Viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem Ventspilī realizētajiem projektiem ir Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija ēka, kas gaumīgi iekļaujas nule atdzimušajā Lielajā laukumā. Koncertzāles Latvija lepnums ir divi unikāli pasaules līmeņa mūzikas instrumenti – manuālas akustiskās koncertērģeles un šobrīd pasaulē augstākās vertikālās koncertklavieres –, kā arī izcilā akustika. Savu ceļu Latvijas un pasaules mūzikā tā uzsāka pirms nepilniem diviem gadiem, kuru laikā saņemta virkne komplimentu – gan par arhitektonisko veidolu, gan izmeklēto repertuāru un augstvērtīgu skanējumu.
Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija būvniecība sākās 2017. gadā, taču ideja par to, ka Ventspilī ir nepieciešama šāda kultūras, mākslas un arī izglītības iestāde, pirmo reizi izskanēja tālajā 2003. gadā. Toreiz pašvaldībā notika darbs pie Ventspils kultūras pasākumu norišu vietu koncepcijas izstrādes, un tā laikā tika izdarīts secinājums, ka pilsētā trūkst telpas augstas kvalitātes vidēja un liela mēroga mūzikas pasākumiem.
Šobrīd Lielajā laukumā līdzās vienai no vērienīgākajām un mākslinieciski izteiksmīgākajām strūklakām Eiropā - Fregate «Valzivs» - slejas akustiskās koncertzāles Latvija un Ventspils Mūzikas vidusskolas ēka, kas kļuvusi par reģiona mākslas un kultūras centru.
Mūzikas skolas ar koncertzāles funkciju un Lielā laukuma labiekārtojuma projekta autors ir vācu arhitekta Deivida Kuka birojs Haascookzemmrich Studio 2050.
2005. gada nogalē Ventspils Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa organizēja starptautisku arhitektu un pilsētplānotāju plenēru, lai izstrādātu Lielā laukuma un koncertzāles Latvija arhitektonisko veidolu. Plenērā, kurā piedalījās deviņas ārvalstu arhitektu komandas, kā arī četri biroji no Latvijas, pārliecinoši uzvarēja kompānija no Vācijas - Behnisch, Behnisch & Partner. Otro vietu ieguva kolēģi no kaimiņvalsts Igaunijas - Luhse & Tuhal. Gadu vēlāk notika ideju skiču plenēra konkurss, un jau 2007. gadā tika parakstīts līgums ar Behnisch Architekten par tehniskā projekta izstrādi.
Taču gan projekta tapšanas, gan arī realizēšanas laikā iesaistītajām pusēm nācās tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem. 2009. gadā finansiālu apstākļu dēļ projekts netika iesniegts. Ar skiču plenēra konkursa uzvarētāju notika vienošanās par projektēšanas darbu pārtraukšanu uz nenoteiktu laiku. Vēlāk pašvaldībā tika pieņemts lēmums par skiču projekta pārstrādāšanu, samazinot projekta izmaksas par aptuveni trešdaļu. Tostarp tika samazināts plānotais ēkas apjoms un Lielās zāles sēdvietu skaits. Tāpat projekta izstrādes gaitā tika nolemts objektu apvienot ar Ventspils Mūzikas vidusskolu un bērnu Mūzikas skolu. Behnisch Architekten 2010. gadā izstrādāja skiču projekta jauno koncepciju, iekļaujot tajā arī Ventspils Mūzikas vidusskolu.
2007. gadā Behnisch Architekten biroja reorganizācijas rezultātā Deivids Kuks kopā ar kolēģiem nodibināja arhitektu biroju Haascookzemmrich STUDIO 2050 un turpināja darbu pie skiču projekta izstrādes, jau pēc trim gadiem tika noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi.
Šobrīd ēkas kopējā platība ir 6883 kvadrātmetri: 76% paredzēti Ventspils Mūzikas vidusskolas vajadzībām, 26% - koncertzāles funkciju īstenošanai. Ēka pieņemta ekspluatācijā 2019. gada 5. jūlijā. Kopējās investīcijas projektā sasniedza 31 miljonu eiro.
Cita starpā koncertzāle Latvija ir īpaša ar to, ka tajā atrodas divi unikāli pasaules līmeņa mūzikas instrumenti - manuālas akustiskās koncertērģeles un vertikālas koncertklavieres 470i.
Koncertērģeles tapušas uzņēmumā Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG Vācijā, taču vairākas detaļas - plēšas un instrumenta konstrukcijas centrālo daļu - izgatavojis Ugāles ērģeļbūves speciālists Jānis Kalniņš. Mūzikas instrumenta tapšanā līdzdarbojās arī izcilā ērģelniece Iveta Apkalna. Šīs ir vienīgās ērģeles Latvijā, kas atrodas koncertzālē, ne baznīcā, un pirmās stabuļu ērģeles, kas Latvijā uzbūvētas pēdējo 80 gadu laikā. Unikālo instrumentu veido aptuveni 3500 stabules, kas izvietotas trīs stāvu augstumā. Mazākās no tām ir lodīšu pildspalvas izmēra metāla stabules, savukārt lielākās - aptuveni 5,5 metrus augstas koka stabules.
Vertikālās koncertklavieres 470i ir šobrīd pasaulē augstākās - 4,7 metrus augstas -, un tās izgatavotas starptautiski pazīstamā latviešu izcelsmes klavierbūves meistara Dāvida Kļaviņa uzņēmumā Klavins Piano Manufaktura Kft Ungārijā. No tradicionālajām klavierēm tās atšķir ne vien izskats, bet arī skanējums. Pirmkārt, klavierēm ir daudz garākas un tievākas basa stīgas, kas rada skaidrāku, tīrāku un spēcīgāku skanējumu. Otrkārt, klavieru rezonators nodrošina īpašu skaņas kvalitāti. Būtiski arī tas, ka šīs klavieres iespējams spēlēt attālināti, ko nodrošina pašspēlējošs mehānisms. To iespējams vadīt ar speciālas telefona lietotnes palīdzību.
