Par rezultātiem neizteikšos ,lai spriež profesionāļi. Bet 3x3 piedzīvoju kuriozu uzvaru ,jo pēc spēlētāju iznākšanas uz laukuma pret francūžiem es draugiem teicu , viņu acis rāda ,ka medalu nebūs ! Mani nokaunināja , bet beigās zaudēto konjaku izmaksāja . Acis rādīja ,ka viss būs ļoti latviski , saspringtība tur kur jāspoguļojas cīņas gribai un degsmei ,pat nekaunīgai pašpārliecinātībai ! Latviešiem nekā tāda nav ,bet visdažādākajos sporta veidos ,kuru bija 324 (!!!) , šos variantus varēja redzēt ik dienu un uz katra soļa. Te jāuzteic tet , OS sacensības rādīja 11 kanāli un grūti bija izsekot kaut daļai . OS demonstrēja izmaiņas pasaulē ,jo Āzijas pārstāvji ieguva 92 zelta medaļas un kopā bija pirmie summā . Mums it kā zināmā Uzbekistāna ieguva 8 zelta ,2 sudraba ,3 bronzas medaļas !!! ASV - 40z, 44 S , 42 br. medaļas tikai parāda kā jāieguldās sportā ,lai medaļas būtu , bet ar vienu jautājuma zīmi ,cik šo medaļu nesēji ir eiropeiskas izcelsmes cilvēki ? Mūsu Švecovs intervijā pateica ,bija jācīnās ar MONSTRIEM !!! Šķēpmetējs - pakistānietis ar saviem turpat 93 metriem tāds patiesi izskatījās . Skatījos svarcelšanu un dažus cīņu veidus ,tur Okeānijas salu un Dienvidaustrumu Āzijas vieglie sportisti dominēja . Un kādi sprinteri ir Karību jūras daudzo salu valstu sportisti ! Patiesi Parīzes OS ir izdevušās !
par to, kā Parīze parādīja dibenu visai pasaulei šoreiz ne. Drusku par citu. Par cīņas gribas trūkumu. Praktiski to neredzēju, ja nu vienīgi 3x3 basketbolistiem. Riteņbraucējus neskatījos. Fakts nu ir tāds, ka Latvijas augstākā līmeņa sportisti ir braukātāji gladiatori, kuru vienīgā interese ir braukāt pa pasauli un sapelnīt maksimāli daudz naudas. Olimpādē naudiņa neripoja, tāpēc nebija arī intereses. Citu valstu sportisti kaut kā piepūlējās, cīnījās, bet mūsējie eh, kaut kā tur pakratīšos, un, jo ātrāk viss beigsies, jo labāk. Naudas cinisms. Kādi olimpiskie ideāli? Tie sen ir veca ankdote. Tad jautājums- kādu godu valstij atnes pasaules klaidoņi- samuraji, kuri cīnās tikai par vienu- savu naudiņu? Profesionālie aizokeāna sportisti pat nepiedalās izlases spēlēs, bet mēs joprojām mēģinām iztaisīt no viņiem elkus. Tas ir nožēlojami. Paceļas jautājums- vai valstij ir mērķtiecīgi dotēt jauno profesionālo sportistu sagatavošanu, ja jau 16-17 gados viņī saka ardievas Latvijai un īpaši to vairak pat atcerēties negrib. Kādi bija olimpiskie ideāli? Fiziskā kultūra, masu sports, godīga cīņa par slavu bez naudiņām. Bez naudiņām! Un līdz 20.gs. 70-tajiem gadiem profesionāļus pat nepielaida olimpiādēs. Tagad tas viss ir noslaucīts un aizmirsts. Ir gladiatori un resni popkorna ēdāji tribīnēs. Maize un izrādes... Vai šis ceļš ved uz templi? Domāju, ka šis ceļš ved tieši pretējā virzienā.
Gan pludmales volejbolistēm gan strītbolistiem(ne visiem,bet tomēr)mazāk vajadzēja ar politiku nodarboties,vairāk sacensībām gatavoties.tad arī rezultats būtu.
No tiem,kas sasniedza labu rezultatu,neviens ar politiskiem saukļiem neizcēlās.
Latviešiem ir tads teiciens-gudri tirst nav malku cirst
Ļoti laba un pareiza analīze