K. K. fon Stricka villā pagājušajā nedēļā notika etnogrupas “Ogas” debijas albuma “Laikarati” prezentācija. Šķiet, ļoti nepiemērots laiks latviešu gadskārtu ieražu tematikai veltīto melodiju apkopošanai, bet, no otras puses – tautas kultūras mantojuma godā celšanai piemēroti visi laiki un gadalaiki!
No svinamām gadskārtām lielākoties par plaši atzīmējamām tiek atzītas tikai divas - Ziemassvētki un Jāņi, no kuriem vieni jau ir garām, bet otri vēl nav pat samanāmi, tāpēc var rasties jautājums, kāpēc “Ogu” albums “Laikarati” tiek laists klajā tieši tagad, kad tuvākie svinamsvētki bija Meteņi?
“Ogu” līdere Igeta Ozoliņa stāsta, ka vispār viņai krietni labāk patīkot Ziemassvētki, nevis tematiski un emocionāli priecīgākie Jāņi - pēc klusajiem un baltajiem gada nogales svētkiem “sākas ceļš uz gaismu”, tas ir, dienas paliek garākas, bet ar vasaras saulgriežiem ir tieši otrādi. Savukārt par izvēlēto laiku Igeta saka šādi: “Katru no albumā iekļautajām dziesmām mēs pēdējo pāris gadu laikā jau esam palaidušas apritē, turklāt tām nofilmētas arī video versijas, bet pagājušā gada nogalē mēs tās vienkārši salikām kopā. Šobrīd ir tikai albuma prezentācijas pasākums, jo mums ir Meteņu tradīcijas - ja “Iļģiem” [kaut kā jauna atrādīšanai] tie ir Ziemassvētki, tad mums tie ir Meteņi.”
“Laikarati” tapuši sadarbībā ar bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi, un tajā ietvertas deviņas gadskārtu melodijas ansambļa oriģinālajās apdarēs. Uzreiz jāsaka, ka tas nav komerciāls produkts, jo pieejams straumēšanas servisos, bet taustāmās CD versijas domātas dāvinājumiem.
Etnomuzikologs Valdis Muktupāvels albuma vēstījumā: “Gadskārtu ieražas un to mūzika ir apbrīnojams mūsu kultūras mantojums. Tās atspoguļo paaudžu paaudzēs radītu un arvien pārradītu cilvēka un dabas attiecību savijumu, tajās ir jūtama gan ikkatras vietas savdabība, gan arī pārlaicīga vēlme iekļauties lielajos visuma ritos. Gadskārtu ieražu dziedājumi nes līdzi tradīcijas ilglaicību, tomēr ikvienā izpildījumā, uzsūcot tā brīža skaņu vides uztveri, tie skan atšķirīgi. Tā tas ir “Ogu” sniegumā - ik melodija ir rosinājusi savus īpatnējus sabalsojumus, savu īpašu instrumentāriju, tā atklājot savu iespēju būt gribētai, pieņemtai un saprotamai 21. gadsimta pirmā ceturkšņa beigās.”
Izlasot etnomuzikologa vēstījumu un norijot pirmās emocijas, kas saistās ar triviālo “ak, kungs, viņam taču ir taisnība - jau klāt 21. gadsimta pirmā ceturkšņa beigas!”, nākamais atzinums ir, ka Muktupāvelam taisnība arī kopējā vērtējumā - “Ogu” skanējums tiešām ir pārsteidzoši moderns un pārliecinošs! It īpaši tas attiecas uz Artūra Uškāna basa spēli, kas šīm dziesmām piedod tādu kā etnopopa skanējumu, gandrīz jau velkot pat “Tautumeitu” virzienā, taču arī pārējie instrumenti - vijole, akordeons, kokle u.c. - ir savās vietās un laikā. Turklāt arī dāmu dziedājums nav no ierastajiem folkmūzikas apcirkņiem, “Ogas” nudien ir īstas etnomūzikas ogas!
