Pagājušajā nedēļā medijos parādījās ziņa zem kautrīga virsraksta “LaIPA organizēs jaunu populārās mūzikas nozares balvu “Gamma””, kas dažviet tika tulkota arī kā Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” beigas. Aptaujājot dažus no šajā lietā iesaistītajiem (oficiāli gan tikai divus), nācās konstatēt, ka tā pat nav aisberga redzamā daļa, bet tikai šīs redzamās daļas redzamākā daļa.
Ja īsumā, tad “2024. gada 15. maijā norisinājās Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) ikgadējā biedru kopsapulce, kurā tika sniegta detalizēta LaIPA administrācijas atskaite par 2023. gada atlīdzību ieņēmumiem un izmaksām, kā arī biedru starpā apspriesti un pieņemti nozīmīgi lēmumi par organizācijas mērķiem un darbību 2024. gadā, tostarp par nozares godināšanas ceremonijas rīkošanu”, tika pausts LaIPA preses relīzē. Pašā, pašā tās noslēgumā minēts, ka “plašu diskusiju kopsapulcē raisīja jautājums par nepieciešamību LaIPA kā organizācijai piedalīties vai organizēt īpašu nacionāla līmeņa populārās mūzikas nozares godināšanas ceremoniju” un “balsojot LaIPA biedri lēma, ka LaIPA kļūs par jaunas populārās mūzikas nozares balvas “GAMMA” (Gada augstākais Mūsdienu mūzikas apbalvojums) organizētāju”.
LaIPA ir izpildītāju un fonogrammu producentu dibināta organizācija, kas Latvijā veic pašmāju un ārvalstu tiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu. Tā apvieno ap tūkstoti ieinteresēto, kurus gan uz šādā veida kopsapulcēm neatdabūt, līdz ar to lēmēji bija nedaudz vairāk par pussimts dalībnieku. Nekas, kvalitātei nav jāiet rokrokā ar kvantitāti. LaIPA padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Budze pēc kopsapulces uzsvēra: “Šī kopsapulce ir svarīgs solis mūsu nozares attīstībā. Mēs esam pateicīgi biedriem par aktīvu dalību, diskusijās izteiktajiem viedokļiem un konstruktīvu sadarbību. Kopīgi mēs varam sasniegt izcilus rezultātus. LaIPA turpinās strādāt pie mūzikas nozares attīstības un mūziķu tiesību aizsardzības, veicinot radošo darbu atpazīstamību gan Latvijā, gan starptautiski.”
Ja atmetam standarta oficiālās un lozungveidīgās frāzes par “kopīgi mēs varam” un “turpināsim strādāt”, tad jāuzsver, ka šī kopsapulce tiešām var kļūt par nozīmīgu soli latvju mūzikas attīstībā un pilnīgi noteikti kļūs par gadiem jau ierastās šovindustrijas ietekmes sfēru pārdales sākumu.
Kā zināms, pēc marta sākumā notikušās Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” ceremonijas LaIPA padomes pārstāvji Rūdolfs Budze (pazīstams arī kā DJ Rudd) un Arnis Račinskis (studijas “Mute Studija” vadītājs, grupas “Laika suns” līderis) bija aktīvākie “ZM” rīkotāju ar producenti Elitu Mīlgrāvi kritiķi. Viņiem pievienojās daudzi citi nozares pārstāvji, pārmetot Elitai dažādas kļūdas, neizdarības un pat pārmērīgu narcisismu. Jāatzīst, ka liela daļa kritikas bija pamatota, jo šis “ZM” tiešām bija viens no vājākajiem balvas pastāvēšanas vēsturē, ja ne pats vājākais. Taču šķita, ka šī paklaigāšana beigsies ar ierasto neko, tas ir, suņi ries, bet karavāna ies tālāk, tomēr nē - LaIPA lēmums izskatās pēc revolūcijas vai vismaz galma apvērsuma.
