Brakšķēdamas lūst muzikālās robežas – "Catalepsia" turpina eksperimentus

© Publicitātes foto

Pagājušajā nedēļā Bauskas pilskalna estrādē divas dienas dimdināja festivāls “Zobens un lemess”, pulcējot smagās mūzikas un etno lietu cienītājus no visas Latvijas un arī Baltijas. Par vieniem no nepelnīti neievērotākajiem kļuva pašmāju grupa “Catalepsia”, kuru uzstāšanās iekrita ap diviem naktī. Žēl.

Albumu tapināja četrus gadus, izturot dažādus pārbaudījumus

Grupai “Catalepsia” šogad ir - un līdz ar to arī festivālā bija - kaut kas pavisam jauns, ko vēstīt saviem klausītājiem, proti, studijas albums “Pavisam”. Ja vokālists/ģitārists Ervīns Francs ar savu komandu kaut ko dara, tad nopietni, atbildīgi un ar attieksmi - pēc skaita trešais albums tapināts četrus gadus, līdz saliktas kopā desmit jaunas un monumentālas kompozīcijas vairāk nekā stundas garumā.

“Albuma pirmās ieskaņas radās īsi pēc iepriekšējā albuma “Inheritance” izdošanas, kam ātri vien sekoja mājsēdes radītie liegumi un pielāgojumi. Kompozīcijas izgājušas arī caur kara radītā noskaņojuma prizmu un izturējušas cīņu par iedvesmu, noskaņu un jaudu. Radošā procesa ietvaros brīžiem piedzīvots gan noraidīto ideju rūgtums, gan vienojošs gandarījums, kā rezultātā ir radies desmit kompozīciju garadarbs ar deviņiem skaņdarbiem latviešu valodā un vienu instrumentālo,” stāsta “Catalepsia”.

Publicitātes foto

Savulaik gandrīz aizbrauca uz Eirovīziju, patraucēja Justs

Pašmāju “doom metal” grupa “Catalepsia” uz latvju mūzikas skatuves ir jau vairāk nekā desmit gadus. Viņu debijas albums “World Of Cliche” izdots 2015. gadā, taču plašāku atpazīstamību grupa ieguva Eirovīzijas nacionālajā atlasē jeb konkursā “Supernova ‘2016”, kur ar dziesmu “Damnation” sensacionāli izcīnīja otro vietu, par nieka tiesu piekāpjoties vien Justa “Heartbeat”. Cik tur trūka, ka Latviju pirmo un droši vien arī vienīgo reizi Eirovīzijā būtu pārstāvējis smagās mūzikas kolektīvs! Ar šo “Supernovas” iznācienu “katalepši” lielā mērā lauza robežas starp absolūti nekomerciālo metālmūzikas nišu un totāli komercializēto Eirovīzijas repertuāru, liekot abām pusēm vienai par otru uzzināt krietni vairāk. “Catalepsia” gan necentās izmantot savus “Supernovas” panākumus, paliekot uzticīgi paši sev un turpinot jaunrades meklējumus.

Iepriekšējais grupas albums “Inheritance” tika izdots 2020. gadā, bet vēl var pieminēt, ka 2021. gadā tika sagatavots koncertalbums “Live At Hodila Records” - kovidlaiks radīja augsni dažādu atšķirīgāku konceptu garadarbiem. “Catalepsia” kodols palicis nemainīgs - Ervīns Francs (vokāls, ģitāra), Jānis Emīls Katinskis (bass), Juris Kreilis (ģitāra) un Krišjānis Purens (bungas), bet vietu pie taustiņiem ieņēmusi Arita Roena, turklāt izdarījusi to ļoti sekmīgi, jo viņas vārds parādās arī pie vairāku kompozīciju līdzautorības. Neskaitot Ervīnu, otrs aktīvākais pie ieraksta tapšanas bijis Katinskis, kurš, cik noprotams, gan sēdējis pie producenta pults, gan nodarbojies ar miksēšanu.

