“Labvēlīgais tips”, “Citi zēni”, “Very Cool People”, arī “Bermudu divstūris” – kas vieno visas šīs grupas? Pareizi, tajās visās ir varen daudz atraktīvu stiprā dzimuma pārstāvju, kuri kopā dzied (vai vismaz spēlē) un rada jautru atmosfēru. Arī “Oranžās brīvdienas” – astoņu vīru apvienība, kas īpaši valsti pieskandina tieši pēdējās nedēļās.
Pagājušajā nedēļā, neilgi pirms sava 23. martā gaidāmā lielkoncerta “Palladium”, uz savas pirmās vinila plates prezentāciju Kaņepes kultūras centrā interesentus aicināja “Oranžās brīvdienas”. Ja iepriekš OB sevi pozicionēja kā turbofolka grupu, tad tagad atraktīvā okteta muzicēšanas manierei izprātots jauns stilistiskais apzīmējums “balagānpanks”. Savukārt akustiski spēlēt plates prezentācijas pasākumā esot nolemts tāpēc, lai pārliecinātos, vai OB mūzika der arī kā galda dziesmas, ja vien draugos ir kāds čoms ar pūšamo instrumentu - tā prātoja otrais runātīgākais (un vizuāli pats pamanāmākais) OB pārstāvis Kaspars Čakste. Izklausījās, ka der gan, turklāt varētu iztikt arī bez pūšamā.
Jaunā plate “Ārā”, tāpat kā abi iepriekšējie OB studijas albumi “Spīd” (2012) un “Tilti” (2015), izdota sadarbībā ar izdevniecībām “Naba Music” un “Melo Records”. Kopumā albumā iekļautas desmit dziesmas, no kurām praktiski visas jau dzirdētas (sešām ir pat uzfilmēti videoklipi) - šo varētu dēvēt par tādu kā OB pēdējās astoņgades dziesmu apkopojumu. Arī OB līderis un lielākās daļas dziesmu autors Ints Ķergalvis jeb Speiss piekrīt, ka “Ārā” ir šā brīža OB veikuma esence: “Tas domāts mūsu īstenajiem daiļrades cienītājiem, tāpēc arī izdots vinila formātā. Dāvana katram OB fanam - pat tad, ja nav plašu atskaņotāja. Tā ir relikvija, mākslas darbs. Vinils ir klasiska vērtība, un viss liecina, ka tā loma mūzikas cienītāju vidū tikai aug.”
Noķerts prezentācijas pasākumā aiz piedurknes uz īsu sarunu, Speiss atzinās, ka sākotnēji šo OB jauno garadarbu pat īsti nav vēlējies saukt par albumu. “Visas dziesmas jau ir izdotas, tātad visas jau ir dzirdētas, taču Čakste mani pārliecināja, ka mūsdienās grupas tā mēdz darīt,” smejas Speiss. “Beigu galā tagad man liekas, ka sanācis pat diezgan forši - tas nav koncepta albums, bet gan izdevums ar visām tām dziesmām, kuras mums pēdējā laikā iznākušas. Taču līdz ar to katra no tām ir kvalitatīvi nostrādāta, katra bijusi kā atsevišķs singls, un neviena nav tā saucamais vietas aizpildīšanas gabals. Jā, var teikt, ka šī plate ir kā apkopojums, lai šīs atsevišķās dziesmas nepazustu interneta plašumos.”
Klausoties albumā iekļautās dziesmas, ar tādu kā pārsteigumu pieķer sevi pie domas, ka klausies, klausies un - tās visas patīk! Kā OB to panāk, nudien nav skaidrs, bet, piemēram, jaunākais singls “Zirgspēki” iesākumā šķiet vienkārši laba un enerģiska dziesma, bet pēcāk tā nav izdabūjama no galvas ne ar kādiem spēkiem. Savukārt iepriekš dzirdētās dziesmas ieguvušas jau teju vai kulta statusu, piemēram, himniskajai “Debesis vaļā” straumēšanas lietotnē “Spotify” ir ap 860 000 klausījumu - baiss cipars! “Mazo cilvēku vārdā”, “Es tevi uzsperšu gaisā”, “Sadosimies rokās”, “Atkal Tavs”, “Rozā ķepiņas” (mazliet pamainītā albuma versijā), “Gārņi un šakāļi”, “Sacirsta sirds” utt. - sauc, kuru dziesmu gribi, visi hiti! Tiesa, ņemot vērā, ka šīs dziesmas radušās dažādos laikos, tad pēc savas noskaņas tās dažbrīd absolūti neiet kopā (piemēram, “ķepiņas” ar “Sadosimies rokās”), taču tas ir sīkums - tā tas dziesmu izlasēs mēdz notikt.
Plates nosaukumam “Ārā” esot vairākas nozīmes. “Vispirms jau pats albums beidzot iznācis fiziskā formātā. Esam iesoļojuši jaunā OB attīstības posmā. Savukārt nosacītā albuma tituldziesma “Zirgspēki” aicina laist zirgspēkus ārā un izmantot pieejamo potenciālu, lai kaut ko sasniegtu vai paveiktu. Kur un kādā veidā, tas, protams, katra paša ziņā, taču līdzīgs ir arī albuma moto,” saka Speiss.