Sarunā ar šo rindu autoru LaIPA padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Budze vairākkārt uzsvēra, ka šis bijis asociācijas kā augstākās lēmējinstitūcijas balsojums. Proti, kopsapulcē prezentēts arī “ZM” nākotnes redzējums, taču beigu galā no 55 biedriem par atbalstu “ZM” nobalsojuši tikai septiņi, līdz ar to nolemts “mikrofonam” (lasi: Mīlgrāvei & Co) no LaIPA apcirkņiem finansējumu nepiešķirt un izteikts aicinājums biedriem ar savām idejām iesaistīties jauna apbalvojuma izveidē. “Kas attiecas uz to, vai beigu galā Latvijā būs viena, divas vai neviena balva, to vēl redzēsim,” norādīja Rūdolfs.
Taču ideju skices “Gammai” jau ir, turklāt tās negribētos dēvēt tikai par skicēm un/vai vīzijām, bet diezgan konkrētām norises aprisēm. Ja īsumā, tad formāts tiek saglabāts tas pats, tomēr… pilnīgi cits. Pirmām kārtām nozares profesionāļi iebilst pret albumiem kā galveno vērtēšanas formātu, jo “šis formāts šobrīd nevirza tirgu - tajā nepieciešams ieguldīt daudz līdzekļu, bet atdeve ir niecīga, kas savukārt nozīmē, ja māksliniekam nav naudas albuma izdošanai, viņš nevar pretendēt uz apbalvojumu”. Plānots piedāvāt “Grammy” balvai līdzīgas nominācijas, tas ir, apbalvot labākos vīriešu un sieviešu kārtas solistus, duetus, grupas u.tml. konkrētajos stilos, bet, lai varētu pieteikties balvai, būs nepieciešams uzrādīt vismaz četras kalendārajā gadā tapušas fonogrammas. DJ Rudd uzsvēra, ka svarīgi ir apbalvot arī dziesmu autorus, kuri ir sarakstījuši attiecīgos darbus, jo šobrīd pie atzinības tiek tikai izpildītāji.
Nākamās revolucionārās pārmaiņas gaidāmas vērtēšanas kritērijos. Proti, “Gamma” saglabās žūrijas vērtējumu, taču plānots to veidot daudz plašākā lokā. “”Zelta mikrofona” žūrijas sastāvs bija par šauru,” saka Rūdolfs un piedāvā žūrijas rindās neaprobežoties tikai ar nozares profesionāļiem, kā tas ir “ZM”, bet iekļaut tajā arī mūziķus, protams, ievērojot ētikas normas. Un trešā žūrijas sadaļa varētu būt tautas balsojums, tikai nepieciešams vēl precizēt, kā to realizēt. Līdz ar to kopējais vērtējums varētu veidoties no šādām trim atsevišķām grupām, tad “būtu daudz objektīvāka bilde”. Te gan rodas jautājumi, kur mazajā latvju zemītē mūziķu grupā atrast vērtētājus, kuri nav nekādā veidā saistīti ar iesniegtajiem darbiem, taču pagaidām vēl būtu pāragri no “Gammas” prasīt tik konkrētus skaidrojumus.
Un vēl kāds jaunievedums, ko ikviens jau var aplūkot darbībā. Bāzējoties uz DJ Rudd idejām, kopā ar kādreizējo grupas “Audience Killers” līderi Normundu Petrovu izveidota platforma Stabule.com - jauns interneta rīks, kas piedāvā plašas iespējas mūzikas industrijas attīstībai. Arī to plānots pieslēgt “Gammas” vērtēšanas sistēmai, proti, tikai noklausoties vismaz 90 sekundes no katra skaņdarba, būs iespēja par to izteikt savu vērtējumu. Pēc “Gammas” idejas autoru domām, tas izslēgs žūrijas neobjektivitāti, tas ir, iespēju izteikt savu vērtējumu attiecīgajā darbā neiedziļinoties vai pat to nenoklausoties.
