Intervija ar AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu.
Pavasarī samērā lielas jukas pārtikas nozarē sagādāja Covid-19 pandēmija - strauji pieauga pieprasījums pēc ilgstoši glabājamiem produktiem, vienlaikus kavējās izejvielu piegādes, kas savukārt traucēja ražošanas procesu, un dažu produktu sortiments veikalos bija ierobežots. Vai tagad situācija ir stabila? Esat sakārtojuši loģistikas ritmu?
Šobrīd salīdzinājumā ar pagājušā gada pavasari situācija ir stabilāka, jo veikalos vairs nav panikas, un cilvēki ir sapratuši, ka produkti ir un būs pieejami. Pavasarī tā bija pilnīga nebijusi situācija, tāpēc ir saprotams iedzīvotāju satraukums un pastiprinātā iepirkšanās. Šobrīd ir citi izaicinājumi, kas arī ir saistīti ar pandēmiju. Tā ir iniciējusi izejvielu cenu pieaugumu pasaules tirgos, tostarp graudu cenas pēdējo piecu gadu griezumā ir visaugstākās. Tas zināmā mērā saistīts ar faktu, ka daudzas valstis veido papildu krājumus, tātad pieprasījums kopumā ir pieaudzis. No otras puses, cenu kāpumu diktē tas, ka vairākas lielās graudaudzēšanas valstis, piemēram, Krievija, ir noteikušas produktu eksporta ierobežojumus, tai skaitā noteikušas izvedmuitu un limitējušas eksporta apjomu, kas ir spēkā no šā gada februāra un ilgs līdz jūnijam. No februāra stāsies spēkā ierobežojumi attiecībā uz kviešiem, bet martā ierobežota būs arī kukurūzas aprite. Protams, tas rada papildu spiedzi biržās un atstāj iespaidu uz cenu. Kur tas aizvedīs, šobrīd ir grūti prognozēt, tāpēc graudaugu pārstrādātājiem šis laiks ir ļoti izaicinošs.
Cik procentu no ražošanā nepieciešamajiem kviešiem “Dobeles dzirnavniekā” tiek iegādāti no Latvijas zemkopjiem?
Mūsu ražošanai nepieciešamais tradicionālo kviešu daudzums pilnā apmērā tiek iegādāts no Latvijas lauksaimniekiem.
Jāpiebilst, ka Latvijā saražotais kviešu apjoms krietni pārsniedz valstī nepieciešamo daudzumu un liela daļa izaudzēto kviešu nonāk pasaules tirgos. Savukārt pastas ražošanai nepieciešamos cietos jeb durum kviešus lielākoties importējam, jo pagaidām cieto kviešu audzēšana mūsu valstī nav pietiekami attīstīta. Taču gadu no gada mēs strādājam, lai ieinteresētu arī vietējos graudkopjus pievērsties cieto kviešu audzēšanai. Jau pagājušajā gadā varējām iepirkt vērā ņemamu cieto kviešu apjomu un zinām, ka šajā pavasarī tiks apsētas vēl lielākas platības.
Jaunākais “Dobeles dzirnavnieka” īstenotais projekts saistīts ar inovatīvas pastas ražošanu. Kas tad īsti ir inovatīvā pasta?
Inovatīvās pastas ražošanas līnija testa režīmā darbu uzsāka pagājušā gada novembrī. Mūsu speciālisti, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, jau pirms diviem gadiem izprojektēja vēlamo tehnoloģisko līniju, iekļaujot tajā daudzas inovācijas tehniskajā sadaļā un pašā tehnoloģijā. Tas nozīmē, ka jaunajā ražotnē spēsim ražot daudz plašāku sortimentu, tai skaitā pagaidām vēl tirgū neesošus produktus. To ražošanai izmantosim arī dažādas izejvielas, kuras līdz šim neizmantojām, piemēram, pastu ar zirņu miltiem vai bietēm. Šobrīd mūsu tehnologi veic testus un izstrādā labākās receptes, lai arī pastas segmentā mūsu pircējiem būtu iespēja izbaudīt ko jaunu un cilvēki varētu ieviest krāsas savā ēdienkartē. Mēs saredzam ļoti plašas iespējas tālākai pastas ražošanas attīstībai. Pamatā pastai, protams, būs cieto kviešu milti, bet tie tiks kombinēti ar citām izejvielām.
