Šonedēļ mūzikas mīļi varēja pārcelties koncertzālē “Palladium” uz dzīvi – četri augsta līmeņa koncerti sešu dienu laikā! No tiem kā paša augstākā kalibra pasākums vērtējams Villes Valo koncerts – tā bija kā atgriešanās 90. gadu izskaņā, tikai ar šī gadsimta modifikāciju.
“2024. gada 16. aprīlī gotiskās rokgrupas “HIM” līderis Ville Valo sava jaunākā albuma “Neon Noir” koncerttūres ietvaros uzstāsies Rīgā, koncertzālē “Palladium”,” pēc šīs vēsts izlasīšanas pērn septembrī nācās vien neticībā izberzēt acis - viņš tiešām joprojām ir aktīvajā darbībā? - un rezervēt minēto datumu savā koncertu grafikā.
Viens no Somijas zināmākajiem dziesmu autoriem Ville Valo pasaules slavu ieguva kā gotiskā roka grupas “HIM” vokālists. “HIM” kļuva par kulta grupu ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē kopš tā brīža, kad 90. gadu beigās tika izdoti singli “Wicked Game” (Krisa Aiseka kavers) un “Join Me In Death”, kā arī albums “Razorblade Romance” (2000). Tolaik grupa uzstājās arī Ķīpsalas hallē, starptautiskā mūzikas foruma “Forte Riga” ietvaros, turklāt tajā pašā 2000. gadā spēlēja arī - neticami, bet fakts! - rokmūzikai tik gaužām nepiemērotā vietā kā klubā “La Rocca”. Vēl 2015. gadā “HIM” uzstājās “Kubana” festivālā Lucavsalā, līdz ar to uzstāšanās “Palladium” bija Villes pirmais koncerts Latvijā pēc deviņus gadus ilgas pauzes.
Jāatzīst, ka sākotnēji ziņa par to, ka vairākus mēnešus pirms Villes Valo uzstāšanās Rīgā jau vairāk nekā 80% biļešu uz kulta grupas “HIM” līdera koncertu ir izpārdotas, šķita parasts reklāmas gājiens. Šāds viedoklis saglabājās līdz pat ieiešanai zālē, kur apskatnieks ieradās savlaicīgi, jau uz iesildošo grupu, un pie pašām zālēs durvīm… atdūrās pūlī kā pret sienu. Ja pie “Palladium” ieejas nebūtu sastapts Edgars Bāliņš, varētu padomāt, ka šajā vakarā uzstāsies “Singapūras satīns” vai kaut kas cits tikpat pieprasīts - pilnīgs “sold-outs”…
Ja par iesildošo grupu (tā bija somu “Zetra”), tad nekā sakāma nav - pēc visiem parametriem nekāda brigāde, uz kuru publika raudzījās praktiski bez emocijām. Un nebija jau arī no kurienes tām rasties. Toties Ville Valo & Co tās uzbūra gandrīz uzreiz - ja pie pirmās dziesmas “Echolocate Your Love” klausītāji tikai pamazām iekustējās, tad pie otrā gabala, slavenā “Right Here In My Arms”, auditorija “bija paņemta”, un pirms apskatnieka stāvošās meitenes sasniedza Latvijas rekordu augstlēkšanā no vietas, kā arī spiedzienos aizsniedzās līdz tādiem decibeliem, kurus apskaustu pat latvju mūzikas skaļuma čempioni “Tesa”.
Starp citu, Ville visu koncerta programmu bija viltīgi sakārtojis pamīšus - viena dziesma no viņa VV sologaitu repertuāra, viena no “HIM” laikiem. Jau bija pat piemirsies, cik daudz labu gabalu bija šiem somu “love metal” pārstāvjiem, piemēram, “Rip Out The Wings Of A Butterfly”, “The Kiss Of Dawn”, “Buried Alive By Love”, superīgā un sirdi plosošā “Gone With The Sin”, savukārt fani īpašas ovācijas un dziesmu svētkus sarīkoja pie “Poison Girl” un “The Funeral Of Hearts”. Un, protams, pie “Join Me In Death” - tā bija ārpus konkurences. Diezgan dīvaini, ka “uz bis” Ville izpildīja (atspēlēja?) trīs visai kuslas kompozīcijas ar “When Love And Death Embrace” finišā.
Nekādas muldēšanas, tikai roks - tāda bija VV stratēģija. Īsu uzrunu klausītājiem Ville veltīja tikai koncerta sākumā un atvadoties, iztiekot bez stulbajām “we love you, Riga” u.tml. pieklājības frāzēm. Paklanījās un aizgāja, neiepazīstinot pat ar savas pavadošās grupas mūziķiem, kuri, lai gan spēlēja profesionāli, neizskatījās īpaši aizrāvušies ar to, ko dara uz skatuves. Nekā lieka, vēsā ziemeļnieku mierā, un patiesi dega vienīgi “heartagramma” uz skatuves, ko Ville neslēpjoties bija izveidojis, atdarinot “HIM” simboliku.
