Divpadsmit metru joslā ap ES un NATO ārējo robežu sāk čabēt zāle, locīties krūmi, un starp tiem parādās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kalsnais stāvs, kuru pavada Valsts robežsardzes elite. Ko prezidents redzēja uz “zaļās” robežas un ko Rinkēviča darbībās saskatīja apkārtējie – “Neatkarīgās” reportāža no mūsu valsts austrumu robežas.
Valsts prezidents robežu apmeklēja otrdien, ne tikai klātienē aplūkojot trīs robežas posmus, bet pēcpusdienā vēl paspējot uz krusas un vētras postīto Dobeles novadu. Bija noprotams, ka Rīgas pils pirms brauciena devusi robežsargiem uzdevumu parādīt, kā robeža izskatās pirms un pēc izbūvēšanas. Tomēr, ņemot vērā pēdējo gadu stīvēšanos un skandalēšanos ap robežas izbūvi, robežsargi uz Ludzas novadu aizbraukušos fotogrāfus un operatorus sākotnēji negribēja laist robežlīnijas krūmiem tuvumā un tikai pēc prezidenta palīgu iejaukšanās negribīgi atļāva šķērsot pēdējo kilometru līdz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežstabiem.
Robežsargu bažas izrādījās bez pamata. Prezidents labi zina, ka ne jau pati Robežsardze betonē robežstabus un stiķē pie tiem klāt dzeloņdrātis. Tieši otrādi - E. Rinkēviča komentārs, atbildot uz “Ludzas Zemes” redaktores jautājumu, saturēja vāji slēptu ironiju par tādiem, kas paši būvēt neprot, bet raksta iesniegumus par tiem, kas dara: “Ir daudzi birokrāti, un ir daudzi pārbaudītāji, bet maz reālā darba darītāju. Esam aizkontrolējušies tik tālu, ka darbi ir apturēti. Mums cilvēkiem jāļauj strādāt, nevis neko nedarīt, baidoties no soda. Izbūves darbi tika apturēti 2019. gada beigās, jo sākās pārbaude pārbaudes galā. Tas ir nepieņemami, ka darbi stāv!”
Redzot šādu prezidenta attieksmi un izpratni, robežsargi atdzīvojās un izmantoja iespēju pastāstīt savus ikdienas darba novērojumus, un tie izrādījās jaunumi klātesošo vairākumam. Prezidents rezumēja: “Robežsargi man pastāstīja, ka viņi notver nelegālās cilvēku kontrabandas organizatorus, par ko var sodīt ar 4-5 gadiem cietumā, taču ir gadījumi, kad piespriestais sods ir četri mēneši vai pat tikai 30 dienas. Noziedznieks no ieslodzījuma vietas iznāk pēc mēneša, ir labi atpūties, viņu gaida pārdesmit tūkstoši [nelegālā peļņa], un viņš var ķerties klāt pie nākamās nelegālās migrācijas organizēšanas. Tad rodas jautājums: ko dara prokuratūra un tiesas, ja piespriež minimālo iespējamo sodu? Šis nav jautājums Saeimai par stingrākiem likumiem, jo likums jau ir pieņemts: šis ir jautājums prokuratūrai un tiesām. Tuvākajā Nacionālās drošības padomē jāpārrunā veicamie darbi.”
Nav nekāds noslēpums, ka robeža tiek izbūvēta pa posmiem - ja kādā sektorā tika konstatēta paaugstināta kontrabandistu un nelegālo migrantu aktivitāte, tad tur tika izbūvēts žogs, 12 metrus plata smilšu josla ātrai
patrulēšanai un pēdu nospiedumu konstatēšanai, novērošanas torņi ik pa gabalam, kustību sensori un infrasarkanās kameras. Pēdu uzošanai gatavībā ir suņi, augšā patrulē helikopters. Prezidents vispirms aplūkoja pagaidām vēl neizbūvētu sektoru, pēc tam - pirms gadiem pieciem pabeigtu (abus uz Krievijas robežas), visbeidzot - pavisam svaigu posmu uz Baltkrievijas robežas: tā kā Baltkrievija ilgus gadus bija mierīgs kaimiņš, darbi vispirms notika dažādos sektoros uz Krievijas robežas, savukārt šobrīd tiek steigts pabeigt žogu Krāslavas un Augšdaugavas novados, jo visiem zināms, cik intensīvi Baltkrievijas režīms izmanto nelegālos migrantus no Āzijas un Vidējo Austrumu valstīm, cenšoties tos pārdzīt robežai uz Latviju.
