Jau noslēdzoties Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons”, apskatnieks prognozēja, ka šis varētu kļūt par grupas “Instrumenti” gadu – tobrīd bija zināms par gaidāmo lielkoncertu un jauno albumu. Izrādās, ka tas vēl nav viss, jo nesen par saviem paralēlajiem muzikālajiem plāniem informējis “Instrumentu” dalībnieks Jānis Šipkēvics jeb Shipsea, un arī tie solās būt ne mazāk iespaidīgi.
Šī gada vasarā aprit tieši desmit gadi, kopš mūziķis, komponists un multiinstrumentālists Jānis Šipkēvics bija uzdrošinājies doties muzikālos meklējumos, savu skaniskās ekspedīcijas solo projektu nodēvējot Shipsea vārdā. Šim notikumam par godu 6. un 7. jūnijā tiks atzīmēta jaunā albuma “Lielās cerības” atklāšana, kā arī dokumentālās īsfilmas iznākšana, turklāt šie koncerti atklās arī koncertnotikumu sezonu K. K. fon Stricka villā. Klausītāju ieintriģēšanai apritē jau laista pirmā kompozīcija no topošā albuma - “I Carry Your Heart”. Tā tapusi, iedvesmojoties no amerikāņu dzejnieka un gleznotāja Edvarda Estlina Kamingsa 1952. gadā tapušās dzejas. Ieteicams to klausīties, skatoties dziesmas videoversiju, jo tā daudz precīzāk ievedīs Shipsea projekta noskaņās.
Šķiet, ka šāds projekts taču pastāvējis un darbojies jau gadu gadiem, kam par iemeslu kalpo tas, ka Jānis zem Shipsea izkārtnes klausītājiem licis priekšā arī citus savus garadarbus, tostarp vērienīgos koncertnotikumus ar programmas nosaukumu “Siltā gaismā”. Šis tomēr ir pavisam cits Shipsea stāsts. Albumā “Lielās cerības” tiks iekļauti skaņdarbi, kas tapuši pirms desmit gadiem “Piena svētkos” kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kad pirmreizēji sapulcējās muzikālā savienība, kura uzstājās vienu vienīgu reizi un toreiz pirmatskaņoja savas radītās dziesmas - ģitārists Matīss Čudars, sitamo instrumentu meistars Ivars Arutjunjans, taustiņu pavēlnieks Rūdolfs Macats, dievīgā arfiste Elizabeta Lāce un teicamais čellists Lenarts Heindelss. “Šogad, kad pagājuši desmit gadi, atmiņu un muzikālās sinerģijas vadīti, mūziķi atkal apvienojušies, lai ierakstītu un laistu klajā eksperimentālās popmūzikas albumu.”
“Kad 2014. gada 8. jūnijā pirmo reizi satikāmies uz vienas trases tādā sastāvā - ar lielām cerībām, nepabeigtām dziesmām, atvērtiem prātiem, šķiet, pasaule bija citāda, mēs paši arī. Manī tajā laikā notika būtiskas izmaiņas - gan personīgajā dzīvē, gan muzikāli. Kā jau katra krīze, arī šī bijusi iespēja tapt kaut kam jaunam, riskantam un dzīvi apliecinošam. Tas, ko iesākām toreiz, tiek pabeigts tagad. Un, iespējams, turpināsies vienmēr,” oficiālajā skaidrojumā medijiem pauž Jānis Šipkēvics.
Savukārt sociālā tīkla “Facebook” kontā Shipsea par minēto 8. jūnija koncertu ir vēl tiešāks un atklātāks - tik tiešs un atklāts, ka to būtu grēks necitēt pilnībā: “Tas bija koncerts, kurā es biju vismazāk gatavs tam, kas ar mani notiks. Tas viss laiks bija pilnīgs ārprāts un skaistums vienlaicīgi. Bruka iecerētais, šķīda ārā pārliecības, juka “Instrumenti” un manas attiecības, bet uz tā visa fona, kā jau vienmēr, krīzes tev piespēlē nebijušas atklāsmes. Un drosmi izdarīt to, kam nekad nevarēji saņemties. Tādos brīžos mēs mēdzam pēkšņi nenoraustīties, izlēkt ar izpletni, sirsnīgi piedzerties, uztetovēt trīs zilas strīpiņas, nogriezt “nullīti”, pateikt kaut ko tieši beidzot. Un es kaut ko no šī un visu ko citu tai laikā sadarīju. Bet tam visam blakus arī iebridu riktīgi neparastos muzikālos ūdeņos.”
