Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas un siltināšanas temps Latvijā ir nepiedodami zems – par to runā gan valdībā, gan virtuvē pie galda. Kaut arī ir pieejams ES fondu līdzfinansējums, atsaucība šādiem projektiem ir maza – kopumā Latvijā energoefektivitātes pasākumi veikti tikai 5 procentiem dzīvojamo ēku. Lai meklētu iemeslus šādai situācijai, kā arī uzklausītu profesionāļu pieredzi un idejas, 2020. gada 28. oktobrī tika sasaukta Pasaules enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) valdes paplašinātā sēde, kurā piedalījās zinātnieki un nozares speciālisti, tostarp Talsu uzņēmuma SIA „Adax 2” pārstāvji.
Intervija ar SIA „Adax 2” valdes priekšsēdētāju Aivaru Maķevicu (A. M.), enerģētiķi Ati Bērziņu (A. B.) un uzņēmuma direktoru Juri Brigmani-Briģi (J. B. B.).
Kāpēc, jūsuprāt, tikāt aicināti uz PEP LNK paplašināto sēdi?
A. M.: - Nozare apzinās, ka daudzdzīvokļu ēku siltināšanas temps Latvijā ir pārāk zems, tāpēc attiecībā uz energoefektivitāti, netiek sasniegti arī valstiski svarīgi mērķi. Mūsu uzņēmums ēku apsaimniekošanas jomā strādā jau 29 gadus, turklāt pēdējos sešpadsmit gadus aktīvi strādājam arī ēku siltināšanas, energoefektivitātes uzlabošanas, jaunu risinājumu ieviešanas un mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanas jomās, kas rezultējas ar augstiem energoefektivitātes sasniegumiem. Acīmredzot mūsu darbs ir pamanīts un attiecīgi novērtēts - mūsu viedokļos ieklausās un labprāt pārņem mūsu pieredzi. Piebildīšu, ka mūsu uzņēmums katram projektam velta individuālu uzmanību un piemeklē risinājumus, kas sniedz vislielāko atdevi. Mūsu komandā ir enerģētiķis, energoauditors, siltuma iekārtu projektētājs Atis Bērziņš. Viņš ir arī šo projektu būvdarbu vadītājs. Viņa ieguldījums projektu izstrādē un to realizēšanā ir ļoti nozīmīgs. Ļoti nozīmīgu darbu projektu dokumentācijas sagatavošanā veic projektu vadītāja Linda Mastjaņica.
Kur ir tā lielā problēma, kāpēc, neskatoties uz pieejamo ES fondu līdzfinansējumu, Latvijā ir tik zema atsaucība energoefektivitātes uzlabošanas projektiem?
A. M.: - Mūsuprāt, viens no cēloņiem ir latviskā mentalitāte - konservatīvisms un bailes no jaunā nezināmā. Kā arī Latvijā ir realizēti projekti, kuri nesasniedz sākotnēji iedzīvotājiem solīto rezultātu. Runājot par mūsu kompānijas „Adax 2” īstenotajiem projektiem, varu teikt, ka sasniegtie rezultāti ir labi un pat ļoti labi. Tas ir nopietns arguments, lai mudinātu iedzīvotājus aizdomāties par iespējām uzlabot savus dzīves apstākļus un ekonomēt naudu ilgtermiņā.
Kā cilvēkus pārliecināt?
A. M.: - Esam novērojuši, ka cilvēki uzticas precīzai informācijai un konkrētiem piemēriem. Visefektīvākais paņēmiens ir ekskursija un sarunas ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir uzdrošinājušies veikt savas mājas atjaunošanu, samazinājuši komunālos un apkures maksājumus un bauda dzīvi komforta apstākļos.
Lai sasniegtu izcilu rezultātu, nepieciešama ne tikai sienu siltināšana, bet arī esošo inženierkomunikāciju nomaiņa. Tas ir - pēc ēkas atjaunošanas tajā ir ierīkota mūsdienīga apkures sistēma, siltā un aukstā ūdens apgādes sistēmas, nomainīti iekšējie kanalizācijas cauruļvadi un atjaunota ventilācija.
