Ja atgriežas, tad ar skaļu troksni un vērienu – acīmredzot tā nolēmis Edgars Rakovskis ar grupu “Relicseed”, kas šonedēļ lika galdā jaunu dziesmu un tās videoklipu. Turklāt nevis vienkārši iesvieda to internetā, bet atrādīja speciālā seansā kinoteātrī “Forum Cinemas”! Nav slikta renesanse pēc septiņu vai pat vairāk gadu pārtraukuma, turklāt tas ir tikai sākums.
Grupa “Relicseed” dibināta 2004. gadā, un vismaz padsmit gadus tā uzcītīgi, neatlaidīgi un pat stūrgalvīgi lauzās uz smagās mūzikas skatuves augstākajiem ešeloniem - ko vērta bija kaut vai 2011. gadā iegūtā iespēja Amerikā uzstāties “Metallica” 30. dzimšanas dienas svinību pasākumu ietvaros! Pēdējos gados “Relicseed” gan bija iepauzējuši, tāpēc jo lielāks prieks sveikt viņus ar atgriešanos.
Dziesma “The Difference” - jaunākais “Relicseed” ieraksts kopš minialbuma “Ideoloģija” (2017) izdošanas - ir nikns gabals labākajās “latviešu “”Metallica” tradīcijās, kam ir tikai viens mīnuss - tas jāklausās skaļi un uz pilnu klapi, bet pret to varētu iebilst kaimiņi… Skaņdarbs miksēts kinoteātra videi atbilstošajā “Dolby Atmos” skaņas formātā studijā “Rock Shelter Studio”. Stāsta grupas līderis Edgars Rakovskis: “Mans draugs Edijs [Rudzis no grupas “The Factor”] par “Atmos” sāka stāstīt pirms aptuveni diviem gadiem. Es nodomāju - liec taču tu mani mierā ar savu “Atmos”! Taču pagāja gads, un viņš man teica, ka esot izveidojis savu “Atmos” studiju. Nolēmu - OK, nu laikam ir pienācis tas brīdis, kad jāsāk saprast, kas tas tāds ir un kāpēc man un mums to vispār vajag. Un, lūk, te ir rezultāts!”
Protams, uzreiz rodas jautājumi par turpinājumu, tas ir, iespējamo albumu ar jaunām dziesmām, taču Edgars ir izvairīgs: “Domas par to ir, bet lai šīs domas pagaidām paliek pie mums.” Ģitārists Kārlis Šteinmanis gan lika noprast, ka jaunais skaņu materiāls varētu būt krietni niknāks par “The Difference”: “Ja varētu parādīt tās demoversijas, kas mums šobrīd ir, tad es teiktu, ka šī ir balāde, varētu pat teikt - mīlas balāde!” Cerams gan, ka viņš samuldējās, jo mums nemaz nevajag, lai “Relicseed” “zāģētu” kā malkascirtēji - šāds “The Difference” veida skanējums ir optimāls un arī grupas fanu gaidīts.
“Relicseed” zelta laikos bija un arī tagad ir Edgars Rakovskis (balss, ģitāra), Kārlis Šteinmanis (ģitāra) un Jānis Narbuts (bass), tikai Andreja Upmača vietā pie bungām uz jauno ierakstu ir Māris Ozoliņš (“Oranžās brīvdienas”). Labā ziņa - 25. oktobrī “Palladium” notiks “Relicseed” 20 gadu jubilejas koncerts. “Divdesmit gadi ir pagājuši - es pats nesaprotu, kā tas ir sanācis, bet tas ir fakts. Kas skanēs koncertā? Nu, koncertā mēs nospēlēsim šo un to (smejas), domāju, ka ne mazāk kā (pag, to var teikt?) astoņpadsmit dziesmas,” jokoja Edgars.
Jāatgādina, ka “Relicseed” panākumu kulminācija bija ap 2014. gadu, kad “mikrofoniešu” paspārnē klajā nāca grupas otrais studijas albums “Slaughterhouse”. Izdevniecības “MicRec” vadītājs Guntars Račs sveica grupu ar “Slaughterhouse” desmitgadi, pajokojot, ka “kādus desmit gadus gan jūs pie šī albuma arī strādājāt”, un piebilstot, ka “tas stāsts, kā tas tika ierakstīts, izdots un publicēts - vismaz tas, cik esmu dzirdējis no Edgara - ir grāmatas, filmas vai vesela seriāla vērts”.
Iespējams, ka seriāls tiešām sanāktu. “Slaughterhouse” tika ierakstīts Losandželosā, sadarbojoties ar leģendāro skaņu inženieri un producentu Braienu Karlstromu, taču “Relicseed” diemžēl bija vieni no pēdējiem, ar kuriem viņš strādāja (sirdstrieka, 2013. gada janvāris...). Ieraksts palika pusratā, un atlikušos skaņas apstrādes darbus veica Maors Apelbaums (sadarbojies arī ar Robu Halfordu, Litu Fordu, Ingvī Malmstīnu u.c.) un Dirks Kloibers (“Manowar”, Džeks Stārs u.c.), un beigu galā sanāca pasaules klases darbs ar tādiem superīgiem gabaliem kā “Serial Leader”, “Looney Tunes”, “Mary Beth” un “Pointless Gravity”. Pēc tam “Relicseed” sabija iespaidīgā vairāku desmitu koncertu tūrē pa Ameriku, uzstājās arī Serbijā, Horvātijā, Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un kur tikai vēl ne.
