“Jaunā Latvijas rokenrola dvesma” – tā pašreklāmās tiek pieteikts atraktīvais mūziķis, harismātiskais kuplo ūsu un vairāku Vecrīgas klubu īpašnieks Miks Galvanovskis. Nav melots. Pat bail iedomāties, par ko viņš ar savu komandu sestdien savā pirmajā lielkoncertā pārvērtīs koncertzāli “Palladium”, taču ir skaidrs, ka viegli tai neklāsies. Miks citādi nemaz neprot.
Lai nu paliek lielkoncerta lietas, šoreiz vairāk par Mika Galvanovska albumu “Bohēmas dienasgrāmata”. Kaut kas tā izdošanā mūziķim un uzņēmējam līdz galam tomēr laikam neizdevās, jo pērn rudenī Miks šo rindu autoram teica, ka “jāpaspēj to izdot līdz iesniegšanas “Zelta mikrofonam” beigu termiņam”, un “albums ir jau praktiski sagatavots, vēl atlicis piestrādāt pie sīkumiem un nav ko kavēties - jāiesniedz vērtēšanai tas jau šogad, ko tad es - gadu gaidīšu uz tām nominācijām?!” Gaidīs gan.
Kā nākamo termiņu “Bohēmas dienasgrāmatas” izdošanai Galvanovskis bija nolicis 20. martu, un - šoreiz solīts makā krīt, akurāt noteiktajā termiņā albums bija ēterā! Diezgan interesants piegājiens, jo Mika lielkoncerts “Palladium” bija ieplānots pēc mēneša (tas notiks sestdien, 20. aprīlī), tātad Galvanovskis saviem klausītājiem devis laiku aprast ar jaunajām dziesmām un iemācīties tās līdzdziedāšanai. “Koncertā gaidāmi vairāki īpašie viesi, jaudīgs šovs un daudz dažādu pārsteigumu,” sola viņa komanda. Apskatnieks Galvanovski ir redzējis, “kurinot” dzīvo koncertu pašam piederošajā klubā “Pandemonium”, kas atrodas bijušā “Pulkveža” telpās, - tas bija kaut kas!
Jaunajā albumā iekļautas 12 kompozīcijas, tostarp arī jau dzirdētie gabali “Par savu zemi saukt” (tai straumēšanas servisā “Spotify” ir jau vairāk nekā 70 000 klausījumu!), “Brīvībā”, “25”, “Liec mani mierā”, “Visu februāri” un “Stulbā sirdsapziņa”. “Šīs kompozīcijas apkopotas trīs gadu laikā, no senākiem jau iepazītiem krājumiem līdz pat svaigām melodijām, kuras klausītājs varēs iepazīt un iemīļot,” skaidro Miks. “Vēlos ar šo dienasgrāmatu atspoguļot savu ceļu albuma tapšanas laikā. No patriotisma līdz pesimismam, no mīlestības līdz naidam - pilnu spektru par nebeidzamo rokenrola dzīves riteni, ko es pats esmu izjutis uz savas ādas.”
Diez vai Miks savā koncertā ieciklēsies tikai uz jaunā albuma dziesmām, turklāt viņam ir arī vairāki labi angliskie gabali. Pirmām kārtām tas attiecas uz “Supernovai” ar lielākām vai mazākām sekmēm piedāvātajiem “I’m Just A Sinner” (2021), kas šajā konkursā izkaroja neticami augsto ceturto vietu, un “Raised In Hell” (2023) - lieliskas dziesmas, kurām pilnīgi noteikti jābūt “setlistē”. Kopējo gaisotni nemaitātu arī “Burning Heaven” (2020) un “Two Tickets To Amsterdam” (2023), taču Mikam droši vien būs grūti salikt koncerta programmu - koncerta viesu skaits varētu būt liels, jo arī draugu skaits Mikam ir liels. Cerams, ka piedalīsies arī “Singapūras satīns”, ar kuru kopā Galvanovskis viņu lielkoncertā “Palladium” izpildīja dziesmu “Rokenrola dzīve” - lai arī tas ir “singapūriešu” gabals, Mikam tas piestāv pat labāk nekā Krivenchy & Co.