Vai ieplānotie produkti, tostarp pasta ar zirņu miltiem, ir noskatīti kaut kur pasaulē vai arī tā ir pilnīga “Dobeles dzirnavnieka” inovācija pārtikas tirgū?
Ideja par zirņu izejvielu izmantošanu pastas ražošanā ir saistīta ar “Latraps” īstenoto jauno projektu zirņu proteīna ražošanai. Tā kā pasaulē uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmas šādas rūpnīcas, domāju, ka pieejamība zirņu izejvielām ir ierobežota un līdz ar to arī šāda veida pastas ražošana nav īpaši izplatīta.
Jaunā ražotne atvērs durvis uz plašiem tirgiem, jo tajā varēs ražot ne tikai pastu ar dažādām piedevām, bet arī tradicionālākus un pasaulē plaši pieprasītus pastas veidus, ko līdz šim tehnoloģiski nevarējām nodrošināt.
Jūs teicāt, ka sākotnēji jaunā ražošanas līnija tika paša uzņēmumu speciālistu projektēta. Kā veicās ar ražotāja piesaisti, jo noprotams, ka tā nav standartizēta pastas ražošanas līnija.
Projektam “Inovatīvas pastas ražošanas tehnoloģiskās līnijas iegāde” ieguvām finansējumu līnijas tehnoloģiskā projekta izstrādes posmam, kurā mūsu pašu speciālisti projektēja vēlamo variantu. Vēlāk uzsākām sarunas ar potenciālajiem ražotājiem un tehnoloģiju piegādātājiem, kuri uzņemtos šīs specifiskās līnijas ražošanu, komplektāciju, piegādes un uzstādīšanu. Sagatavošanās process bija garš, un priecājamies, ka projekta tehniskā daļa ir pabeigta un līnija ir pastas ražošanas gatavībā. Tagad vārds tehnologiem.
Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 11 miljonus eiro, tostarp ap 3 miljoniem ir atbalsts no ES. Pārējais ir “Dobeles dzirnavnieka” aizņēmums bankā.
Vienlaikus ar inovatīvās pastas ražošanas projektu “Dobeles dzirnavnieks” realizē arī bioloģiski audzētu graudaugu pārslu ražotnes projektu. Cik tālu tas ir realizēts?
Bioloģiski audzēto graudaugu pārslu ražošanas projekts ir komplekss, kura ietvaros jau pērn ir izveidota infrastruktūra bioloģiski audzēto graudaugu pieņemšanai un uzglabāšanai. Šobrīd finiša taisnē ir ražotne. Projekta ietvaros ir uzbūvēta jauna desmit stāvu ēka pārslu ražošanas iekārtām, pieņemšanas punkts un uzglabāšanas torņi. Šobrīd ir saražotas pirmās testa partijas, kas drīzumā nonāks pie patērētājiem.
Kāda ir cenu attiecība starp tradicionālās lauksaimniecības un bioloģiskās lauksaimniecības ietvaros audzēto graudaugu pārslām veikalu plauktos?
Bioloģiski audzētā produkcija, saprotams, ir dārgāka par konvencionālajā lauksaimniecībā iegūtajiem produktiem. Neizmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, neapkarojot nezāles, nekaisot specializēto minerālmēslojumu, iegūtā raža ir vidēji uz pusi mazāka. Līdz ar to bioloģiski audzēts produkts ir stipri vien dārgāks. Ja mēs skatāmies cenu veikalu plauktos, tad var teikt, ka cenu atšķirība ir ap 50%.
Redzot, ka “Dobeles dzirnavnieks” dažādo ražotās produkcijas sortimentu, nepārprotami ir skaidrs, ka tā ir iespēja arī lauksaimniekiem dažādot audzētās kultūras, samazinot riskus, ja viena kultūra konkrētajā sezonā nepadodas, tad līdzsvarot ienākumus no kultūras, kas tajā gadā padodas labāk. Vai zemnieki seko aktualitātēm un pievēršas to kultūru un šķirņu audzēšanai, ko pārstrādā “Dobeles dzirnavnieks”?
