Virgam 60 gados atklājies ciešāks ģitāras tvēriens

© Publicitātes foto

Liepājas Olimpiskajā centrā ar vērienīgu un pilnībā izpārdotu koncertu “Liepājniex” 60. dzimšanas dienu nosvinēja leģendārās rokgrupas “Līvi” ne mazāk leģendārais ģitārists Ainars Virga. “Līvi” vienmēr dzīvi, un arī Virga vienmēr formā!

Pirms 60 gadiem 6. aprīlī dzimis grupas “Līvi” līderis Ainars Virga, un savu apaļo jubileju akurāt šajā datumā viņš nosvinēja, kā jau muzikantam pieklājas - uz skatuves. Koncerta pirmajā daļā gaviļnieks muzicēja kopā ar Tomasu Kleinu un “Liepājas brāļiem” (Uldis Marhilēvičs, Guntis Veits, Guntars Račs, Rodrigo Fomins jeb Igo, Ivo Fomins, Andris un Valdis Alviķi), savukārt otrajā daļā uz skatuves kopā ar jubilāru kāpa viņa “Līvi”, kā arī vairāki viesi.

Publicitātes foto

“Liepājas brāļi” ceļ klausītājus kājās

Ainars Virga savā dzimšanas dienā koncertā izgāja cauri dažādiem savas karjeras posmiem, sākot no 80. gadu sākuma ansambļa “Corpus” līdz pat šā brīža “Līviem”. Vairāk nekā trīs stundas aizritēja vēja spārniem, bet klausītāji vienalga negribēja laist gaviļnieku prom!

Koncertu iesāka seno cīņubiedru Ainara Virgas un Tomasa Kleina akustiskais duets (ar perkusijām piepalīdzēja “līvu” bundzinieks Ilvars Manfelds) - jubilārs intervijā “Neatkarīgajai” nupat atzina, ka ar Tomasu nebija kopā spēlējis pāris gadu desmitus, taču šobrīd Tomass ir vienīgais liepājnieks, ar kuru kopā sanākot uzspēlēt.

Pirmā dziesma - liepājniekus uzrunājošā “Bruģakmeņi”, tomēr pa īstam publika atraisījās pie trešās (“Kādā brīnišķā dienā”), kad karstasinīgākie fani jau lēca kājās dejām, bet pats Virga demonstrēja ģitāras spēli, turot instrumentu aiz galvas. “Tas ir tieši tas, ko es gribēju redzēt!” laimīgi teica aiz apskatnieka muguras sēdošā dāma, bet tas bija tikai sākums - kā labs turpinājums bija “Lakstugailis”, starp citu, Jura Kulakova dziesma ar Māra Melgalva vārdiem. Tiesa, Ainara un Tomasa duets nobālēja salīdzinājumā ar to, ko paveica aiz viņiem uz skatuves kāpušie “Liepājas brāļi”, kuri bijušā “metalurgu” kultūras nama zālei “nonesa jumtu” jau ar pašu pirmo dziesmu “Lidojošais zilonis”. Tālāk gāja vēl eksplozīvāk, un publika cēlās kājās pat trīsreiz, uzvirmoja arī šķiltaviņu liesmu uguns jūra. Īpaši emocionālu šo sadaļu raisīja Ainara došanās zālē, lai pasniegtu ziedus savai mammai.

Publicitātes foto

No “Corpus” līdz jaunākajiem laikiem

Savukārt otrā daļa iesākās ar pamatīgu pārsteigumu - Ainara pašas pirmās grupas “Corpus” skaņdarbu “Meitenes dziesma” no tāltālā 1981. gada - pēc Ainara teiktā, paši “korpusieši” tolaik uzskatījuši, ka spēlējot pankroku... Uz skatuves līdzās Virgam ievērību izpelnījās arī Modris Šterns, kurš plosīja basa stīgas ar tādu niknumu, ka šķita - tās tūlīt saraus gabalu gabalos.

Lai nu piedod kopdarbi ar Igo (dziesma “Bumerangs”), Olgu (“Brīnumu gaidot”) un bērnu popgrupu “Tev & man” (“Bla bla bla”), bet klausītāji gaidīja, kad tad beidzot būs “Līvi”. Un tur jau viņi bija - ar jauno grupas basģitāristu, “The Hobos” mūziķi Mārtiņu Burkevicu (viņš gada sākumā nomainījis Edgaru Silacērpu) ierindā. Ļoti simboliski iesākuši ar Ainara dzīvi raksturojošo “Rock’n’roll muzikants”, “līvi” turpināja ar mazāk dzirdētu dziesmu buķeti. Patiesībā koncerts tā pa īstam iesākās tad, kad tas bija iecerēts finiša taisnē - ar “Dzelzsgriezēju”. Jau tas tika izpildīts “uz bis”, bet vēl Ainars & “Līvi” piedevās pieplusoja “Aprīļa pilienus”, “Zīlīti” (iesākumā mūziķi gan iebrauca “Rudens vēju muzikanta” akordos) un dziesmu “Ozolam” (“Simt gadu lapas ir dzītas, bet Ainaram tikai 60!” pārfrāzējot dziesmas vārdus, atskanēja no skatuves), un viss - nu gan mūziķi paklanījās un atsveicinājās līdz 22. jūlijam, kad plānots šī cikla otrais koncerts Dzintaru koncertzālē.