“Es gāju tur, kur jutos pavisam neveikli, mēģināju vienkārši kaut kur doties, lai noturētos virs ūdens un turpinātu būt. Es biju gatavs pamest bailes no improvizētas mūzikas, daudz vairāk uzdrošinājos atļauties darīt ar klavierēm, ar savu balsi. Atļāvos brīvāk tuvoties mūzikas radīšanai. Vispār uzdrošinājos savus vienmēr, manuprāt, samocītos komponējumus uzlūkot kā kaut ko iespējami vērtīgu. Jo nebija izvēles - tas bija vienīgais, kas man bija palicis, vienīgais, kas bija tāds pa īstam mans.”
“Varbūt vēl man bija palicis mans ķermenis, bet ar to arī tajā laikā bija ļoti jokaini - es piedzīvoju tādu kā izlīšanu ārā no pierastās miesas, es biju biedējoši izkāpis ārā no sava iepriekšējā “es” un no savas pagātnes arī. Un tā bija arī laikam tā slavenā veģetatīvā distonija visam pa virsu, bet tas bija arī vienlaikus kaut kas ļoti, ļoti skaists.”
Lūk, cik skarbi pretrunu vēji, kā izrādās, plosījuši Jāņa dvēseli, turklāt viņš beidzot skaļi pateicis to, par ko tolaik bija visnotaļ pamatotas aizdomas, proti, “juka “Instrumenti”” .Par laimi, tomēr neizjuka, un tagad grupa izziņojusi koncertu “Runā Rīga”, kas 26. oktobrī notiks “Arēnā Rīga”, šo pieteikumu stiprinot ar dziesmu “Man patīk”.
“Instrumenti” šobrīd strādā pie jaunām dziesmām, un “Man patīk” bija trešais singls no gaidāmā albuma “Runā Rīga” - tā tituldziesma jau minētajā “Zelta mikrofonā” divās nominācijās palika otrā, aiz pagājušā gada neapšaubāmās favorītdziesmas “Raķešu zinātne”. Plānots, ka tas nāks klajā šī gada otrajā pusē. “Manā dzīvē “Instrumenti” ir brīnumu darbnīca. Tieši tāpēc tik ļoti priecājos par tik gaidītu atkal satikšanos šajā mūzikā, šajā sajūtā un enerģijā. Un arēna tik ļoti piestāv dziesmām, kuras esam radījuši jaunajam albumam,” norāda Jānis Šipkēvics. Jāatgādina, ka pirmoreiz “Instrumenti” pulcēja pilnu arēnu 2011. gada nogalē sava debijas albuma “TRU” koncertsērijas ietvaros, bet pēc tam grupas lielkoncerti norisinājušies Mežaparka Lielajā estrādē un “Daugavas” stadionā.
Reinis Sējāns piebalso: “Dziesmas nereti pie mums nāk komplektā ar vīziju par to, kā tās izklausās un izskatās uz milzīgas skatuves daudzu tūkstošu priekšā, un “Arēna Rīga” vīzijās parādās itin bieži, jo šī vieta “Instrumentu” dzīvē ir ārkārtīgi svarīgs pieturas punkts. Tieši pārpildītā “Arēnā Rīga” pirms aptuveni desmit gadiem piedzīvojām neaizmirstamu koncertu, kurā guvām pārliecību, ka tur kādudien noteikti jāatgriežas. Un tā diena tuvojas.”
Pašlaik Jānis Šipkēvics jeb Shipsea studē mūsdienu mūzikas producēšanu Zviedrijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Stokholmā, uz kurieni pērn vasaras nogalē pārcēlās ar sievu un abu bērniem, apgūst zviedru valodu un bieži arī ceļo uz Latviju (relatīvi bieži manīts arī koncertos), tomēr žurnālam “Privātā Dzīve” atzinis, ka tā īsti svešajā zemē tomēr iejusties nevarot. “Jā, man pietika dukas iemesties āliņģī, tagad mācos peldēt citos ūdeņos. Lai arī nogurums ir sakrājies, apzinos, ka tie taču tomēr ir tikai divi gadi, pēc kuriem es būšu sasniedzis savas dzīves mērķi - dziļāk apguvis skaņas būtību, producēšanu. Var paciest,” samiernieciski bilst Shipsea. Un pats galvenais - mūziķis ir pārliecināts, ka pēc studijām noteikti atgriezīsies Latvijā!