Šī ierakstīšanās un koncertēšana svešās zemēs prasīja milzu spēku - mentāli un arī fiziski - un laiku. Ja Edgars joprojām bija gatavs ieguldīties visā šajā projektā ar sev raksturīgo 110% atdevi, tad pārējie acīmredzot vairs ne. Jau 2016. gadā grupas sastāvs bija neskaidrs, tomēr koncerti vēl turpinājās, bet 2017. gadā pat tika izdots minialbums jeb EP “Ideoloģija”, kas diezgan pārsteidzoši saņēma “Zelta mikrofonu” kategorijā “Labākais roka vai metāla albums”, taču noriets jau bija sācies.
“Dzīvē mēdz būt dažādi lūzuma punkti. Piemēram, kad tev ir 20 gadi, it kā pieaudz, bet tik un tā vēl vajag laiku paaugties. Tur arī visas atbildes uz šāda veida jautājumiem,” ilgo pauzi piesardzīgi skaidro Narbuts un turpina: “Nav jau tik vienkārši aizbraukt kaut kur un ierakstīt albumu - pēc tam vajag pauzi jeb atvaļinājumu, un dažkārt tas ievelkas… Taču tagad esam sapratuši, ka mums kopā ir ko teikt, tāpēc esam savākušies un turpināsim darboties!”
Skaidro Edgars Rakovskis: “Dzīve ir dzīve. Katram no mums tā ir citādāka, katram no mums tā ir sava, bet ceļš mūzikā mums ir kopīgs. Neskatoties uz to, ka mēs uz brīdi - lai arī šis brīdis bija astoņu gadu garumā - aizgājām katrs citu ceļu, varbūt tas pat bija labi. Ja man kāds pirms astoņiem gadiem vai kaut astoņiem mēnešiem būtu teicis - eu, džeki, jūs kinoteātrī rādīsiet savu jauno klipu un spēlēsiet “Palladium”, es būtu palūdzis to substanci, ko viņš lieto, jo tā laikam ir laba… Bet te nu mēs esam!”
Paši mūziķi gan šos gadus nekur nebija pazuduši - caur Kārļa Šteinmaņa kā ierakstu studijas “KS Records” producenta rokām pēdējos gados izgājusi teju puse visu latvju metālmūzikas albumu, arī Jānis Narbuts šajā jomā ir zināms tēls (abi arī spēlē dažādās grupās), savukārt Rakovskis pēdējos gados kā vokālists ir pieslējies sava drauga Edija Rudža stūrētajai grupai “The Factor”, kā arī parādās dažādos citos projektos. Tostarp kopā ar Katrīnu Dimantu, Herbertu Blumbergu jeb Herbi un domubiedriem piedaloties “Supernova ‘2020”, kur ar dziesmas “Pipars” anglisko versiju “Heart Beat” palika otrajā vietā, piekāpjoties tikai Samantai Tīnai. Līdz ar to gluži loģisks jautājums - kur garantija, ka “Relicseed” tiešām pastāvēs ilgāk par minēto jubilejas koncertu, ka mūziķiem atkal neradīsies kādas citas intereses?!
“Man tev ir pretjautājums - ko mēs vispār varam garantēt?!” tiešs ir Rakovskis. “Es dzīvoju ar šādu pārliecību: daru to, ko no sirds vēlos darīt, un esmu ļoti pateicīgs pārējiem [“Relicseed” dalībniekiem], ka esam nolēmuši šīs 20 gadu svinības organizēt un spēlēt kopā. Bet kas būs pēc tam - ne man, ne kādam citam nav ne mazākās jausmas! Un, ja pavisam godīgi, mēs par to vispār nedomājam. Mēs šobrīd domājam tikai par to, kas mums ir ko teikt; par to, ko mēs gribam teikt; par to, ko mēs varam pateikt. Un šobrīd mēs to esam sākuši teikt skaļi.”
“Latvju metālbrigādes “Relicseed” līderis Edgars Rakovskis pazīstams kā viens no mērķtiecīgākajiem mūziķiem, kurš jau gadiem ar lielākiem vai mazākiem panākumiem pacietīgi un ar milzu gribasspēku laužas smagās mūzikas Olimpā - Amerikā,” tā apskatnieks rakstīja 2017. gadā, un kopš tiem laikiem daudz ūdens aiztecējis, bet viens nav mainījies - Rakovskis joprojām zināms kā viens no mērķtiecīgākajiem mūziķiem, kurš ar milzu gribasspēku un nu jau arī pieredzi lauž sev ceļu, turklāt daudzās sfērās. Arī mūzikā.
Viņam vienmēr ir viedoklis, un vienmēr tas ir tiešs - lai arī dažkārt neērts. Lai gan jaunā dziesma “The Difference” ir angliski, par iespējamām dziesmām latviešu valodā Edgars noskalda kā ar cirvi: “Tādas ir un būs! Jā, tādas būs arī jaunajā albumā - bāc, atkal izpļāpājos… Mēs esam latvieši, mēs esam no Latvijas, un, neskatoties uz to, ka es spēju sarakstīt un arī vēlos rakstīt dziesmas angļu valodā, es tomēr primāri un lielākajā daļā gadījumu rakstu latviski un daru to ar vislielāko prieku. Tas nekur nav pazudis un nekur nepazudīs.”
