Nepiedodami klusu klajā nācis spējīgās dziedātājas Avéi jeb Ievas Kudlānes debijas albums “Mosties” – viņa ar savu komandu spēj radīt labas dziesmas, taču pasniegt un izcelt sevi acīmredzami vēl ne. Pavērsim priekškaru.
Dziedātāja un dziesmu autore Avéi (tā pati Ieva vien ir, tikai lasāma no otra gala) sevi spilgti pieteica konkursā “Supernova ‘2023”, kad ar dziesmu “Let Me Go” ieguva šāda ranga konkursu debitantei neticami augsto piekto vietu. Taču pēc šī panākuma uzrāviens nesekoja, un Ieva it kā pieklusa - iznāca tikai viena dziesma latviešu valodā (“Tautiņās”), turklāt arī par to praktiski nebija informācijas. Arī sociālajos tīklos Avéi ar savu komandu uzvedās apbrīnojami klusu, tomēr arī šogad viņa tika Eirovīzijas nacionālās atlases finālā - šoreiz jau ar dziesmu “Mine”. Lai gan tai veicās relatīvi vājāk (8. vieta), tomēr rezonanse jau bija skaļāka. Prieks, ka šis darbs beidzot vainagojies ar kaut ko taustāmu pāris singlu un nu jau arī debijas albuma veidā.
“Piedalīšanās iepriekšējā gada “Supernovā” būtībā bija nejauša - mēs [ar producentu Raiti Aukšmukstu] tiešām nedomājām, ka varētu tikt finālā - tā bija mana pati pirmā dziesma, ko vispār savā dzīvē esmu uzrakstījusi, turklāt to pat nebija domāts rakstīt speciāli “Supernovai” - vienkārši iznāca dziesma, mums tā šķita ļoti veiksmīga, bija pienākusi pēdējā diena dziesmu iesniegšanai “Supernovai”, un mēs - to iesniedzām! Tāpēc pēc tam bija tāds - ak, dievs, mēs esam “Supernovā”, ko tagad?!” atminoties gadu senos notikumus, smejas Avéi. “Taču man liekas, ka mēs ar visu tikām galā diezgan labi. Albums sarakstīts pusotrā gadā, tātad tas tapa arī “Supernovas” laikā. Protams, to bija iecerēts pabeigt daudz ātrāk, bet reti kad dzīvē kaut kas notiek tā, kā tas ir plānots. Taču esmu ļoti priecīga, ka tas beidzot ir - šeit un tagad!”
Uzklausot Ievas stāstu par albuma tapšanu, nezinātājs varētu sākt šaubīties par jaunās dziedātājas domu lidojuma pieskaitāmību reālajai pasaulei, taču nē - ar Ievu viss ir labākajā kārtībā, viņai ir savs redzējums par savu radošo būtību.
“Es ļoti konkrēti zināju, ko vēlos no sava albuma - mani tajos piesaista, ja tajos ir Stāsts, ja tie nav vienkārši atsevišķu dziesmu apkopojumi. Man bija ļoti svarīgi, lai manā albumā būtu šis Stāsts, un tāds te patiešām arī ir. Un šis stāsts ir par Avéi un to, kā Avéi radās, jo vēl 2023. gada novembrī tāda Avéi neeksistēja - bija tikai Ieva,” skaidro dziedātāja, kura šajos savos muzikālajos stāstos it kā novelk robežas starp Ievu (sevi reālajā dzīvē) un Avéi (sevi skatuviskajā dzīvē). “Albuma koncepts ir par to, kā piedzimst Avéi tēls. Pirmā dziesma ir kā Ievas monologs par Avéi, it kā redzējums no viņas skatupunkta, bet pēc tam nākamās dziesmas jau ir kā no Avéi skatupunkta. Arī pašas dziesmas ir par attiecībām starp Avéi un Ievu, starp Avéi un sabiedrību, kurā viņa dzīvo, līdz beidzot starp Avéi un Avéi.”
Šo domas lidojumu uztvert nav viegli, tāpēc atliek vien ļauties pašas stāstnieces domu atreferēšanai.