Jānosauc grupas sastāvs: Igeta Ozoliņa (vokāls, kokle), Ilze Jurjāne-Lapkovska (vijole, vokāls), Elīna Līce (stabules, ģitāra u.c. instrumenti), Agate Paštore (akordeons), Artūrs Uškāns (basģitāra), Kristaps Karps (sitamie instrumenti). Ierakstā piedalījusies vēl vesela virkne mūziķu, un tas veikts studijā “Lauska” pie skaņu režisora Kaspara Bārbala. Katrai no deviņām dziesmām tapusi arī videoversija, pie kuras var tikt, noskenējot uz CD vāciņa esošo QR kodu (vai sameklējot tās internetā) - apskatnieks īpaši ieteiktu Lotes Iltneres animācijas video dziesmai “Mārtiņ’ gailīš’”, kas radusies uz “Kur tu teci, gailīti” bāzes.
Interesants ir arī katrai dziesmai līdzi nākošais stāsts. Piemēram, “Ai, bagāti Ziemassvētki” melodiju teikusi Malvīne Lisovska (dzimusi 1910. gadā) Kārsavas novada Renču ciemā, bet pierakstījis A. Krūmiņš 1958. gadā. “Kū as devu šyupeļame” - melodiju teikušas Sofija Mikažāne un Jūle Vosilāne Ludzas Zvirgzdenē 1940. gadā, bet pierakstījis Emilis Melngailis. “Miķelītis šurp nākdamis” - melodiju teikusi Made Balode Ērgļos, pierakstījis Jurjānu Andrejs 1891. gadā. Utt.
“Daudzus gadsimtus cilvēki ir dzīvojuši saskaņā ar dabu - it īpaši mūsu senči, ko ļoti labi atspoguļo mūsu tautasdziesmas, paražas, ticējumi un tradīcijas. Bet tad kādā dienā cilvēks izdomāja, ka viņam ar to nepietiek, ka viņš grib ātrāk, viņš grib labāk, viņš grib krāšņāk un superīgāk. Un notika vairākas industriālās revolūcijas - šobrīd mēs dzīvojam ceturtajā -, kuru laikā cilvēks aizmirsa, ka dabai arī sāp, un mēs ar savu “ātrāk, labāk, krāšņāk un superīgāk” atstājam lielas pēdas dabā, visā kopējā ekosistēmā, kurā mēs dzīvojam,” “Ogu” albuma prezentācijas pasākumā prātoja Dace Melbārde. “Latviešu tautasdziesmas ir brīnišķīgs veids, kā atgādināt par to, ka cilvēks var dzīvot harmonijā ar dabu un tās ritiem, un to [atgādināt] var darīt ar lielisku, mūsdienīgu interpretāciju, kā tas skan “Ogu” izpildījumā. Man liekas forši, ka mēs varam tā sanākt un kopā uzdziedāt, pie viena nesot pasaulei vēsti par to, cik svarīgi ir veidot harmoniskas attiecības ar vidi mums apkārt un vienlaicīgi tādā veidā stiprināt arī mūsu saknes.”
Visas kopā “Laikaratos” iekļautās dziesmas kādā koncertā saprotamu iemeslu dēļ nedzirdēt. “Šo gadskārtu programmu nevar atskaņot visu kopā - mēs nekādā gadījumā Jāņos nespēlēsim ne Ziemassvētku, ne Lieldienu melodijas,” šādu iespējamību noraida Igeta. “Taču katriem gadskārtu svētkiem mums ir savas melodijas. Mums ir arī Etnoballe - programma, kurā ietilpst gan danči, gan tautasdziesmas. Mēs liekam ekrānus, kuros redzami dziesmu avoti, un cilvēki vakara gaitā var dziedāt līdzi. Ļoti foršs produktiņš un tieši mūsējais! Mēs savās ballēs nespēlējam “Zīlīti”!” smejas Igeta.
Pēc albuma prezentācijas un Meteņu koncerta “Ogām” plānota aktīva darbība - 24. februārī etnogrupa kopā ar citiem mūziķiem uzstāsies LTV1 rīkotajā labdarības koncertā “Kopā ar Ukrainu”, 23. martā sniegs koncertu Amatas kultūras namā, 31. martā - Lieldienu koncertu laukumā pie Imantas kultūras nama, 6. martā spēlēs etnoballi “Pegaza pagalmā” Liepājā, līdz jūnijam izveidos programmu kopā ar horeogrāfu Jāni Kalniņu un Ķekavas tautas deju kolektīvu, sāks darbu pie programmām Jāņu koncertiem “Dukuru rančo”, ielīgošanai Jūrmalā un Zāļu vakaram Mežaparka Zaļajā teātrī. Darba pilnas rokas!
