Pagājušajā nedēļā pēc ballēšanās (un kašķēšanās) Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” pasākumā jau nākamajā dienā visi muzikālie ceļi veda uz koncertzāli “Palladium” – tur savu pagaidām iespaidīgāko koncertu atrādīja dauzonīgā un daudzgalvainā grupa “Citi zēni”. Tas notika par godu albuma “Cits līmenis” klajā nākšanai. Jāatzīst, ka tas patiešām ir cits līmenis – daudz augstāks un iespaidīgāks.
Tas, ka grupai “Citi zēni” ar koncertzāles “Palladium” piepildīšanu problēmu nebūs, bija skaidrs uzreiz - šie puiši šobrīd ir varen pieprasīta prece. Turklāt arī iemesls viņus skatīt vaigā bija gana labs, jo pavisam nesen klajā nācis grupas otrais studijas albums “Cits līmenis”, kas seko “zēnu” debijas ripulim, 2021. gada oktobra beigās izdotajam “Suņi iziet ielās”. Publika bija visinteresantākā - pavisam mazi bērni un vīri ar sirmām ūsām, solīdi tērptas dāmas un meitenes ādas minisvārciņos utt., bet pāri visam kādas sešas meitenes kāzu kleitās (!), kuras iespraucās pūlī un lēkāja līdzi pārējiem. Nu jā, “Citi zēni” spēj nodrošināt labu garastāvokli visiem un ikvienam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un muzikāli etniskās piederības.
Koncertam sākoties, jau šķita, ka uzreiz būs kur “piesieties” - rūpīgi izplānotais starts ar laika atskaiti un atmiņu video tika nokavēts. Taču izrādījās, ka “Citi zēni” publiku veiksmīgi piemānījuši, izspēlējot savu leģendu ar mūžīgo kavēšanos, tas ir, iesākot pasākumu ar savu pašu pirmo lielāko hitu “Vienmēr kavēju”. Panākt, ka jau pirmajā dziesmā praktiski visa zāle dzied līdzi - tas ir kaut kas! Nākamais gabals bija “Parādi, kas tas ir”, bet jau pie trešās dziesmas (tā bija Eirovīzijas hits “Eat Your Salad”) publika pilnībā bija “zēnu” varā - arī diezgan nebijis gadījums. Ap ceturto gabalu uz skatuves tika aicinātas dejotājas, un turpmākajā koncertā nebija priekšnesuma, kurā sanākušie ar kaut ko netiktu pārsteigti - bungu šovs, “synth” šovs, dejotāji utt. Kļūst jau teju vai neērti pēc katras “zēnu” uzstāšanās slavēt horeogrāfi Beāti Svarinsku, taču viņa atkal savu darbu bija izdarījusi uz visiem simt! “Tagad mēs gribam / Lai visi ārdās / Gan tie, kam ir krūtis / Gan tie, kam ir bārdas” - dziesmā “Dejo nost” pauda “zēni”, un publika viņiem klausīja uz vārda.
Šoreiz koncertšovā īpaši tika izcelti visi grupas dalībnieki, tāpēc klausītāji beidzot labāk iepazina ne tikai vadošo trijotni Jānis Pētersons - Dagnis Roziņš - Roberts Memmēns, bet arī pārējos - teicamo soloģitāristu Krišjāni Ozolu, bungu virtuozu Tomu Kagaini un aiz taustiņiem mazliet kautrīgi mūždien stāvošo Reini Višķeri. Līderu trijotne, protams, bija nemainīga - jau minētie Pētersons un Roziņš, kā arī grupas idejiskais līderis un mākslinieciskais vadītājs Memmēns, kurš apskatnieku īpaši pārsteidza ar perfekto un zarnas drebinošo basa spēli. Dziesmas “Miljons rītdienas” klavieru versijā Memmēns skaidri apliecināja, ka spēj dziedāt pat kā Jānis Stībelis - ne velti Robis savulaik ir darbojies “Framest” rindās! -, bet Pētersons spēj repot. Jāpiebilst, ka Jānim pie CV varētu klāt pierakstīt “dziedātājs-lēkātājs”: ja “zēnu” saksofonists un vokālists Dagnis Roziņš zināms arī kā teicams šķēpmetējs, tad Pētersons varētu rādīt labus rezultātus desmitcīņā, jo bez labas sportiskās sagatavotības ar tādu jaudu novingrot pa skatuvi vairāk nekā pusotras stundas ilgumā nebūtu iespējams.
Pie pārsteigumiem jāmin pavisam jaunas un vēl neizdotas kompozīcijas “Novadu cīņas” atskaņošana - tās laikā uz skatuves kāpa arī vairāki reperi, no kuriem jaudīgais un augumā milzīgais M. Sencis pārstāvēja Kurzemi, Edgars Bāliņš jeb Tambura Pesto no “Singapūras satīna” - Zemgali, bet “Latgalīšu reps” - protams, Latgali. Tas nudien bija varens gabals, kas, cerams, tiks izdots. Ja par negatīvajiem pārsteigumiem, tad praktiski vienīgais bija grupas “Mazais princis” aicināšana piedalīties dziesmas “Mazais bandīts” izpildīšanā, iejaucot tajā Žorža Siksnas “Genovevas” motīvus - darvas piliens, kas tomēr nespēja sačakarēt visu medus mucu.
