauku atbalsta dienestam, kas izskata pieteikumu un vadoties pēc valsts atbalsta un subsidē apdrošināšanas maksājumus (prēmijas). Jautāts kādu summu kā atlīdzību var saņemt cietusī persona, ja ir nopostīts lauks J. Abāšins teic, ka šeit nav viennozīmīgas atbildes. "Jautājums, kas uz tā lauka ir bijis. Kāda raža ir bijusi sagaidāma... un apdrošināšana arī ir dažāda. Noteikta summa uz hektāru, var apdrošināt vidējo ražas apjomu, viss atkarīgs no tā kā klients vienojas ar apdrošinātāju. Nav nekāda vienota "mustura" pēc kā vadās apdrošināšanas uzņēmumi," tā J. Abāšins.
Uz jautājumu, ko darīt, ja Dobeles pusē saimniekam nopostīts viss rapsis. J. Abāšins teic, ka viss atkarīgs no apdrošināšaņas līguma. Vai apdrošināšana bijusi uz tūkstošiem uz hektāriem, tonnu, vidējo plānoto ražu. J. Abāšins arī norāda, ka zemniekiem izmaksātajās kompensācijās summas var būt ievērojamas, tie var būt miljoni, bet summas atkarīgas no tā brīža tirgus cenām. Apdrošināšanas uzņēmumi šobrīd katru dienu saņem aizvien jaunus palīdzības saucienus. Katru dienu apdrošinātāji saņem lūgumus, par palīdzību un šobrīd prasību skaits pārsniedz vairāk nekā 2000. Tie ir vētras nopostīti sējumu, norauti jumti, sabojātas automašīnas un varbūt arī kāda lauzta roka vai kāja, viens cilvēks negaisā ir gājis bojā. Pieteikumu ir daudz un tie vēl nāks, jo pirmais, ko cilvēks dara - mēģina glābt īpašumu un tikai pēc tam runā ar apdrošinātāju. Šobrīd apdrošinātājiem tikai sākot rasties priekšts, par prasījumu skaitu.
"Bojātā lauksaimniecības tehnika ir ļoti dārga. Skaidrs, ka lielākā daļa šīs tehnikas iet caur līzingiem un tiek apdrošināta pa ļoti nopietnām summām. Arī lauksaimiecības tehnikas bojājumu pieteikumi apdrošinātājiem nāk un vēl nāks. Apdrošināšanas uzņēmumi šobrīd ir izsaukuši cilvēkus no atvaļinājumiem, jo netiek galā ar esošo situāciju. Ilgāku laiku aizņems nekustamo īpašumu bojājumi," stāsta J. Abāšins, piebilstot, ka īpašu uzmanību prasīs vēsturiskā Jaunpils pils, kurai sabojāts jumts. Patreiz savilktas plēves un darīts viss, lai aizsargātu pili, bet tas viss ir īslaicīgi. Un Jaunpils pils prasīs lielus līdzekļus. Te jau vairs nav runa par 80 tūkstošiem, kas nepieciešai jumta remontam. Kopsumma būs stipri iespaidīgāka.
Jautāts par mežu apdrošināšanu, J. Abāšins atbild, ka Latvijā mežu apdrošināšana nav populāra. Tikai daži profesionāļi to ir izdarījuši. Viņš atturas spriest vai vētrā cietušie meži Tērvetē ir bijuši apdrošināti, bet pieļauj, ka “Latvijas valsts meži to nav darījuši. Jautāts pēc kādiem kritērijiem var padrošināt mežu J. Abāšins atbild, ka katrai apdrošināšanas firmai esot savas vadlīņijas pēc, kurām tās vadās un J. Abāšins uzsver, ka nevar "Neakarīgajai" atsūtīt uzskatāmas kopīgas vadlīnijas. Katrai esot savi izcenošanas mehānismi un šajos uzņēmuma noslēpumos neviens apdrošinātājs nedaloties.
Apdrošināšana balstās uz varbūtības teoriju. "Pieņemsim, ka par apdrošināšanu samaksā 100 tūkstoši cilvēku, bet gada laikā atlīdzība ir nepieciešana tikai 100 klientiem. Tātad naudu iemaksā paši klienti, bet atlīdzība ir vajadzīga tikai dažiem. Tas ir pamatprincips. No iemaksām, kuras maksā klienti apdrošinātāji veido rezerves. Katrs apdrošināšanātājs izvērtē kapacitāti, kas atkarīga no uzkrātā kapitāla un izvērtē risku, cik atsāt uz sevīm. Kad nodega Latvijā ražoto rūteru ražotne Maskavas ielā, tika izmaksāta atlīdzība 37 miljonu eiro apmērā. Toreiz aapdrošinātājs no savas bilances izmaksāja dažus miljonus eiro, bet atlikušo lielāko summu izmaksāja pārapdrošinātāji. Un visos šajos gadījumos ir arī līdzapdrošinātājs. Pēdējais gadījums, kad tika izmaksāra atlīdzība 35 miljonu apmērā bija, kad nodega Latvijā ražoto rūteru ražotne Maskavas ielā. Toreiz aapdrošinātājs izmaksāja aptuveni 4 miljonus eiro, bet atlikušo summu izmaksāja pārapdrošinātāji.
