Ceļš pa Kurzemes Šveici caur Sabili jau pats par sevi ir piedzīvojums un bauda – līkumainā šoseja, kas gluži vai kopē Abavas tecējumu, upes senlejas stāvie krasti, kuros rotājas gan zaļi meži, gan pakalna pļavas, gan jaukas viensētas, gan mazpilsētas. Viena no tām ir Sabile, kas vispirms uzrunā ar pilsētvidi gluži vai no Šveices Alpu pļavām. Šeit viss šķiet mazliet savādāk, nekā ierasts – sākot ar arhitektūru līdz sabiedrības daudzšķautņainībai. Varbūt cēlonis ir dažādās tautas, kas šeit dzīvojušas gadsimtiem’, un vēl šodien jūtama multikulturālā vide – latvieši, ebreji, romi un citu tautību raksturi savijušies vienā veselumā – sabilniekos.
Pirms Otrā pasaules kara Sabilē pastāvēja liela ebreju kopiena, tāpēc likumsakarīga ir sinagogas klātbūtne arī šajā, šodien nelielajā pilsētiņā. Būvēta šī ēka vairāk nekā pirms gadsimta (1890. gadā) un piedzīvojusi dažādus laikus. Savu pamatmērķi sinagoga pildījusi līdz Otrā pasaules kara sākumam - līdz brīdim, kad tika īstenots genocīds pret ebrejiem un liela daļa pilsētas iedzīvotāju turpat netālu nošauti. Padomju gados sinagogā darbojās sporta zāle, bet pēc neatkarības atgūšanas ēka tā īsti nav izmantota - bijuši gan mēģinājumi to atdzīvināt un pat uzcelta piebūve, bet līdz pat ēkas atjaunošanai, kas sākās 2016. gadā, tās izmantošana bijusi fragmentāra.
Šobrīd ēka un teritorija tai līdzās, tostarp pilsētas centrālais laukums un kāpnes uz upi ir atguvušas seno godību, kļūstot par estētisku un interesi raisošu pilsētvides akcentu.
Atjaunotajā sinagogas ēkā atvērt savas durvis jau ir gatavs Tūrisma informācijas centrs, taču tā ir tikai daļa no visai ambiciozā projekta - izveidot Mākslas, kultūras un tūrisma centru ar starptautisku skanējumu, kurš būtu atvērts katru dienu. Šeit plānotas mūsdienu mākslas izstādes, koncerti, konferences, semināri un citi pasākumi, kuru apmeklētāji vienlaikus ar kultūras notikumu saturu novērtē mazpilsētas burvību, īpašo ģeogrāfisko novietojumu, multikulturālo vidi, kā arī apkārtnē esošos kultūras, aktīvās atpūtas, naktsmītņu, ēdināšanas un citus tūrisma pakalpojumus. Centra direktore Ginta Petra skaidro: „Jaunais Mākslas, kultūras un tūrisma centrs netop tukšā vietā - Sabilei ir daudz magnētu, kas jau ilglaicīgi pievilina viesus ar dažādām interesēm, kā arī pilnveido vietējo iedzīvotāju dzīvi un rosina attīstīt jaunus pakalpojumus. Viens no piemēriem ir Pedvālē realizētais Ojāra Feldberga mākslinieku rezidenču un darbnīcu projekts, šeit ir arī Sidra nams ar vietējā ražotāja produkciju un atraktīvu piedāvājumu, un Sabile ir slavena arī ar vīna dārzu, kas sen atpakaļ ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vīna kalns, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Daudzi ir braukuši arī uz netālo Abavas rumbu, Zviedru cepuri, Māras kambariem. Mēs vēlamies, lai topošais Mākslas, kultūras un tūrisma centrs ar savu darbību šurp ataicinātu gan vietējos iedzīvotājus, gan tuvus un tālus viesus. Diemžēl pašlaik pandēmijas radītie ierobežojumi skar mūs visus nedraudzīgā veidā un vēl jo vairāk veicina ilgas pēc dzīvas mākslas un saskarsmes.”
Vaicāta par pirmajiem ieplānotajiem pasākumiem, direktore ir piesardzīga: „Plāni un idejas mums ir bagātīgi, taču saukt tos vārdā šobrīd nebūtu pareizi. Ko, kad un kādā formātā varēsim piedāvāt, noskaidrosies pēc ārkārtējās situācijas beigām. Savukārt ar visu, kas ir pieejams un baudāms vienmēr, neatkarīgi no vīrusiem un noteikumiem, Sabile ir ļoti lutināta, un to arī aicinām baudīt pavasarī - Abavas senleju, Vīna kalnu un citus kalnus, pilsētas gleznainās ieliņas, Pedvāles mākslas dārzu.”
