"Zelta mikrofona" un "Gammas" nometnēs mieru uzmana… juristi

© Publicitātes foto

Pēc “Neatkarīgās” pagājušās nedēļas publikācijas par šķelšanos latvju mūzikas industrijā, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībai (LaIPA) piesakoties izveidot jaunu populārās mūzikas nozares balvu, kas konkurētu ar “Zelta mikrofonu”, abas puses uzvedušās apbrīnojami rāmi. Pagaidām jau arī nav ko dalīt, turklāt, kā izrādās, LaIPA līderim izvirzīta arī oficiāla pretenzija.

Lielākā daļa mūziķu nogaidošās pozīcijās

LaIPA biedru balsojumā nolemts, ka asociācija kļūs par jaunas populārās mūzikas nozares balvas GAMMA (Gada augstākais Mūsdienu mūzikas apbalvojums) organizētāju, savukārt Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) valde oficiāli pieņēmusi lēmumu turpināt Gada balvas “Zelta mikrofons” rīkošanu, atsaucoties arī uz Kultūras ministrijas izstrādātajā populārās mūzikas stratēģijā doto uzdevumu attīstīt nacionālās nozīmes balvu - par to “Neatkarīgā” vēstīja rakstā “Apvērsums populārās mūzikas nozarē” (25.05.), ar kuru var iepazīties šeit.

Publicitātes foto

Aizkulisēs no vairākiem latvju mūzikas industrijas darboņiem dzirdēts nogaidošs viedoklis - īsti nevilina ne pēdējos gados stagnējošā “Zelta mikrofona” nometne (Elita Mīlgrāve), ne skaļie un ambiciozie “Gammas” aktīvisti (LaIPA padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Budze & Co). Par pirmajiem ir šaubas, ka “ZM” spēs norīt pašlepnuma krupi un mainīties, par otrajiem - ka viņiem būs jauda, nauda un pieredze pašu iecerēto realizēt, pa ceļam pašiem vēl turklāt nesaplēšoties savu pozīciju aizstāvībā. Kā jau tas bija prognozējams, lielākā daļa šobrīd vienkārši vēro, ar ko tas viss beigsies, norobežojas no abu pušu spēlītēm vai arī priecājas, ka nu mums būs vairāk izklaides pasākumu un katrs varēs saņemt pa gada balvai, bet varbūt pat divas.

Pagaidām uztraucas tikai par “90 sekunžu jautājumu”

“Gammas” autoriem ir diezgan skaidra sava pasākuma attīstības vīzija, taču dīvainā kārtā vienīgais, kas mūzikas sabiedrībai tajā līdz šim radījis diskusijas, ir tā saucamais 90 sekunžu jautājums. Proti, izveidota platforma “Stabule.com” - jauns interneta rīks, ko varētu pieslēgt “Gammas” vērtēšanas sistēmai, lai, noklausoties tikai vismaz 90 sekundes no katra skaņdarba, būtu iespējams par to izteikt savu vērtējumu. Tas ierobežotu žūrijas varbūtējo neobjektivitāti, tas ir, iespēju izteikt savu vērtējumu, attiecīgajā darbā neiedziļinoties vai pat to nenoklausoties. Tas raisīja sašutumu - kā, vai tad tikai ar 90 sekundēm pietiks vērtējumam, vai tad tiešām žūrija tā rīkojas utt.

To komentēja Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd: “Visiem, kuriem nav skaidrs par tām 90 sekundēm. Pirmkārt, kur šobrīd ir garantija, ka vispār kāds klausās iesniegto mūziku? Elektroniskā sistēma, ko nodrošinātu “Stabule.com”, būtu balstīta garantijā, ka vismaz 90 sekundes no skaņdarba ir noklausītas, citādi žūrētājs nemaz nevar iesniegt vērtējumu. Tiem, kuri izmantojuši “SubmitHub”, šis neprasa nekādus paskaidrojumus. Ne viss pirmajā gadā būs perfekti, bet skaidrs ir viens - “Gamma” ir ar skatu uz priekšu, ne atpakaļ.” Šis raisīja pārdomas, cik plašam vajadzētu būt žūrijas lokam (Aldis Hofmanis: “Plašāks vērtējums dotu godīgākus rezultātus”), vai ar plašumu vien pietiks (Jānis Rušenieks: “Manuprāt, problēmas bija un būs tieši žūrijas profesionalitātē un personīgajā atbildībā. Mana pieredze liecina, ka daudzās kategorijās bija “patīk nepatīk” sindroms” un “savulaik Raimonda balvā mūziķi balsoja, tad ekselis sarēķināja”) u.tml., taču pareizākais laikam šobrīd būtu piekrist Rušenieka rezumējumam: “Nestrebiet karstu, jo ir drusku jāpafunktierē.”