Kā "Neatkarīgā" pārliecinājās nākamajā dienā pēc stihijas, visa apkārtne ap Tērvetes pagasta pārvaldi bija izpostīta. Visi koki izrauti ar saknēm, kāds nosvēries uz ēkas jumta, visi logu stikli izsisti. Dobeles novada Tērvetes pagasta pārvaldes pārvaldes vadītājs Māris Berlands "Neatkarīgajai" skaidro, ka šobrīd joprojām notiek teritorijas sakopšanas darbi. "Tas viss prasa laiku, zarus kraujam kaudzēs, jo tos nav kur likt. Logi jau ir nomainīti. Toties tagad ap pagastmāju mums ir liels klajums. Visu laiku zāģējam kritušos kokus. Zaudējumiem bija piešķirti aptuveni 16 miljoni. Bet tur bija aptaujātas visas mājsaimniecības, kurām jāmaina jumti. Iedzīvotāji joprojām raksta iesniegumus zaudējumu kompensācijām. Ir nolemts, ka par bojāto kvadratūru daudzīvokļu ēkai maksā 20 eiro, par kvadrātmetru un privātmājai, laikam, 3000 eiro. Mēs strādājām pat brīvdienās. Cilvēki nāca pāc tentiem, lai pārklātu bojātos jumtus un tika pieņemti iesniegumi, par zaudējumiem. Iedzīvotāji ar pieteikumiem nāk katru dienu. Pēc postījumiem desmit kubīgo konteineri ļoti ātri piepildīja ar noplēsto šīferi," stāsta M. Berlands.
Dobeles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis "Neatkarīgajai" skaidro, ka šobrīd aprēķinātie kopējie zaudējumi ir 6,3 miljoni eiro, bet tā nav summa, kuru izmaksās pašvaldība. Pašvaldība varētu izmaksāt ap četriem miljoniem. Šobrīd izmaksāti aptuveni 500 tūkstoši eiro. Uz šo brīdi, par zaudējumu kompensācijām mājsaimniecībām, saņemti un fiksēti vairāk nekā 800 iesniegumi. Jāņem vērā, ka iesniegumi vēl nāks, jo šobrīz zemnieki ir aizņemti steidzot novākt to ražu, kas vēl palikusi. Citi cenšas tikt galā ar jumtiem un iesniegumu skaits tuvākajā nākotnē tikai pieaugs.
"Esam izvietojuši konteinerus, kuros cilvēki var izmest vētras postījumu sekas, pārsvarā tas ir šīferis. Tas ir liels apjoms, kas tiek izmests. 14.augustā tās bija vismaz 50 tonnas šīfera," teic I. Gorskis, kurš norāda, ka Dobeles pusē meži neesot apdrošināti. Iespējami ir postījumi jaunaudzēs, bet to varēs zināt pāc kāda laika. "Vislielākie zaudējus ir sagādājis Sociālās aprūpes centrs "Tērvete". Šobrīdējā tāme ir 53 tūkstoši. Pirms vētras bija veikti remotdarbi - ēka bija nosiltināta, nomainīts jumts, logi. Tagad jāveic atjaunošanas darbi. Šo darbu izmaksas bija vairāk, kā divarpus miljoni. Šobrīd tie 53 tūkstoši nav tik liela summa, bet tomēr...," skaudrajos pēcvētras pārdzīvojumos dalās I. Gorskis.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs uzsver, ka no LTA nav viedokļa, bet dalās personīgajā viedoklī. "Lauksaimniecība ir viena no retajām ES un LV dotētām nozarēm. Citās nozarēs nav ne dotācijas, bet tirdzniecībā (ar retiem izņēmumiem globāliem uzņēmumiem, piemēram, PVN atlaide RIMI vai ERAB kredītu LIDL) nav atbalstu, bet bieži vien nozare ir diskriminēta pret citām nozarēm (piemēram, digitālo uzlabojumu vai saules paneļu ieviešanā). Tādējādi pareiza rīcība lauksaimniecībā ir riska apdrošināšana (piemēram, to izdarīja Dobeles dzirnavnieks)," uzskata H. Danusēvičs un piebilst, ka Latvijas iedzīvotāji ir pietiekoši nodrošināti ar pārtiku (pat daudz vairāk nekā patērē), līdz ar to zemes īpašnieks izvēlas pats zemes apsaimniekošanas veidu un tātad izvērtē arī riskus. Tātad neveiksmīgos gados negūto sedz citu gadu peļņa vai, atbilstoši apdrošināšanai, sedz apdrošinātājs.
