Kultūrvēsturiskais Gulbenes–Alūksnes šaursliežu dzelzceļš jeb bānītis kursē pēc noteikta kustības grafika bez pārtraukumiem jebkuros laika apstākļos 365 dienas gadā, katru dienu veicot četrus reisus. Šāds regulāri kursējošs šaursliežu vilciens ir vienīgais Baltijas valstīs. Taču gulbeniešiem mazbānītis ir kas vairāk nekā parasts transporta līdzeklis. Tas ir industriālais piemineklis un populārs tūristu apskates objekts, kā arī Gulbenes un Alūksnes novada atpazīstamības zīmols un reģiona tūrisma attīstības mugurkauls.
Zīmīgi, ka pat pandēmijas apstākļos bānītī nebija vērojams krass pasažieru un tūristu skaita samazinājums. Pat pretēji - vasaras sezonā atsevišķos mēnešos tas bija nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Bānīša un reizē ar to Gulbenes dzelzceļa mezgla pirmsākumi meklējami 19. un 20. gs. mijā, kad Vidzemes pievedceļu sabiedrība uzbūvēja 210 km garo šaursliežu dzelzceļa līniju Stukmaņi (Pļaviņas)-Gulbene-Alūksne-Valka. Šīs dzelzceļa līnijas viduspunktā - Vecgulbenes apdzīvotās vietas nomalē - 1901. gadā uzbūvēja Vecgulbenes dzelzceļa staciju, tējas namu, remonta darbnīcas un depo ēkas, bet pats bānītis regulāru satiksmi uzsāka 1903. gadā.
20.gs. 20. un 30. gados, izbūvējot uz Gulbeni arī platsliežu dzelzceļu, Gulbenes mezgls tika pilnībā rekonstruēts, saglabājot esošo šaursliežu dzelzceļa infrastruktūru.
Samazinoties saimnieciskajai nepieciešamībai 20. gs. otrajā pusē Valkas-Gulbenes līniju arvien saīsināja, bet kopš 1973. gada vilciens kursē vairs tikai 33 km garajā Gulbenes-Alūksnes posmā, kur dzelzceļš, ēkas un būves lielā mērā ir saglabājušas savu vēsturisko substanci.
Bānītis kopš 20. gs. 80. gadiem uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” sastāvā bija nerentabilitātes un atpalicības simbols, kurš iespējami drīzāk likvidējams. Kāds visai odiozs LDz vadītājs vēl 90. gadu beigās izteicās, ka šī dzelzceļa saglabāšana ir “slima zirga murgi” un “viens kārtīgs ērzelis skrien ātrāk nekā tas štrunta bānītis”.
Taču sabiedrības nostājas ietekmē attieksme pamazām mainījās, un jau drīz pēc 2000. gada izkristalizējās doma par šaursliežu dzelzceļa pārvadājumu nodošanu privātai kompānijai “Gulbenes-Alūksnes bānītis”, kuru 2001. gadā nodibināja sešas fiziskas personas, trīs vietējās pašvaldības un Latvijas Dzelzceļnieku biedrība. Zīmīgi, ka tā bija pirmā un tolaik vienīgā privātā dzelzceļa kompānija neatkarīgajā Latvijas valstī un pirmais pārvadātājs, kurš saņēma Eiropas Savienības (ES) parauga drošības sertifikātu. Sākot ar 2002. gadu, SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” pārņēma no LDz pasažieru pārvadājumus līdz ar šaursliežu ritošo inventāru.
Drīz vien bānītis pievienojās Eiropas Tūrisma un muzejdzelzceļu federācijai (FEDECRAIL) un uzsāka aktīvu sadarbību ar radniecīgiem dzelzceļiem un organizācijām citās valstīs, pārņemot labāko pieredzi šāda veida dzelzceļu pārvaldīšanā un uzturēšanā.
Kopš tā laika daudz kas ir mainījies - piesaistot projektu finansējumu, uzlabota vēsturiskā dzelzceļa infrastruktūra, panāktas izmaiņas Dzelzceļu likumā, tādējādi nodrošinot publisko finansējumu dzelzceļa saglabāšanai un uzturēšanai, kā arī meklētas arvien jaunas formas pasažieru, tajā skaitā tūristu, apkalpošanā.
Šogad līdz ar jauno drošības sertifikātu, ir saņemts apliecinājums, ka “SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” ir izveidojusi savu drošības pārvaldības sistēmu un spēj droši darboties paredzētajā darbības telpā - šaursliežu (750 mm) dzelzceļa iecirknī Gulbene-Alūksne”.
Pamatā visam ir bānīša darbinieku komanda, kura šajos divdesmit gados transformējusies no bezkaislīgiem priekšniecības pavēļu izpildītājiem par radošiem sava uzņēmuma patriotiem.
Uzņēmuma štata darbinieku skaits regulāras vilcienu satiksmes nodrošināšanai ir ap 20 cilvēki. To kodols ir lokomotīves mašīnisti, konduktori, depo dežuranti un ritošā sastāva remontatslēdznieki. Šo pamatkodolu veido augstas klases speciālisti ar atbilstošu tehnisko izglītību. Gulbenes depo speciālisti veic ne vien savu ritekļu kārtējos remontdarbus, bet ir restaurējuši arī tvaika lokomotīves un uzbūvējuši vēsturiskas drezīnas kopiju.
Bānīša lepnums ir Baltijas valstīs vienīgie tvaika lokomotīvju vadītāji, kas atjaunojuši šī izzūdošā amata prasmes un sertificēti, saņemot ES tvaika lokomotīvju vadītāju apliecību.
Ņemot vērā tūristu interesi un izklaides aktivitātes, darbinieki papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem labprāt iepazīstina depo apmeklētājus ar sava darba specifiku, ka arī piepalīdz izklaides aktivitāšu nodrošināšanā.
Pavisam neliela ir uzņēmuma administrācija. Uzņēmuma pārvaldību nodrošina valdes loceklis Aldis Kreislers un pārvadājuma daļas vadītājs Raitis Melders. Arī uzņēmuma dibinātāji jeb dalībnieki, kas ir dzelzceļa entuziasti, nereti kā brīvprātīgie iesaistās atsevišķu projektu virzīšanā.
***
Raksta autors: Andris BIEDRIŅŠ, SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” dalībnieks