Par šī izdevuma iespējamajiem komerciālajiem panākumiem viņš neprāto. “Pirmkārt, tas ir kolekcionāriem un lielākajiem faniem - nav tā, ka ar šādiem izdevumiem var sapelnīt “lielo piķi”. Plate ir domāta cilvēkiem, kuriem tā ir svarīga, protams, to var arī uzdāvināt draugiem. Lielākā daļa mūziku klausās internetā - arī mēs paši -, bet to platīti mājās vienalga gribas, kaut vai kā piemiņas lietiņu. Turklāt daudziem tagad mājās ir vinila plašu atskaņotāji. Nevarētu teikt, ka tas kļuvis par modes lietu, bet ir cilvēki, kuriem tas patīk - klausīties mūziku šādā formātā.”
OB ģitārists Čakste norāda, ka albums savā veidā noslēdz grupas pēdējo astoņu gadu radošo posmu. “Mūzikas lietošanas paradumi mainījušies no albumiem fiziskā formātā uz atsevišķām dziesmām straumēšanas platformās. Katra dziesma ir izcelšanas vērta un izdodama atsevišķi. Te nav tādu, kas paredzētas tikai vietas aizpildīšanai starp pāris zināmiem singliem,” iepriekš jau pausto apstiprina Čakste.
“Oranžo brīvdienu” mūziķi neslēpj, ka ceļš līdz pēdējai platei nebijis rozēm kaisīts - “tā laikā piedzīvotas būtiskas izmaiņas sastāvā un kopīgi pārvarētas pēdējo gadu globālās krīzes”, “tomēr tas pamatīgi nostiprinājis pašu grupu”. “Esam radošās būtnes. Gadās gan jaunrades bedres, gan fantastiski pacēlumi. Tas viss kopā prasīja gana daudz laika, lai saliktu visus punktus un komatus jaunā albuma pabeigšanas procesā,” norāda OB saksofonists Ritvars Šilkovs.
Jāatzīst, ka sastāvā notikušās izmaiņas nav nemaz tik kardinālas, turklāt būtu dīvaini, ja astoņu vīru kolektīvs spētu iztikt bez pārmaiņām (kā “Labvēlīgais tips”). Savā vietā ir Speiss (vokāls, akustiskā ģitāra) un Čakste (ģitāra), tāpat arī Ritvars Šilkovs (saksofons), Nauris Bruņinieks (trompete) un Maksims Starodubovs (trombons), tāpat jau kādu laiku basa partijas ir Raita Neitāla pārziņā. Nu jau piecus vai sešus gadus “oranžo” bundzinieks ir Māris Ozoliņš, bet kādreizējais Cēsu metālkora grupas “Enhet” dalībnieks un “Fonokluba” valstības pārstāvis Marts Sildniks pie ģitāras - tas gan apskatniekam bija jaunums (Marts esot sastāvā tikai pāris gadus). Starp citu, par 2000. gada martā Kuldīgā izveidotās OB pieraksta vietu būtībā kļuvušas Cēsis - kopš tajā pusē ieprecējies Speiss.
OB ir diezgan aktīvi koncertētāji - Speiss rēķināja, ka sanākšot kādi 50-60 koncerti gadā. ““Palladium” - tas līdz šim ir lielākais mūsu koncerts, ko paši esam rīkojuši. Protams, vispirms vajadzēja līdz kaut kam tādam nobriest, jo viens ir uzspēlēt tūkstošiem cilvēku festivālā, kura rīkošanā viss jau ir izdarīts - atliek tikai kāpt uz skatuves un spēlēt, un pavisam kas cits rīkot to pašiem, kad jāpiestrādā pie šo cilvēku savākšanas. Tas nemaz nav tik vienkārši.”
Pēc koncerta “Palladium” plānota arī tūrīte pa Latvijas pilsētām - vietām, kur OB jau ieraduši uzstāties. Taču pats pārsteidzošākais, ka jau pēc pāris nedēļām OB viesosies “Tallinn Music Week 2024”! “Oranžie” ierakstīti šī prestižā festivāla 5. aprīļa programmā pusnaktī uz “Baltic Stage”, kur viņiem kompāniju sastādīs Waterflower no Latvijas, igauņi Maris Pihlap un duets “Megamega Superstar”, kā arī lietuviešu “Akli” un “Punkto”. “Tad jau redzēs, kā mēs tur izskatīsimies,” piesardzīgi prāto Speiss. “Esam vairākkārt mēģinājuši tur pieteikties, šķiet, kādas desmit reizes pēc kārtas, un pirmoreiz esam uzaicināti. Kāpēc neaizbraukt kaut kur neuzspēlēt Baltijas mērogā?! Ja pats šādas iespējas nemeklēsi, nekur arī netiksi.”
Tallinas mūzikas festivālā “oranžie” izpildīs savas dziesmas latviski un nav pat domājuši pāriet uz starptautiski saprotamāko angļu mēli. “Vismaz man ir ļoti interesanti klausīties grupas, kas dzied savā dzimtajā valodā, un ceru, ka ir vēl liela daļa cilvēku, kuriem tas patīk - visiem to angļu valodu nemaz nevajag,” uzskata Speiss. “Esam diezgan bieži ārzemēs jau spēlējuši, un klausītājiem ar to nekad nekādu problēmu nav bijis. Parasti dažos vārdos pastāstām, par ko dziesma būs, cilvēki pasmejas, tad klausās un, lai arī neko nesaprot, tāpat dzied mums līdzi kaut kādās jocīgās skaņās, kuras viņi šajās dziesmās ir saklausījuši.”