Zinot, ka E. Rinkēvičs brauks uz robežu, tieši iepriekšējā dienā bruņotas baltkrievu amatpersonas veica jauna veida provokāciju, ar knaiblēm izgriežot robežas žogā caurumu, iedzenot četrus vīriešus Latvijā un pēc tam aiztaisot caurumu ciet, lai migranti nevarētu tikt atpakaļ. Visi četri drīz vien pārtverti un atgriezti izceļošanas valstī. Uz jautājumu, vai šādas provokācijas un iespējamā “Vagner” algotņu iesaiste tajās nepaaugstina draudu līmeni, E. Rinkēvičs izmantoja savu diplomāta pieredzi, lai nebiedētu sabiedrību: “Draudu līmenis nav mainījies, bet ir mainījies to raksturs!” Savukārt par to, vai dažādu draudu gadījumā Latvijai nebūs jāskatās pār plecu, pirms dot pretsparu, prezidents atbildēja: “Latvijai nav jāprasa nevienam atļauja, lai sevi aizstāvētu! To paredz mūsu likumi un Satversme, ka jebkura iebrukuma gadījumā mēs uzreiz sākam aizsargāties. NATO sabiedrotie jau ir šeit Latvijā, un šādā gadījumā viņi nāks palīgā. Pirmos soļus šādā situācijā speram mēs uz savas robežas, un sabiedrotie nāk palīgā. Nekādas kavēšanās nebūs!”
Robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts piebilda: “Nelegālā migrācija šogad aug: līdz šim mēnesim esam jau šogad noķēruši vairāk robežpārkāpēju nekā pagājušogad pa visu gadu. Robežas žogs nelegālajiem migrantiem vairs nedod iemeslu atrunāties, ka viņi esot “netīšām ieklīduši Latvijā”: agrāk “zaļā” robeža bija nosprausta tikai ar robežstabiem pa gabalu citam no cita, bet tagad, laužoties cauri žogam, ir skaidrs, ka tas nenotiek nejauši un ka viņi nevar nezināt par atbildību, jo šo žogu nevar neredzēt!” Redzot, ka E. Rinkēvičs ir atbraucis nevis sunīt un kritizēt robežsargus, bet gan izpētīt, kā no savām pozīcijām palīdzēt robežas izbūvei, vizītes beigās visi jau kopīgi jokoja un smējās.
Attiecībā uz vairākkārt izskanējušajiem aicinājumiem pilnībā slēgt robežu cilvēku un transportlīdzekļu kustībai (“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka tas būtu trieciens okupētajās teritorijās palikušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam bieži vien reālākais izkļūšanas ceļš brīvībā ir cauri Krievijai uz Latvijas robežu), prezidents norādīja: “Tādu lēmumu varētu pieņemt ES un partnervalstis kopīgi, bet tas nevarētu būt kādas valsts vienpusējais lēmums.” Ģenerālis G. Pujāts papildināja: “Ja slēgtu ārējo robežu vienā vietā, tas tikai palielinātu cilvēku un transportlīdzekļu plūsmu, tāpat nelegālo migrāciju uz citām robežām, kas nebūtu slēgtas, tajā skaitā mūsu partnervalstīs.” Līdz ar to robežas fiziska noslēgšana neatrisinātu problēmas būtību - mums ir agresīvi kaimiņi, ar kuriem robeža mums paliktu, pat ja to aizvērtu.
Valsts prezidents E. Rinkēvičs: “Mums ir diezgan liels Latvijas - Krievijas posms izbūvēts. Ir ap 50 km, kas vēl nav izbūvēti, un ir brikšņi, ko te arī redzam. Ir kontroles torņi, no kuriem daudz ko redz. Nacionālās drošības padomē vajadzīgi konkrēti priekšlikumi, ko valsts var darīt juridiski un finansiāli, lai šo procesu paātrinātu. Tas jādara Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, kas šobrīd pārņēmusi robežas izbūvi. Jāņem vērā atziņas, kas izveidojušās no kara Ukrainā - Bruņotajiem spēkiem un Robežsardzei jāsadarbojas daudz ciešāk. Žogs ir tikai viens mazs elements sargāšanā: vēl te ir sensori, videonovērošana, pievadceļi, patruļas utt. Tehniskas problēmas izbūvē jāatrisina, nevis tikai jāstāsta nemitīgi, ko nevar izdarīt, vai arī tikai jākontrolē un jāpārbauda. [..] Nevar šos pārbaudes un kontroles procesus ievilkt tādā līmenī, ka neviens vairs neko nedara un tikai baidās.”