“Pirmā satikšanās Ievai ar Avéi bija ļoti maģisks moments, jo es ieraudzīju sevī kaut ko tādu, par ko Ieva pat nezināja, ka viņa var tāda būt, savukārt kaut kas dziļi Avéi iekšienē to nojauta. Es domāju, ka Ieva joprojām nespēj noticēt tam, ka ir iznācis albums, bet Avéi gan to spēj! Mūsu iepazīšanās bija tāda, kā satikt savu lielo mīlestību - ieraugot Avéi, es sapratu, ka viņā ir viss tas, kas es vēlos būt! Un par to arī pirmā albuma dziesma.”
Turpmākajā albuma gaitā notiek atvadas no Ievas ar nepārprotamu vēstījumu, ka viņai jāpaiet malā un jādod ceļš jaunajam tēlam. “Ar pirmo dziesmu būtībā arī noslēdzas Ievas sakāmais, jo rodas Avéi. Tālākajās dziesmās jau tieši Avéi iet cauri visām eksistēšanas ķibelēm un mazajām laimītēm. Sākot ar saprašanu, ka realitātē viss nav tik vienkārši (dziesma “Mammu!”), līdz pat bezkaunīgai sevis cildināšanai dziesmā “SOS”. Albums noslēdzas ar dziesmu “Man nav žēl” un Avéi vienaldzīgām atvadām no Ievas - man nav žēl, man nav žēl par Ievu. Šis albums noslēdzas ar posmu, kad Avéi pilnībā atmet Ievu, un es ceru, ka nākamais turpinās šo stāstu.”
Žēl, ka albumā nav iekļautas abas superīgās “Supernovas” dziesmas - lai gan tās konceptuāli te neiederētos, tomēr tās varēja te pievienot kā bonusa trekus. Par to, kā šajā albumā nav (proti, “Supernovas” dziesmu), puslīdz tikām skaidrībā, bet kas tad te ir? Bet ir te deviņas elegantas popdziesmas, kas pierāda un parāda Avéi potenciālu un to, ka šai jaunajai dziedātājai (20 gadi) ir iekšā, atliek tikai mērķtiecīgi turpināt strādāt un to visu dabūt arī ārā.
Pieverot acis uz brīžiem bērnišķīgajiem tekstiem, jāatzīst, ka lielākais un patiesībā arī vienīgais albuma mīnuss ir pašas Avéi striktais uzstādījums veidot konceptuālo stāstu, kas ir bijis sarežģīti arī daudz pieredzējušākiem mūziķiem. Sekojot šim uzstādījumam, acīmredzot izvēlētas arī ievadošās dziesmas (“Bēdz” un “Pamosties”), taču, lai arī saturiski un konceptuāli tās šim darbam atbilst, tās absolūti nav pavelkošas, kādām vajadzētu būt līderdziesmām. Par laimi, abām sekojošās dziesmas “Tautiņās” un “Plūsti cauri” ir krietni atmiņā paliekošākas, tomēr albuma jauda jau ir zudusi, tam pat vēl īsti nesākoties.
Ja kādam, tāpat kā šo rindu autoram, iet pie sirds Avéi “supernoviskā” puse, tad pilnīgi noteikti ieteicamākā dziesma ir superīgā un provokatīvā “SOS”. Vēl bez jau minētajām “Tautiņās” un “Plūsti cauri” izcelt varētu arī “Mammu!” un “Kā tev likās” - gana enerģiski un lipīgi skaņdarbi, taču patīkamākais pārsteigums ir albumu noslēdzošā “Man nav žēl”, kas ir ļoti skaista un mazliet smeldzīga dziesma. Uzslavas producentam Raitim Aukšmukstam, jo ir pamatotas aizdomas, ka ar Avéi dabas doto talantu vien te nepietiktu.
Tiesa, rodas jautājums, vai klausītāji šo konceptuālo stāstu sapratīs. Piemēram, par dziesmu “SOS” internetā lasītas atsauksmes, ka Avéi no sevis pārāk daudz iedomājas, lai gan tajā diezgan viegli nolasās ironisks vēstījums. Avéi: “Šī dziesma pauž - hei, es esmu labākā, un neviens nav labāks par mani! Vai tā ir, vai mēs tā vienmēr domājam, vai mēs vismaz cenšamies tā domāt - diemžēl nē…” Starp citu, dziesmas piedziedājumā ir vārdi “nekā personīga / tagad esmu pirmā Līga”, kas nolasās kā Prusax hits “Pirmais līgā”, bet tā ir tikai vārdu spēle.