Kas attiecas uz “Bohēmas dienasgrāmatu”, tad Miks visa albuma gaitā ieturējis stilu un sevis iekopto imidžu - īsts un kārtīgs rokenrols ar viegli nojaušamas alkohola klātbūtnes piedevām. Viņa izaugsme ir fantastiska - paklausieties pirms pieciem gadiem izdoto gaužām neinteresanto EP “No 2 līdz 5”, un būsiet spiesti piekrist!
Jaunajā darbā labas dziesmas birst kā no pārpilnības raga. Apskatnieks sava subjektīvā topa pirmajā vietā liktu “Visu februāri” un/vai “25”, bet varbūt nekādi neapnīkstošo dziesmu “Brīvībā”, kas ar saviem “zirgiem Mongolijā” mēdz iesēsties galvā uz visu dienu un modināt arī nākamajā rītā. Jāatzīmē arī bohēmas rokbalāde, “uzlūdz dāmas” stilā ieturētā “Stulbā sirdsapziņa” un “sex, drugs & rock’n’roll” latviešu gaumē “Sanāca tā”, kuras iedziedāšanā palīgos pieaicināta latvju repa karaliene Viņa. Tāpat jāizceļ sprādzienbīstamais hārdroks “Liec mani mierā” (reperis Xantikvariāts gan te ir lieks) un albumu noslēdzošais roka un hiphopa sadarbības projekts “Pestīšana” kopā ar goču (plašāk zināms kā Priekameitu Senča ieroču biedrs Grandmasters Neons). Nu jā, arī “Par savu zemi saukt”, bet tā jau ir cita līga.
Starp citu, kāds godājams un respektabls mūzikas speciālists dziesmā “Par savu zemi saukt” saskatījis līdzības (pat plaģiātu) ar “Uriah Heep” hitu “Lady In Black”. Apskatnieks nebūtu tik kategorisks, bet Mika mūzikā tiešām dzirdamas ietekmes no dažādiem Rietumu dižgariem, kas gan, šķiet, vairāk norakstāms uz to, ka Galvanovskis ar atvērtu prātu un degošu sirdi tver visu labāko, ko piedāvā ārzemju rokmūzika, līdz ar to “influencēšanās” ir neizbēgama. Liela artava albuma veidošanā pienākas dziesmu producentam Reinim Briģim, ar kuru kopā radīta lielākā daļa skaņdarbu. “Sadarbība ilgst jau daudzus gadus, līdz ar to kopējais darbs ļauj lieliski papildināt vienam otru, lai gala darbs būtu izcils,” skaidro Miks. Jāpiebilst, ka viņa pavadošā sastāva instrumentālisti arī darbojas uz “pieci ar krustu”, kas it īpaši attiecas uz ģitāru sadaļu - jau minēto Briģi un Kristenu Kupču.
Nobeigumā par sliktāko: “Bohēmas dienasgrāmata” var izrādīties kaitīga jūsu veselībai, jo pēc tās noklausīšanās gribas vilkt ādas jaku, doties ielās un/vai uz klubu, kur ņemt un tā kārtīgi… Respektīvi, darīt visu to, kas pēc tam nākamajā rītā liks saprast, ka “pieceļos, ir bez desmit par vēlu” (no dziesmas “Paranoja”), un konstatēt, ka “galva kā trausls porcelāns plīst” un “maisiņi zem acīm, šķība stāja”, kā arī bažīties, ka “atteiksies no tevis orgāni” (no dziesmas “25”). Pašam Mikam uz to atbilde droši vien būtu kā minētajā “25”: “Vai esmu “pasists”? Tā mazliet. Nē, man tiešām joprojām nepietiek!”
Ja tā padomā, Miks ir ļoti izdevīgā situācijā - ja nu gadījumā viņam kaut kas nesanāks, mūziķis var nodzīt bārdu un ūsas, un neviens viņu uz ielas pat nepazīs… Ja nopietni, tad viņam nemaz nevar nesanākt, tāpēc gan jau koncertam “Palladium” sekos arī iepriekš plānotais tā “pagarinājums” vai turpinājums. “Šī tūre plānota pa pilsētu naktslokāliem, jo lielākā daļa manas auditorijas līdz šim bija - un arī joprojām tomēr ir - jaunieši. Kopīgi “patusēsim”!” tas arī no Mika pērn teiktā. “Taču pēc singla [“Par savu zemi saukt”] izdošanas un lielā pieprasījuma pēc tā mēs jau domājam par koncertiem, kas būtu piemēroti arī cita veida auditorijai.”