Tāpat jau ir idejas par “Gammas” norisi jeb “saimniecisko daļu” - plānots rīkot konkursu uz tiesībām īstenot pasākuma “dzīvo daļu”, tas ir, pašu ceremoniju, un tā uzvarētājam vajadzētu izteikt savus piedāvājumus par tās organizēšanu, sākot no galdiņu izvietojuma un apsardzes līdz citām sīkām detaļām. Šo sadaļu plānots realizēt sadarbībā ar Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu asociāciju. Un vēl - TV skatuves un producentu daļa, par ko tiktu noslēgts līgums uz trīs gadiem. “Mēs gribam lielāku atklātību: lai šo pasākumu nesaistītu tikai ar kādu konkrētu seju un lai mūziķiem būtu sajūta, ka viņi šajā pasākumā ir galvenie un viņus patiešām ciena un novērtē,” rezumē Rūdolfs.
Jāatzīst, ka LaIPA vīzija, kas tapusi tik ātros tempos, taču jau ir tik relatīvi detalizēta, nevar neraisīt cieņu - tāpat kā padomes priekšsēdētāja vēlme runāt tiešu valodu un neslēpties aiz miglainiem “par to vēl tiks lemts” utt. Protams, pagaidām “Gamma” vēl ir tikai ieceru līmenī, taču kaut kā radās pārliecība, ka šāds pasākums tiešām būs
Bet ko tad šī pieminētā “konkrētā seja” - Elita Mīlgrāve? LaMPA valde šonedēļ oficiāli pieņēmusi lēmumu turpināt “ZM” rīkošanu, jo arī Kultūras ministrijas (KM) izstrādātajā populārās mūzikas stratēģijā dots uzdevums attīstīt nacionālās nozīmes balvu. “Mēs savu misiju zinām, un LaMPA ir uzticēts turpināt šo darbu.” Te Elita atsaucas uz nupat pieņemto Populārās mūzikas stratēģiju 2024-2027, kurā LaMPA uzticēts “pilnveidot atzinības un apbalvojumu sistēmu par nozīmīgiem sasniegumiem nacionālajā un starptautiskajā līmenī, stiprināt apbalvojumus, tostarp Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons””, kā arī “veicināt uz izcilību vērstu darbu radīšanu populārās mūzikas nozarē”.
Par finansējuma nepiešķiršanu no LaIPA katla Elita daudz nebēdā: “15 gadus mēs šo pasākumu rīkojām bez LaIPA un arī valsts atbalsta, tas sāka parādīties tikai no 2011. gada, kļūstot par nozīmīgu daļu pasākuma finansējumā. Bet, pieaugot atbalstam, pieauga arī LaIPA ambīcijas. Jā, vajadzēs piesaistīt komercsponsorus, droši vien pasākums būs mazāks un konspektīvāks, varbūt nevarēsim tik daudz atļauties, tomēr tam visos gados bijuši ļoti labi reitingi. Mūsu kuģis ir sašūpots, taču tas turpina kursu,” apņēmīga ir Elita. “”Zelta mikrofons” ir izgājis cauri dažādām peripetijām, ieskaitot pandēmijas un karus. Mēs savu vārdu esam ieguvuši ar darbu daudzu desmitu gadu garumā. Kā būs tur [“Gammas” rīkotāju nometnē], mēs nezinām, bet mēs zinām, kā būs mums. Savukārt kāds svars būs katrai no šīm balvām, to redzēsim tikai ar laiku.”
Elita Mīlgrāve atgādināja, ka “LaMPA ir dibināta kā nacionāla Latvijas producentu apvienība, kuras sākotnējais mērķis bija kopīga interešu pārstāvība un cīņa pret pirātismu, kam paralēli arvien nozīmīgāka kļuva apbalvošanas ceremonijas rīkošana, ar laiku izvirzoties kā galvenais darbības virziens” - “ZM” ir šīs organizācijas statūtos ierakstīts darbības virziens. Sadarbību ar starptautisko fonogrāfiju industrijas flagmani IFPI vēlāk pārņēma LaIPA, arī cīņa ar pirātismu pārauga miermīlīgākās formās (daudz kas tika panākts arī likumdošanā), tāpēc “svarīgāk kļuva atzīmēt un izcelt labo, un Gada balva - tagad “Zelta mikrofons” - ir lieliska platforma latviešu mūzikas popularizēšanai un tās prestiža celšanai.” Elita arī netieši norādīja, ka LaMPA uzdevums un mērķi ir popularizēt latviešu producentu radītos mūzikas ierakstus, savukārt LaIPA ir arī citas intereses - pārstāvēt lielās kompānijas.
