Latvijas kompānija “Gradiola Media” radījusi mūziķi (vai mūziķa izstrādājumu) HugoAI, pie kura šūpuļa pilnībā stāvējis mākslīgais intelekts. Proti, MI tika dots uzdevums izdomāt “muzikālo produktu” un absolūti visus ar to saistītos aspektus – no koncepta, nosaukuma un stratēģijas līdz gatavai mūzikai un vizuālajam noformējumam. Te nu tas ir, ar visu albumu!
Par HugoAI ieņemšanu, iznēsāšanu un dzemdībām jeb rašanos ir šāds stāsts. Šis mūziķis ir trīs populāru (PR speciālisti pat piedāvā definējumu “populārāko”) žanru sintēze - tajā apvienots pops ar fanka elementiem, elektroniskā deju mūzika un “synthwave”. Saskaņā ar analīzes rezultātiem par iespējamo muzikālo virzienu un tā attīstību, mākslīgais intelekts izvēlējies radīt individuālu solo projektu ar vīriešu dzimuma izpildītāju, tā nosaukumā apvienojot starptautisku vārdu un tiešu atsauci uz MI. Starp citu, nākotnē izstrādātā stratēģija paredz arī koncertus, kuros tomēr spēlētu dzīvie mūziķi.
Rezultātā to, ko iepriekš “dzīvajos” projektos skaņu producenti paveic daudzu nedēļu laikā (un par lielu vai pat ļoti naudu), MI rada bez maksas, burtiski minūtes laikā ģenerējot vēlamo dziesmu. Šīs idejas autori Guntars Jaudzems un Pavels Starostins norāda, ka MI radītās gatavās mūzikas kvalitāte neatšķiras no jaunākajiem radiostacijās atskaņotajiem hitiem, tomēr, lai atrastu savu skanējumu un piemērotas uzvednes (jeb tā saucamie prompti), studijā nākas pavadīt nedēļas un pat mēnešus.
Jūlija beigās HugoAI izdevis, tas ir, tā radītāji uzdevuši tam (jeb viņam) izdot savu debijas albumu latviešu valodā. Tā nosaukums ir “Māksla”, albumā iekļautas desmit dziesmas. Atšķirībā no albuma angļu valodā Latvijas produktam pieņemts eksperimentāls lēmums “atstāt dvēseli”, proti, dziesmu tekstus esot rakstījuši dzīvi cilvēki - latviešu mūziķi un dzejnieki (tiesa, vismaz straumēšanas vietnē “Spotify” pieejamajā versijā kā līdzautors visur uzrādās Starostins).
“9 mēnešu darba un 2500 iterāciju rezultātā albuma “Māksla” dziesmas ir pozitīvas un enerģiskas kompozīcijas, kas ir ideāli piemērotas gan radio ēteriem, gan deju laukumiem. Tajā pašā laikā lirika saglabājusi atklātību, daudznozīmīgumu un provokatīvu raksturu ar daudzām sociālām un kultūras atsaucēm, maksimāli precīzi atspoguļojot mūsdienu sabiedrību,” tā savu produktu reklamē HugoAI tēvi.
Albums “Māksla” ir pieejams visos mūzikas straumēšanas servisos, tāpēc varam novērtēt, kas mākslīgajam intelektam īsti sanācis. Uzreiz jāatzīst, ka apskatnieks, tāpat kā droši vien jebkurš ierindas klausītājs, diez vai bez iepriekšējas priekšā teikšanas būtu pateicis, ka “Māksla” ir MI radīts darbs - Hugo autori, iespējams, būtu iekrituši vienīgi uz pārlieku ziņkārīgu mūzikas mīļu jautājumiem, kurš ir eleganti fancīgi roķīgās ģitāras spēlētājs. Bet tā - pieklājīga līmeņa “dance & pop” ar sintīmūzikas elementiem, tiesa, diezgan bezpersonisks, taču tādu pamanās saražot arī liela daļa “dzīvo” mūziķu... Savukārt ar vokālistu vienīgā problēma varētu būt tāda, ka mazgadīgu meiteņu pulki spiegdami paģērētu no izdevējiem tikšanos ar savu elku, lai no viņa dabūtu autogrāfu un “selfiju” - un ko tad viņi darītu!?
Ir vairāki labi gabali, kuri nudien mierīgi varētu skanēt radiostacijās un droši vien skanēs deju klubos. No piedāvātā desmit dziesmu klāsta kā labākās kronējamas “Nauda” un “Sāls”, tāpat arī “Asaras uz deju grīdas” - paklausieties, nav ne vainas! “Mākslas” klausīšanās gan apnīk jau pie kādas piektās vai sestās dziesmas, un sāc nepacietīgi raudzīties skaņu avota virzienā, lai noskaidrotu, kad albums reiz beigsies, taču dažkārt “nemākslīgā intelekta” komponējumi un sacerējumi apriebjas krietni ātrāk, tā ka - tas nav rādītājs. Ir gan aizdomas, ka Jaudzems ar Starostinu teicami orientējas mākslīgā intelekta rīku lietās, taču diez vai mūzikā, jo citādi grūti iedomāties iemeslu, kāpēc uzvednēs nav pieplusots arī šobrīd ārkārtīgi populārais hiphops, bet izvēlēts senilais “synthwave”... Taču, ja tā, tad brīdī, kad pie nākamā Hugo radīšanas ķersies kāds nosacītais Ansons vai Račinskis, varētu sanākt biedējoši lielas lietas.