Neticiet tiem, kas pēc koncerta sajūsmā dvesa, ka VV joprojām ir tikpat jaudīgs kā “Razorblade Romance” laikos - jā, zemie un dziļie tembri joprojām ir viņa jājamzirdziņš, arī augšas Ville ņēma labi, bet brīžos, kad viņš centās izpildīt kaut ko no metālmūzikai piedienīgas vokālās tehnikas, nācās šausmās saķert galvu un aizdambēt ausis ar to, kas pa rokai. Gadu skaits laikam tomēr liek par sevi manīt (22. novembrī Villem apritēs 48), turklāt ne tikai vokāli - varbūt tāpēc mākslinieku profesionāli fotografēt bija liegts, un nebrīnieties, ka interneta portālus un citus medijus pēc koncerta pārpludinājušas bildes, kas izskatās kā ar mobilajiem telefoniem fotografētas - tā tas arī ir.
Faniem vienalga viss patika: ļaudis pirka VV kreklus (jau pirms koncerta veikala “Randoms” meitenes smaidīja, ka kreklus pērkot un pa tīro, bet albumus gan ne…), bet daži pat mežonīgi dārgās plates - ar paša Villes autogrāfu tās maksāja 100 eiro.
Ko tad šajos gados bija sadarījis Ville Valo? Pēc, iespējams, visu laiku veiksmīgākās somu grupas “HIM” izjukšanas (tā pastāvēja no 1991. līdz 2017. gadam) tās līderis bija devies radošā pārtraukumā. Viņa soloalbuma ierakstīšana ilga no 2019. līdz 2022. gadam, pašam to producējot un ierakstot arī visus mūzikas instrumentus. Pēc Villes Valo teiktā, viņam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai atkal paņemtu rokās ģitāru.
2020. gadā Ville Valo uzsāka solo karjeru ar skatuves vārdu VV, un “Neon Noir” ir šī projekta debijas albums. Tas ir arī Villes pirmais solo ieraksts viņa vairāk nekā 30 gadus ilgajā karjerā - joprojām ieturēts viņam ierastajā “love metal” mūzikas stilā un atgādina “HIM” laikus. Albums momentā sasniedza Somijas albumu topu virsotnes, augsto ceturto vietu arī Vācijā un citur, kas nav pārsteidzoši - fani bija noilgojušies pēc Villes un atzinīgi novērtēja dziesmas “Neon Noir”, “Loveletting”, “Salute The Sanguine”, “Run Away From The Sun” un “Saturnine Saturnalia”. Apskatnieks gan bez tituldziesmas “Neon Noir” drīzāk vēl atzīmētu “The Foreverlost”, arī albumu ievadošo “Echolocate Your Love”, bet, protams, “Run Away From The Sun” ir tuvākā vecajam, labajam “HIM” repertuāram. Diezgan dīvaini, ka koncertu “setlistē” tiek iekļauta “In Trenodia” - pati briesmīgākā jaunā dziesma, kura, pēc straumēšanas datiem, ir viena no fanu nemīlētākajām jaunā albuma kompozīcijām. Tiesa, albuma beigu daļā ir vēl dažas no roka cienītāja viedokļa tikpat pabaisas dziesmas, piemēram, “Heartful Of Ghosts” (arī skanēja Rīgas koncertā) un “Vertigo Eyes”, kas izklausās tā, it kā tās būtu sacerējuši “A-ha” “marcipāna zaķi”.
ASV mūzikas portāls “Metal Injection” raksturoja “Neon Noir” kā Villes Valo mīlestības vēstuli faniem, kurus viņš atstāja pēc “HIM” izjukšanas. Arī “Metal Injection” atzīst, ka muzikāli albums ir pielīdzināms “HIM” ierakstiem - 2010. gada “Screamworks: Love in Theory and Practice” un 2013. gada “Tears on Tape”. “Jaunie ieraksti tiešām izklausās pēc “HIM”. Es taču sarakstīju lielāko daļu grupas dziesmu, līdz ar to… tā ir mana vaina, jā. Man šis ir kā nebeidzams ceļojums. Citi, pievēršoties solokarjerai, vēlas, tā teikt, sadedzināt visus tiltus ar pagātni, distancēties no tās. Man tā nav. VV - tas esmu es, būvējot tiltu starp “HIM” un nākotni. Tāds ir “Neon Noir”,” to komentē Ville Valo.
2023. gadā Ville Valo sniedza vairāk nekā simt “Neon Noir” koncertu Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, bet šogad plānoti vēl 30 šovi Austrālijā, Jaunzēlandē un Eiropā, noslēdzot koncerttūri Londonā, prestižajā “Royal Albert Hall”.