Pavisam noteikti! Es uzskatu, ka zemniekiem šī ir laba iespēja diversificēt riskus un nelikt visas kārtis tikai uz vienu kultūru un šķirni. Plānojot sējamās platības, sava vieta ir gan zirņiem, gan parastajiem un cietajiem kviešiem, gan auzām un citām kultūrām. Labs piemērs ir “Dobeles dzirnavnieka” īstenotā auzu audzēšanas popularizēšana. Vēl pirms pieciem gadiem lauksaimnieki nepievērsa uzmanību auzu audzēšanai, jo vietējā tirgū nebija stabila pieprasījuma. Tagad auzu audzēšana pārtikai ir daudz augstākā līmenī, jo mēs kā pārstrādātāji maksājam daudz augstāku cenu, nekā maksā par lopbarības ražošanai izmantotajām auzām. Zemnieki redz, ka, izmantojot ieteikto tehnoloģiju un labu sēklas materiālu, var iegūt labu ražu un pārdot to par finansiāli izdevīgu cenu. Šobrīd “Dobeles dzirnavnieka” ražošanas vajadzībām pilnībā pietiek ar Latvijā audzētām auzām. Tas ir labs piemērs, kas atspoguļo to, ka pārstrādes jaudām seko arī izejvielu ražotāji.
Vai palīdzat zemniekiem ar šķirņu sēklas iegādi, sniedzat konsultācijas audzēšanas tehnoloģijā?
Protams, sadarbība ar zemniekiem ir ne tikai ražas laikā, bet ilgi pirms tam. Mēs tiekamies ar zemniekiem, stāstām, kas ir pieprasītākās kultūras, kādas ir prognozējamās cenas, iesakām un piedāvājam iegādāties sēklas, konkrētajiem augiem nepieciešamos augu aizsardzības līdzekļus, nodrošinām audzēšanas tehnoloģijas konsultācijas, kā arī garantējam iepirkumu. Šobrīd akcentējam cieto kviešu audzēšanu. Aizvadītā sezona šajā nišā bija ļoti veiksmīga - kvieši auga labi, un laba bija to kvalitāte, kā arī iepirkuma cena bija augsta.
Mēs iesakām audzēt tieši vasaras cieto kviešu šķirnes, kas mūsu platuma grādos aug labāk nekā ziemāji.
Pērn Latvijā audzēto kviešu kvalitāte bija vienlīdzīga ar lielākajā cieto kviešu audzētājvalstī Kanādā iegūtās ražas kvalitāti, kas apliecina, ka arī Latvijā var izaudzēt atbilstošas kvalitātes cietos jeb durum kviešus. Vēl tagad, ja zemniekiem ir palicis kāds neapsēts lauks, saimnieki ir aicināti sazināties ar “Dobeles dzirnavnieku”. Mēs piedāvājam sēklas materiālu par parastajai kviešu sēklai atbilstošu cenu, kaut arī faktiski cieto kviešu sēkla maksā divas reizes vairāk. Augstā sēklas cena saistīta ar vairākiem faktoriem - Latvijā kvalitatīva cieto kviešu sēkla netiek audzēta. Arī cieto kviešu iepirkuma cena ir ap 40% augstāka par parastajiem kviešiem.
Jūs varat precizēt noteikumus un cenas?
Sēklas iegādē mēs piedāvājam savu līdzfinansējumu, respektīvi - sēklu no audzētājiem Vācijā un Slovēnijā mēs
iegādājamies par apmēram 700 eiro tonnā, bet mūsu zemniekiem to piedāvājam par 360 līdz 380 eiro tonnā. Tā mēs motivējam zemniekus uzsākt cieto kviešu audzēšanu.
Vienlaikus piedāvājam labu iepirkuma cenu - pagājušajā gadā praktiski visi par tonnu cieto kviešu saņēma 280 eiro. Salīdzinājumam, parasto kviešu cena pērn svārstījās starp 180 līdz 200 eiro tonnā. Protams, ja graudu kvalitāte būs ļoti slikta, arī cena būs zemāka, taču zemniekiem tik un tā nebūs jākompensē sēklas iegādes laikā saņemtā dotācija. Galvenais nosacījums - raža ir jāpārdod “Dobeles dzirnavniekam”. Ļoti ceru, ka mums izdosies motivēt zemniekus un cieto graudu audzēšana Latvijā ies plašumā. Tas dos iespēju mums kā pārstrādātājam iegādāties graudus no Latvijas zemniekiem, kā arī ļaus lauksaimniekiem dažādot audzētās kultūras un šķirnes, samazinot lauksaimnieciskās ražošanas riskus.