Publicitātes foto

Šķeltnieku vadonim izvirzīta atklāta prasība

Ar karsta nestrēbšanu līdz šim klājies grūti - it īpaši “gammistiem”, no kuru ierakstiem sociālajos tīklos pretējā puse varētu sabūvēt diezgan pamatotas apsūdzības. Šobrīd gan valda rāmums, rēnums un saskaņa, kam par iemeslu, iespējams, ir jau 19. aprīlī Elitas Mīlgrāves vārdā tapusī un Rūdolfam Budzem adresētā juridisko un finanšu pakalpojumu kompānijas “RR Law and Finance” atklātā prasība, kas nonākusi “Neatkarīgās” rīcībā. Tajā ievada daļa un faktoloģija vien izklāstīta 15 punktos (ar izvilkumiem no Rūdolfa ierakstiem sociālajos tīklos - par saviem vārdiem ir jāatbild arī tur), bet vēl piecos punktos minēta prasītājas argumentācija un pamatojums.

Tiesa, pēc DJ Rudd asinīm prasītāja (tas ir, Elita) nealkst, lai arī noslēdzošajā daļā uzsvērts (piedraudēts?), ka “šīs vēstules nolūks nav tikai informēt, bet gan skaidri un bez kompromisiem norādīt uz to, ka Jūsu rīcības veids pret Elitu Mīlgrāvi, biedrību LaMPA un pasākumu “Zelta Mikrofons” ir absolūti nepieņemams un nepiedodams”. Prasījumā minēts, ka Rūdolfa izteikumi “veic mūzikas industrijas vecākās organizācijas LaMPA goda un cieņas aizskārumu saistībā ar tās ilggadējo darbu un centieniem”, bet “Jūsu viltus apgalvojumi, kampaņas un manipulācijas aizskar Elitas Mīlgrāves reputāciju, cieņu un nodara finansiālus zaudējumus viņas uzņēmumiem un biznesam”. Uzsvērts, ka “mēs nepieļausim šo uzbrukumu turpināšanu Elitas Mīlgrāves reputācijai, un mēs skrupulozi uzskaitīsim finansiālos zaudējums, ko esat radījis ar savu necienīgo rīcību”, kā arī pieprasīts “nekavējoties pārtraukt savas melu un difamācijas kampaņas pret Elitu Mīlgrāvi un pasākumu “Zelta Mikrofons”, tai skaitā, mutiskā formā”. Ja tas netiktu darīts, tad “mēs izmantosim visus pieejamos likumīgos līdzekļus, lai aizstāvētu savas klientes reputāciju un kompensētu radītos zaudējumus”, un draudzīgi ieteikts - “ceru, ka Jūs sapratīsiet situācijas nopietnību šajā jautājumā un rīkosieties tā, lai novērstu turpmāku konfliktu un zaudējumu palielināšanos”. Pēdējā punktā gan aicināts Rūdolfam atkāpties no LaIPA vadītāja amata (kādā sakarā?), taču uz to pievērsim acis.

Jāatzīst, ka šāds dokuments pat tādam negantniekam kā Rūdolfs Budze varētu likt/ir licis nedaudz pierauties, varbūt arī tāpēc dzīve latvju mūzikas industrijā ieņēmusi rāmāku plūdumu. Bet varbūt tas ir tikai klusums pirms vētras.

Lasāmgabali

Pagājušajā nedēļā Rīga bija nokļuvusi labprātīgā džeza gūstā – te risinājās pēc skaita 24. starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls “Rīgas ritmi”. Ārzemnieki tā laikā demonstrēja savu augsto profesionālo meistarību, bet mūsējie – gan to, gan arī savas pēdējā laika novitātes.