Koncerts tika nomaukts ar pilnvērtīgu enerģētisko lādiņu, mazliet piebremzējot vienīgi dziesmas “No darba uz darbu” (kopā ar Gustavo jeb Arstarulsmirus, apvienojot to ar viņa “Pluss mīnuss”) un pirms tam Pētersona paņemtās “paldiesošanās pauzes” laikā. Noslēdzošajā daļā “uz bis” izskanēja “Baļļīte”, kurā skatuves priekšplānā tika izbīdīts arī “labvēlīgais” Fredis, kā arī “Cits līmenis” un “Limuzīns uz krīta”, kuru beigās uz skatuves tika aicināts paplašinātais skatuviskais sastāvs, un apskatnieks saskaitīja 21 (!) dalībnieku - dziedātāji, instrumentālisti, bundzinieki, dejotāji no studijām “Space” un “DA Daiļrade” u.c.
Ja citkārt “Palladium” pieķer sevi pie ieskatīšanās pulkstenī, lai nenokavētu tramvaju, tad šoreiz šādas darbības nenāca ne prātā - koncerts aizritēja kā vienā elpas vilcienā! Un labi, ka nenāca prātā, jo, aizsteidzoties mājup pirms koncerta noslēguma, tiktu palaista garām unikālā iespēja dzirdēt pašu pirmo “Citu zēnu” dziesmu “Citi zēni”, kas tapusi pašā pirmajā šo mūziķu satikšanās reizē akurāt pirms četriem gadiem - 2020. gada 9. martā. Stilistiski kaut kas līdzīgs slavenajai “Double Faced Eels” dziesmai “Mīlestība” (savējie sapratīs…). “Pusseptiņos no rīta, limuzīns uz krīta” - šķiet, ka ar šo problēmu svētdienas rīta pusē saskarās daudzi pēc enerģētiski pavelkošā koncerta “afterparty” meklējumos devušies klausītāji…
No jaunajā albumā iekļautajām 12 dziesmām “zēni” koncertā nospēlēja tikai pusi, izlaižot pat tādus gabalus kā “Vecumdienas” (tā laikam tika atzīta par kopējai noskaņai neatbilstošu) un “Klasiski pasēdēt” (apskatnieka favorītdziesma), tāpēc neliels ieskats albumā.
“Citu zēnu” jaunais garadarbs perināts pusotru gadu, un tā ierakstīšanas process bijis “patīkami sarežģīts”, jo kopumā radītas aptuveni 40 dziesmas, bet albumā iekļautas tikai 12. “Ir bijušas neskaitāmas negulētas dienas un naktis, bet tagad ir pienācis brīdis, kad šo albumā ieguldīto enerģiju varēs saņemt atpakaļ koncertos no mūsu faniem,” norāda producents Roberts Memmēns. Ar pašironiju “Citi zēni” sevi dēvē par intelektuāļiem, kas dzied par to, ko redz sev apkārt, bet kopš iepriekšējā albuma sev apkārt ir redzēts (un arī paveikts) ļoti daudz, no uzvaras “Muzikālajā bankā” un “Supernovā” līdz pat ceļojumam uz starptautisko Eirovīziju ar “Eat Your Salad”, kas kļuvusi par digitālajās straumēšanas platformās Latvijas vēsturē visvairāk atskaņoto popdziesmu ar vairāk nekā septiņiem miljoniem klausījumu. “Galvenais, ka visam pāri ir prieks un viegla humora deva, jo “Citi zēni” māk gan paši sevi veselīgi uzslavēt, gan saprast, kad pienāk brīdis piebremzēt.”
Grupas trumpji palikuši iepriekšējie, tikai meistarība tos pasniegt ir kļuvusi vēl lielāka - ironiski un/vai humorīgi teksti, teicams vairākvīru vokālais koris, kā arī enerģiskas un dejotliekošas melodijas. Ja tam visam vēl klāt tiek piešpricēts Dagņa Roziņa saksofons (kā “Baļļītē”), tad vispār ir pa smuko - gribētos šo instrumentu “zēnu” dziesmās dzirdēt vēl biežāk. Par tautās iepriekš jau laistajām melodijām visiem viss ir puslīdz skaidrs (un ar tām viss ir puslīdz kārtībā), bet no nedzirdētajām dziesmām gribētos izcelt stilīgās “Izlaidies” un “Klasiski pasēdēt”, kā arī tekstuāli interesanto “Džeku lajx” (tā droši vien būs nākamais radiosingls) un “Numeroloģiju”. “Citi zēni” ir kaut kas starp “Labvēlīgo tipu” un “Bermudu divstūri” - ļoti izdevīga pozīcija!
Atliek vēl piebilst, ka albuma “Cits līmenis” studijas producenti ir Roberts Memmēns un JJ Lush (Jānis Jačmenkins), miksējis - Pauls Dāvis Megi, māsterēts “Chartmakers” studijā Somijā. Radošajā procesā piedalījušies arī producenti DJ Rudd, Armands Varslavāns, Artis Boriss un Armands Rutkovskis, kā arī dziesminieks Mikus Frišfelds. Albuma izdevējs - kompānija “Forte Production” un nerimstoši enerģiskais producents Jānis Kļaviņš.
Par nerimstoši enerģisko producentu Jāni Kļaviņu runājot - ieraugot zālē pat uz trosēm pāri klausītāju galvām braukājošās filmēšanas kameras, bija skaidrs, ka viņam saistībā ar šo koncertu ir kaut kas lielāks padomā. Esot ar’, to kaut kad rādīšot viedtelevīziju plašumos. Labi gan, jo šis šovs bija pelnījis izvērsties “Arēnas Rīga” plašumos un pilnīgi noteikti ir pelnījis, lai to redzētu vēl plašāks interesentu loks. Izskatās, ka 2024. gada labākais koncertieraksts jau ir zināms, savukārt dzīvajā un brīvā dabā, visticamāk, to varēs vērot festivālā “Positivus”.