Protams, arī “ZM” ir gatavs mainīties un to arī darīs. Elita uzskaitīja tikai dažus no nepieciešamo un īstenojamo pārmaiņu virzieniem: pārskatīt nominācijas, pārskatīt žūrijas darbu un tās sastāvu, mainīt arī attieksmi un pasākuma imidžu (“Pilnīgi droši, ka es vairs nebūšu kā šī pasākuma seja, rīkošanā tiks piesaistīts ārpakalpojums”) utt. Savas un LaMPA ieceres viņa pagaidām nekonkretizēja, jo idejiskais aizmetnis vēl ir pazaļš.
“Mūsu trumpis ir ilgtermiņa vīzija un pēctecība, kas saistās ar pieredzi jau vairāk nekā 20 gadu garumā, organizējot šādu nacionāla mēroga mūzikas balvu pasniegšanu. Vai tad, piemēram, “Prāta vētras” iegūtajām vairāk nekā 40 balvām vairs nav nekādas vērtības un tās ir izmetamas miskastē? Pieļautās kļūdas ir labojamas, un tām nav jākļūst par klupšanas akmeni tālākajā pasākuma organizācijā. Tas netraucē virzīties uz priekšu, turpināt strādāt un tomēr saglabāt šo zīmolu, kas sevi jau ir pierādījis,” norādīja Elita.
Tiesa, arī LaMPA iekšienē šobrīd notiek spēku pārbīdes - Elita neslēpa, ka asociācijā ir gaidāmi iesniegumi par izstāšanos no dažiem ietekmīgiem biedriem. “Nekas, varbūt saliedēsimies vēl vairāk!” jokoja Elita. “Kā interesēs ir industrijas iekšējā šķelšanās, to var papētīt, bet to mēs tāpat redzēsim ar laiku, savukārt lielas daļas mūziķu reakcija šobrīd ir - ā, būs vēl viena Gada balva? Forši, nesaņemsim “mikrofonu”, varbūt tiksim pie kādas citas!”
Gan Elita, gan Rūdolfs vismaz vārdiski atbalsta divu šādu gada pasākumu rīkošanu - industrijas cilvēkiem un mūziķiem nenāksies obligāti izvēlēties, kurā pusē nostāties, varēs sadarboties ar abiem. “Jo vairāk šādu kvalitatīvu pasākumu, jo tas vairāk virza un attīsta mūsu nozari, tātad visiem labāk!” uzskata DJ Rudd. “LaIPA pienākums ir veicināt nozares attīstību, un jaunā balva būtu tas, kas to darītu.” Taču jāatgādina, ka pastāv arī AKKA/LAA rīkotā Bezgalības balva, ir Metālmūzikas Gada balva, par savu pasākumu prāto reperi utt. Tiesa, arī tas nav nekas jauns, jo savulaik, protestējot pret citu ierakstu izdevniecību dominanci gada balvu sadalē, savu apbalvojumu izveidoja tolaik ietekmīgā izdevniecība “MAPL”.
Daudzi mūziķi šobrīd ir nogaidošās pozīcijās un skatās, ar ko tas viss beigsies, vai arī norobežojas no abu pušu spēlītēm. Protams, diezgan konkrēti jau iezīmējas arī abu nometņu centrālie tēli - gan Rūdolfs, gan Elita apskatniekam nosauca virkni vārdu, ar ko ieteicams aprunāties, lai nevajadzētu balstīties tikai uz viņu teikto. To nākamreiz vai citreiz, bet pagaidām var ar interesi nolūkoties notiekošajā un cerēt, ka mūzikas balva Latvijā nekļūs līdzīga boksam, kur teju katram otrajam ir kāda čempionu josta…