A. B.: - Cilvēkiem ir svarīgi zināt, ka jau kopš pirmās dienas pēc projekta pabeigšanas, viņiem būs mazāks siltumapgādes rēķins. Protams, 10 - 15 gadus būs jāmaksā kredīts, bet maksājamā kopsumma nebūs lielāka - visbiežāk ekonomija uz siltuma maksājuma rēķina pilnībā nosedz kredīta maksājuma summu. Vēl viens aspekts - būtiski uzlabojas dzīves apstākļi un komforta līmenis - nesiltinātās mājās pie milzīga enerģijas patēriņa bieži vien nebija iespējams nodrošināt komfortablu dzīves vidi, kas vidēji ir ap 22 grādiem. Pēc siltināšanas telpās ir daudz siltāk, bet maksājums par siltumu mazāks.
Nav noslēpums, ka ne viens vien Latvijā realizēts projekts savā būtībā ir brāķis - netiek sasniegts vēlamais komforts un siltuma ekonomija, kā arī izrādās, ka par projektu ir krietni pārmaksāts.
Mēs zinām, ka ir šādi “brāķi”, jo šo māju iedzīvotāji jautā mums, ko darīt. Pēc apsekošanas izstrādājam priekšlikumus, kā izlabot kļūdas, ja tas, protams, ir iespējams.
Patlaban divām mājām, kuras nonāca šādā situācijā cita projektu virzītāja vadībā, veicam jauna projekta izstrādi - lai tas būtu efektīvs un izmaksu ziņā sabalansēts. Ir svarīgi, lai projekta atmaksāšanas laiks neievilktos uz 20 un vairāk gadu. Mūsu virzītie projekti visbiežāk atmaksājas 10 līdz 15 gadu periodā. Esam raduši efektīvus un ekonomiskus risinājumus arī mazdzīvokļu mājām.
Kāds ir jūsu cilvēkresursu potenciāls? Kāds ir projektu kvalitātes līmenis?
A. B.: - Es domāju, ka mūsu kompānijas veiksmes stāsta pamatā ir kompleksa pieeja. Mēs sākam ar energoauditu un tehnisko apsekošanu, lai noteiktu esošo situāciju, definētu sasniedzamos mērķus un tam nepieciešamos risinājumus. Tad izstrādājam projektu, ko iesniegt ES fondu atbalsta saņemšanai. Praksē esam pārliecinājušies - ja katru no uzdevumiem veic dažādas kompānijas vai cilvēki, tad rodas dažādi viedokļi - rezultāts bieži vien nav iepriecinošs. Tas ir saprotams, jo katrs speciālists uz māju skatās tikai no sava redzes punkta, bet nesaskata kopējo ainu. Tādēļ mūsu kompānija veic gan energoauditu, gan apseko tehnisko stāvokli, gan izstrādā inženiertīklu risinājumus, un kopā ar arhitektiem to visu ieliekam konkrētajā mājā. Sakārtojam arī visu dokumentāciju atbalsta saņemšanai. Tas izslēdz iespēju, ka projekta realizācijas laikā radīsies problēmas.
A. M.: - Piebildīšu, ka ES vadlīnijas paredz, ka līdz 2040. gadam katrā dzīvoklī jābūt uzstādītam siltuma skaitītājam. Līdz ar to mēs jau tagad projektā iekļaujam siltuma skaitītājus.
Cik māju ir jau atjaunots?
A. B.: - Tikko saskaitījām - esam atjaunojuši jau 19 mājas, bet vienā mājā norit projekta realizācija. Vēl vienai mājai tiek gatavotas izmaiņas projektā, un vēl divi projekti ir sagatavoti iesniegšanai atbalsta saņemšanai. Diemžēl šobrīd ES atbalsta mehānismi jaunu projektu realizācijai nav pieejami, tāpēc mazliet ir jāpagaida - cerams, ka drīzumā šāda iespēja pavērsies.
Vai ēku siltināšanas un atjaunošanas projektus izstrādājat tikai „Adax 2” apsaimniekotajām ēkām?
J. B. B.: - Scenāriji ir dažādi. Esam novērojuši, ka mājās, kurām ir ļoti laba sadarbība ar apsaimniekotāju, lēmumu pieņemšana ir daudz vieglāka. Ēku siltināšanas un inženiertīklu atjaunošanas projektus izstrādājam ne tikai „Adax2” apsaimniekošanā esošajām mājām, bet arī citiem interesentiem. Tomēr pieredze rāda, ka mājas, kuru iedzīvotāji tikai izteikuši interesi par ēku siltināšanu, bet ir cita apsaimniekošanas uzņēmuma klienti, ar laiku kļūst par mūsu klientiem un saņem pilnu ēku apsaimniekošanas klāstu. Mūsu uzņēmums sniedz kompleksus pakalpojumus, turklāt visas darbības ir skaidri saprotamas un caurskatāmas. Mūsu klientiem nozīmīgi ir zināt, ka visa dokumentācija būs juridiski pareizi sakārtota un uzkrātie līdzekļi nepazūd, bet ir pieejami jebkurā brīdī.