Taču - nē, nebija gan viss, jo tā nedomāja Marhilēvičs! Viņš vienatnē palika uz skatuves donkihotiskā cīņā ar koncerta režisoru un menedžeru vēlmi viņu nodzīt no skatuves un tikmēr neatslābstoši dziedāja “daudz baltu dieniņu!”, ka atdabūja uz skatuves arī savus kolēģus un beidzot izskanēja arī “Dzimtā valoda” ar neiztrūkstošo, par leģendāru jau kļuvušo Virgas soloģitārpartiju. Nu gan viss varēja noslēgties, par ko skopu asaru notrauca ne tikai liepājnieki.

Publicitātes foto

Uz sīkumiem pievērsim acis

Jāatzīst, ka abas koncerta daļas prasījās samainīt vietām, un šāds nebija tikai apskatnieka viedoklis. Pirmās daļas sākumam acīmredzami trūka dinamiskuma, bet noslēdzošā ar “Liepājas brāļiem” bija tāda, ka ar teju katru no gabaliem varēja koncertu arī noslēgt. “Uz Ūliha un Peldu ielas stūra”, “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” un “Liedagā” - vismaz Liepājā tās pilnīgi noteikti derētu finišam. Savukārt “Līvi” ir “Līvi” - ja viņi sāktu šo koncertu, otrā daļa aizritētu jau krietni mundrākā skatītāju noskaņojumā un, piemēram, “Dzimtās valodas” izpildīšanu varētu uzticēt sanākušo un mūziķu kopkorim.

Taču labi - ko nu par sīkumiem un maziskām nebūšanām. Pēc koncerta sniegtajām emocijām vairs negribas pieminēt Liepājas Olimpiskā centra dīvaino negatavību šāda apjoma pasākumam ar milzu rindām pie iekšā tikšanas un vēl lielākām uz tualetēm, negribas arī atminēties tehniskās problēmas ar mikrofonu un ģitāras saslēgšanu “Liepājas brāļu” uzstāšanās laikā, kā arī Tomasa ar Ainaru nesaspēlētību, kas brīžiem radīja iespaidu, ka par repertuāru viņi lēmuši tikai uz skatuves, bet par mēģinājumiem vispār piemirsuši... Virga atkal ir lieliskā formā, turklāt gan muzikālajā, gan vizuālajā ziņā. Un tas ir pats galvenais.

Publicitātes foto

“Līvu” fani ballīti var turpināt

Diezgan dīvaini bija klausīties dažās publikas atsauksmēs - eu, kāpēc viņi nenospēlēja to vai šo “Līvu” dziesmu, kāpēc spēlēja to?! Tāpēc, ka tā bija Ainara dzimšanas diena, bet Virga, lai arī personificē “Līvus” un otrādi, tomēr nav tas pats, kas “Līvi”! Koncerts ļoti simboliski sākās ar Tomasa teikto “paldies, ka atnācāt uz Ainara dzimšanas dienu!” un noslēdzās ar paša Ainara pausto “paldies, ka sagādājāt man skaistu dzimšanas dienu!”. Tieši tā - dzimšanas dienu!

Starp citu, “Līvu” fani var ballīti turpināt jau šo sestdien, 13. aprīlī, kad “Palladium” notiks šīs grupas koncerts. Jāatzīst, ka diezgan dīvaina koncertvietas izvēle leģendārajai komandai, no otras puses - kāpēc gan ne?! Par “Līvu” piedāvāto repertuāru šajā koncertā pagrūti spriest, jo, cik bija noprotams no neformālās sarunās ar grupas dalībniekiem izdabūtā, daudz kas, ja ne viss, ir atkarīgs no Virgas ekspromtu rezultātā tapušās “setlistes”.

“Latviešu leģendārās rokgrupas “Līvi” koncerts “Palladium” - šo noteikti daudzi nevarēs palaist garām. Izlauzušies cauri vairākām paaudzēm ar dziesmām, kas šķietami nekad nenoveco, tikai kļūst stiprākas, un, kā stāsta tie, kas piedzīvojuši “Līvus” dzīvajā, šo uzlādi grūti salīdzināt - pēc viena koncerta rodas sajūta, ka uzņemta enerģija kā pēc ilga atvaļinājuma,” tā šo koncertu piesaka tā rīkotāji. Jāatzīst, ka nav melots, arī pēc Virgas jubilejas koncerta sajūta bija kā pēc atvaļinājuma. Droši vien sestdien skanēs “Zīlīte”, “Meitene zeltene”, “Piedod man”, gan jau arī “Dzimtā valoda” un citi meistardarbi, tomēr tas būs cits stāsts. “Līvi” ir “Līvi”, Virga ir Virga.

Lasāmgabali

Svētdienas vakarā “Arēnā Rīga” raudāja ne tikai sievietes un bērni, bet arī vīrieši brieduma gados. Latvijas vīriešu basketbola izlase palika vienas uzvaras attālumā no iespējas atgriezties olimpiskajās spēlēs pirmo reizi kopš 1936. gada. Mūsu izcilā valstsvienība olimpiskajā atlases turnīrā savās mājās dažādu iemeslu dēļ neparādīja labāko spēli. Vai tās ir skaistā stāsta beigas? Kas Latviju sagaida? Vai itāliešu treneris Luka Banki paliks kopā ar izlasi arī nākamajos gados?

Svarīgākais