Jaunais skaņu materiāls - smags pārbaudījums faniem

“Catalepsia” atbalstītājiem jaunais darbs būs smags pārbaudījums. Ja grupas debijas albums bija bāzēts gotiskajā metālā, bet nākamais atbalsojās “doom metal” noskaņās, tad “Pavisam” pretendē uz progresīvo “doom” vai kaut ko tamlīdzīgu. Ļoti daudz garu instrumentālo skaņas pasāžu un tīrā vokāla, ļoti maz patiesi enerģisku smago ritmu - tas īsumā. Starp citu, albuma prezentācijas koncertam “Noasā” īpašo viesu statusā bija izvēlēts tumšās mūzikas kolektīvs “Pamirt”, kas bija ļoti pareizs solis, un ne jau tāpēc, ka ar Kristiānas Kārkliņas grupu “katalepši” draudzīgi dala mēģinājumu telpas un basistu - “Pamirt” stilistiski tagad ir tuvāk “Catalepsia” nekā metālmūzikas kolektīvi. Iespējams, ka nākotnē pat vajadzētu rīkot sēdkoncertus - lai klausītāji var rūpīgāk un precīzāk uztvert grupas radītās skaņu ainavas. Līdz ar to ir saprotams, kāpēc divos naktī festivālā “Zobens un lemess” grupai nebija īpaši daudz klausītāju - šāda mūzika ap diviem naktī drīzāk stimulē došanos pie miera nekā enerģisku galvas purināšanu lēnīgi drūmajās taktīs…

Publicitātes foto

Ja ir vēlme gūt ātro ieskatu “Catalepsia ‘2024” skanējumā, tad ieteicams noklausīties desmit minūšu garo skaņdarbu “Būs nebūt”, kas ir kā esence grupas jaunākajam veikumam. Apskatnieks ieteiktu dziesmas “Atjēga” un “Nestunda”, varbūt arī “Dusa”, kuras sniegs lielāku prieku zarnas drebinošas smagmūzikas piekritējiem, taču katram savs - “Pavisam” pilnīgi noteikti atradīs piekritējus domāt liekošas mūzikas cienītāju lokā. “Iepriekšējais albums bija labāks” - šāds droši vien būs ierastākais “Catalepsia” jaunā darba vērtējums. Nav sliktāks, nav arī labāks, vienkārši - ir citāds.

Grasās eksperimentēt arī tālāk, attālinoties no saknēm

Pēc “Zobens un lemess” grupu dzirdējušie un redzējušie - un no viņu puses izskanēja labas atsauksmes! - vēlējās zināt par “Catalepsia” tuvākajiem un tālākajiem plāniem. “Lai cik savādi tas izklausītos, neesam neko ieplānojuši,” atzina Ervīns. “Daži grupā gribējām aizbraukt tūrē uz nedaudz tālākām vietām, bet nespējām ar visiem par šo vienoties. Personīgi es sliecos uz uzspēlēšanu Lietuvā, Igaunijā, varbūt pamēģināt visus pielauzt aizbraukt uz Poliju. Ir idejas par īpašu koncertu ar kādu viesmākslinieci, bet tas vēl nav publiski paziņojams. Gan jau uzspēlēsim arī kādā cilvēkiem draudzīgākā laikā!”

Par citiem plāniem aizvien tālākos muzikālajos eksperimentos slīgstošās “Catalepsia” līdera stāstītais ir teju vai biedējošs: “Mēģinājumos sāksim kasīt kopā jaunu materiālu. Pirmās iezīmes norāda uz vēl eksperimentālāku virzienu. Pašlaik gan nav skaidras vīzijas, ir tikai vēlme pamēģināt kaut ko citādāku. Kā jau ar katru albumu tas ir iegājies.”

Lasāmgabali

Pagājušajā nedēļā Rīga bija nokļuvusi labprātīgā džeza gūstā – te risinājās pēc skaita 24. starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls “Rīgas ritmi”. Ārzemnieki tā laikā demonstrēja savu augsto profesionālo meistarību, bet mūsējie – gan to, gan arī savas pēdējā laika novitātes.

Svarīgākais