Turklāt, līdzīgi kā ērģeles, arī klavieres zālē ir integrētas - tās piestiprinātas pie vienas no skatuves sienām.
Lai nodrošinātu teicamu skaņas kvalitāti, pirms koncertzāle Latvija vēra durvis, speciālisti no Vācijas uzņēmuma Müller-BBM veica akustiskās pārbaudes, secinot, ka viss izdarīts augstākajā līmenī un skaņas kvalitāte ir teicama.
Lielās zāles skatuve ir mehāniski paceļama un nolaižama. Tā sadalīta 26 zonās, un katru no zonām var uzstādīt vajadzīgajā augstumā. Šāda iespēja ļauj pielāgot mākslinieku sastāvu izvietošanu priekšnesumos, kā arī būtiski atvieglo darbu tehniskajiem darbiniekiem, ļaujot ērti pārvietot mūzikas instrumentus, nolīmeņojot skatuves virsmu un skatītāju zāles grīdu, bet pēc tam paceļot to nepieciešamajā augstumā. Vienlaikus tiek monitorēti arī skaņas reflektori un gaismas kopnes, kas izvietotas pie koncertzāles griestiem un tiek manipulētas ar skatuves mašinērijas palīdzību. Īpašu noskaņu zālē rada arī interjers, tostarp krēsli, kas apšūti ar speciāli šim mērķim radītu audumu Credo Ventspils, kurā apvienoti visi arhitektu birojam iesūtītie toņi, pretēji sākotnējai iecerei - izvēlēties vienu no tiem.
Savukārt Mazā zāle iekārtota pēc tā dēvētā black box principa, neskatoties uz to, ka sienu krāsojumam izvēlēta tumši zila krāsa. Īstenotais black box princips nozīmē to, ka zāli var pārkārtot, pārveidot un transformēt gan telpas ziņā, gan arī akustiski. Mazo zāli ar 150 sēdvietām var pārveidot par brīvdabas skatuvi vairākiem tūkstošiem klausītāju. To iespējams izdarīt, pateicoties transformējamai skatuves aizmugurei, kas vienlaikus ir daļa ārējās fasādes un var tikt atvērta kā lielizmēra vārti.
Mūzikas cienītājiem, apmeklējot koncertzāli, ir iespēja piedzīvot gan labāko Latvijas mūziķu un kolektīvu koncertus, gan ekskluzīvus ārvalstu mākslinieku priekšnesumus. Kopš atvēršanas brīža koncertzālē jau paviesojušies ērģelniece Iveta Apkalna, Maestro Raimonds Pauls, dziedātājs Intars Busulis, koncertus snieguši Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Radio koris, Rīgas Doma zēnu koris, kamerorķestri Sinfonietta Riga un Kremerata Baltica. Skatītājus no visas Latvijas un ārvalstīm pulcējuši tādi pasaulē atzīti mākslinieki kā ukraiņu izcelsmes pianists Ļubomirs Meļņiks, amerikāņu saksofonists Kolins Stetsons, norvēģu trompetists Nils Peters Molvērs, britu ērģelnieks Veins Māršals, komponists, leģenda Terijs Railijs un daudzi citi.
2020. gada sākumā, pēc nedaudz vairāk kā pusgada aktīvas darbības, koncertzāle Latvija, līdzīgi kā citas kultūras iestādes, bija spiesta pakļauties Covid-19 pandēmijai. Bet, neskatoties uz to, arī šajā sarežģītajā laikā koncertzālē īstenotas drosmīgas augstas klases iniciatīvas, lai arī ierobežojumu apstākļos kultūra joprojām būtu pieejama. Viens no tiem - koncertzāles Latvija 1 gada jubilejas koncerts performance Viens (radošās koncepcijas autori Krista un Reinis Dzudzilo, diriģents - Aigars Meri). Šis pasākums augsti novērtēts arī valstiskā līmenī, saņemot Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu kultūrā Kilograms kultūras 2020 kategorijā Pārsteigums.
Ēka ir unikāla ar tajā izmantotajiem inovatīvajiem risinājumiem, kas nodrošina zemu enerģijas patēriņu ar minimālām silltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām. Piemēram, izbūvēti simtiem metru gari kanāli gaisa sasildīšanai un atdzesēšanai ar zemes temperatūru. Ierīkota ventilācijas sistēma, kuras intensitāti nosaka CO2 līmenis telpā. Izvēlēti īpaši logi, kurus atverot tiek izslēgta ventilācijas darbība. Ēkā uzstādītas jaunākās klimata un laika informācijas sistēmas, kā arī gaismas, žalūziju u.c. vadības sistēmas. Kopumā ēkā iebūvētas 13 dažādas energoefektivitāti paaugstinošas tehnoloģijas, kuru darbību nodrošina gan ilgtspējīgas būvniecības, gan videi draudzīgu un ilgmūžīgu materiālu pielietojums.
Jāpiemin, ka pērn Ventspils Mūzikas skola un koncertzāle Latvija konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020 ieguva 1. vietu nominācijā Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2020.
Tāpat projektēšanas un būvniecības procesā liela uzmanība pievērsta skaņas izolācijai un akustikai. Piemēram, skaņas izolācija ir tik augstā līmenī, ka vienlaikus var notikt koncerti gan Lielajā, gan Mazajā zālē, viens otram netraucējot.