Avéi tas nebiedē: “Es negribu kādam uzspiest viedokli, ka šīs dziesmas ir tikai un vienīgi par manis iedomāto tēmu - daudzi tās varbūt interpretēs pavisam citādāk, kaut kā pa savam. Jebkurā no manām dziesmām katrs varbūt var saklausīt kaut ko pavisam citu, un es nebūt neteikšu, ka tā nav pareizi. Kaut gan albumam ir ļoti konkrēta nozīme, to nevienam neuzspiežu, jo daudzas dziesmas izklausās rakstītas par romantiskām attiecībām. Tas man visvairāk patīk mūzikā - katrs var interpretēt to, kā vien sirds kāro.”
Jāpiebilst, ka albumu var noklausīties mūzikas straumēšanas vietnē “Spotify”, taču ne tikai - tas pieejams arī USB formātā, zibatmiņā jeb tā saucamajā “fleškā”, kas ievietota smaržu flakoniņa lieluma pudelītē! Ļoti oriģināli un parocīgi, der arī dāvanai. Pdf formātā pievienots arī albuma buklets, kurā lasāmi gan dziesmu teksti, gan arī pašas Ievas (jeb Avéi) īsais savu sajūtu un konkrētā skaņdarba raksturojums.
Avéi mūzikas un dziesmu vārdu līdzautors, pieredzējušais producents (un arī bundzinieks) Raitis Aukšmuksts atzīst, ka arī viņam šī bijusi jauna pieredze: “Pirms Ievas jeb Avéi popmūzika man bija otrajā plānā un man vajadzēja mācīties - un es to daru joprojām - popmūziku, lai varētu izdomāt kaut ko interesantu, nevis atgremot kaut ko no tā, kas jau ir bijis. Tas bija aizraujoši, un cerams, ka arī klausītājiem tas patiks - vismaz man pašam patika!”
Bez Raita vēl Avéi komandā ietilpst skaņotājs Reinis Kārkliņš un ģitārists Kristens Kupčs (spēlē arī Mika Galvanovska grupā), un cerams, ka šiem vīriem drīzumā būs daudz darāmā. Pērn Avéi uzstājās tikai dzimtajā Bauskā notiekošajā festivālā “Taste”, kā arī kādā pilsētas pasākumā 1. septembrī, bet šogad uzstāšanos varētu būt vairāk. Nesen Avéi uzstājās Latvijas Kultūras koledžas studentu Tallinas kvartālā rīkotajā pasākumā “Ieklausies kustībā”, dalot skatuvi ar savām stilistiskajām līdziniecēm Paulu Dunderi un Patrishu, savukārt 12. jūnijā iesildīs grupu “The Sound Poets” viņu koncertā VEF kvartālā. “Bet tālāk - laiks rādīs! Es ļoti ceru, ka man būs iespēja šo albumu ieskandināt arī kaut kur vēl. Es priecājos par jebkuru iespēju būt uz skatuves,” saka Avéi.
Starp citu, Avéi varētu dēvēt par “Aukšmukstu ģimenes projektu” - viņa mācījusies un joprojām strādā vokālajā studijā “Pigoriņi”, kuras vadītāja ir Ieva Aukšmuksta, Raita sieva. Cik bija noprotams, tad abi ar milzīgu uzstājību pierunājuši jauno meiteni aktīvāk pievērsties dziedāšanai. “Man pat bija dusmas, kad redzi talantīgu meiteni, kura varētu dziedāt, bet - viņa negrib!” atminējās Ieva Aukšmuksta, kura albuma prezentācijā Mika Galvanovska stūrētajā “The Siners Club” iezīmēja itin futūristisku vīziju, kas tomēr nemaz nešķita tik nereāla: “Šobrīd mēs te esam sanākuši visai maz, būtībā tikai paši tuvākie, un domājam, ka esam šaurā lokā. Bet pēc dažiem gadiem, kad Ieva jau gūs lielus panākumus, mēs varēsim ar lepnumu atminēties, ka esam varējuši būt tik ekskluzīvā pasākumā!” Pedagoģe norādīja, ka šo divu gadu laikā ir panākts milzīgs progress, un tas ir tikai sākums!
Rezumējot: ja Avéi nonāks pie pareizajiem padomdevējiem un tālākajiem viņas karjeras virzītājiem (un pašai būs pietiekami liela vēlme šo visu ar lielu uzņēmību turpināt), mēs par šo meiteni vēl daudz dzirdēsim. Un ne tikai “Supernovas” kontekstā.