Arī šobrīd procesā ir vairāku māju pārņemšana apsaimniekošanā.
Jūsu kompānija arī aktīvi strādā pie projektiem, kuri neparedz mājas pieslēgšanu centralizētajiem tīkliem, bet gan izmanto lokālās katlumājas. Respektīvi, apkurina paši savu māju. Cik tas ir ekonomiski pamatoti?
A. B.: - Arī šo jautājumu apskatījām vadošo speciālistu sanākšanā. Es esmu aprēķinājis, ka ļoti lielu siltuma maksājuma daļu sastāda maksājums par siltuma zudumiem tā piegādes ceļā. Esam pārliecināti, ka siltuma enerģija ir jāražo maksimāli tuvu patērētājam, jāpārvada energoresursi, nevis pa garām trasēm siltumenerģija. Esam realizējuši jau 11 šāda tipa projektus un redzam, ka tas ir ekonomiski visefektīvākais veids. Piebildīšu, ka projektos izmantojam skaidu granulu katlus, kas šobrīd jau ir automatizēti un atvieglo to apkalpošanu. Vēl efektīvāk būtu kurināt ar gāzi, bet Talsu novadā nav pieejama dabasgāze. Vienā mājā esam uzstādījuši apkures katlu, kurš darbojas ar propāna gāzi un ir ļoti labi sevi parādījis, kaut arī šī gāze ir dārgāka. Gāzes izmantošana ir efektīvs siltuma ražošanas veids, un CO2 izmeši tai ir mazāk nekā jebkuram citam energoresursam, izņemot vēja un saules enerģiju. Ceram, ka pasaulē attīstīsies atjaunojamo gāzu, tai skaitā ūdeņraža, ražošana. Pasaules tendences liecina, ka arvien lielāka loma būs elektroenerģijai, kuru iegūs no saules, vēja un HES. Skaidrs, ka nekādos rāmjos vairs neiekļaujas elektroenerģijas ražošana no oglēm, kas Eiropā vēl arvien ir ļoti izplatīta. Arī Rīgas TEC ražotā elektroenerģija no gāzes ir ļoti dārga.
Ja viss ēku siltināšanas projekts ir vienās rokās, tad ir pārliecība, ka viss tiek analizēts un projektēts konkrētajai mājai un ir saskaņā ar sasniedzamajiem mērķiem. Vai jūs kompānija veic arī projektu būvniecību?
A. M.: - SIA „Adax 2” celtniecības darbus pagaidām neveic, taču mums ir sadarbības partneri, kam varam uzticēties. Mēs izbūvējam inženierkomunikācijas un katlumājas. Lielu uzmanību pievēršam materiālu kvalitātei - ne visi mūsdienīgie materiāli, kuri labi izskatās, būs labākais risinājums ilgtermiņā. Mums ir ļoti svarīgi, lai pēc ēkas atjaunošanas tās ekspluatācijas izmaksas būtu pēc iespējas mazākas.
Vai atjaunotajām ēkām ir zemākas apsaimniekošanas izmaksas?
J. B. B.: - Tā gan tas nav, jo apsaimniekotāja pamatdokuments ir Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kurā ir noteiktas visas obligāti veicamās darbības, kas nav atšķirīgas atjaunotai vai neatjaunotai mājai. Protams, mums kā apsaimniekotājam ir daudz patīkamāk apsaimniekot atjaunotu un sakārtotu ēku. Atjaunotajās ēkās avāriju iespējamība ir samazināta līdz minimumam un varbūtība, ka avārija varētu notikt, ir ļoti maza. Tas atspoguļojas uz izdevumiem pozitīvā nozīmē - nav avārijas situāciju, attiecīgi nav lieku neplānotu izdevumu. Savukārt ēkās, kurās inženierkomunikāciju tīkli nav mainīti kopš uzbūvēšanas, avārijas situācijas rodas diezgan bieži.
