Pagājušajā nedēļā ar nelielu koncertiņu Tallinas ielas kvartāla “Angārā” savu debijas albumu “Piedzīvot sevi” klajā laida mūziķe Ei Fe. Viņa parādīja un pierādīja, kā ar minimāliem līdzekļiem sasniegt maksimālu efektu – sanākušo vidū vienaldzīgo nebija.
Ja nu kādu mulsina dziedātājas Ei Fe vārds, tad atklāsim, ka zem tā sevi personificē Anita Intaite, kas šova “OKartes skatuve” laikos pirms vairāk nekā desmit gadiem bija pazīstama kā Košā. Mūzikā viņa ir jau no 2010. gada, sadarbojusies arī ar tādām grupām kā “Dzelzs vilks” (interneta vietnē “YouTube” var noskatīties viņu lielisko kopdziesmu “Sažņaudz manas rokas”!), “Tumsa”, “Colt” u.c., bet “Piedzīvot sevi” ir dziedātājas debijas albums ar septiņām dziesmām.
Runājot par šīs dziedātājas galvenajiem trumpjiem, jāatzīmē, ka Anitai ir varen spēcīga un jaudīga balss - latvju sieviešu rokmūzikā viņa varētu mest izaicinājuma cimdu pat Aijai Andrejevai (no šīs kategorijas vēl nāk prātā vienīgi “koltu” Elīna Krastiņa), turklāt arī savā pavadošajā sastāvā nobruņojusies ar kārtīgiem roka večiem. Albuma prezentācijas koncertā Anita uzsvēra, ka viņas muzikālais lieldarbs ir kā kaila patiesība, un norādīja, ka visiem būtu nepieciešams būt patiesiem vienam ar otru, tad tādas šausmas, kas pašlaik notiek pasaulē, nebūtu iespējamas (šī gan ir naiva cerība…). Sanākušie sliecās viņai piekrist.
“Jauka dvēselīte!” pēc koncerta rezumēja apskatniekam līdzās stāvošais producents un ģitārists Reinis Briģis, un tas ir precīzi desmitniekā: Anita (jeb Ei Fe, ja viņai tā labpatīk) ir sirsnīguma un dabiskuma etalons, kas publiku spēj noskaņot savā pusē, neko pat īpaši nedarot. Neliels piemērs: visiem atnākušajiem kā īpašs paldies tika izdalīti QR kodi, lai viņi varētu albumu noklausīties pirmie, vēl pirms šī skaņu materiāla ievietošanas “Spotify” un citos straumēšanas servisos - sīkums, bet patīkami! Anitas tuvākie draugi albumu laikam gan bija jau noklausījušies (pārbaudot QR kodu pēc koncerta, uzrādījās, ka albums “YouTube” ievietots pirms 10 stundām un tam bija 17 skatījumu), jo daži jau zināja jaunās dziesmas no galvas.
Albums “Piedzīvot sevi” ir “ļoti personīgs, emocionāls un neparasts ceļojums mūzikā - tas ir ceļojums, kas māksliniecei ļāvis sevi piedzīvot daudz dziļāk un rast vēl lielāku saikni pašai ar sevi, kā rezultātā arī radies Ei Fe stāsts”, vēsta dziedātājas komanda. Albuma producents Jānis Narbuts: “Līdz šim, strādājot kopā ar Anitu pie dziesmu aranžijām un melodijām, bijām darbojušies tikai divatā, taču šoreiz nolēmām pieiet šim procesam radošāk, organizējot dziesmu rakstīšanas nometni laukos, ārpus pilsētas steigas un mašīnu plūsmām.”
Ei Fe jeb Anitas spilgtākie apliecinājumi salīdzinājumiem ar Aiju Andrejevu ir klausāmi dziesmās “Paslēpes” (pats labākais albuma gabals!) un “Neļaut sev bēgt”, arī “Apstādini” - kopdarbā ar Kalli no metālgrupas “Harta”. Īpatnēja dziesma ir hipnotiskā “Tu jau zini kur”, kas laikam vislabāk varētu attiekties uz Ei Fe sūtību. Abi angliskie gabali ir šaubīgi, tomēr vismaz dziesmu “Painter” glābj fantastiskā čelliste Erna Daugaviete. Lielākā problēma - šis albums žanriski absolūti neturas kopā, praktiski katra dziesma ir atšķirīga, un pat tām, kuras varētu viena otru stilistiski paturpināt, ir iebāzts pa vidu kaut kas nesavienojošs. Līdz ar to klausīties šo darbu kā vienotu veselumu ir teju nereāli. “Albums ir rakstīts kā stāsts, tāpēc dziesmu secība ir svarīga, jo tā veido kopīgu gleznu,” skaidro Ei Fe. Labi, labi, bet māc šaubas, vai klausītāji spēs šo gleznu no šāda viedokļa izprast…
Atgriežoties pie koncerta - kad meitenes ķeras pie rokmūzikas, tas vienmēr ir interesanti, bet, kad viņām tas padodas - kā Anitas Intaites gadījumā -, tas ir divtik interesanti. Lai gan bija aizdomas, ka Ei Fe varētu darboties mazliet citā lauciņā, bažas izrādījās nepamatotas - tā pati roka lēdija vien ir, tikai ar mazliet citādām vērtībām. “Neesmu atteikusies no savas būtības, Ei Fe ir kā mana radošā izpausme, radošā šķautne,” skaidro dziedātāja. “Roks vienmēr ir manā sirdī un izpausmēs.”
Anita jau iepriekš savos koncertos ir atzīmējusies ar dažādiem pārsteigumiem (reiz uz skatuves savākts pat savs kora sastāvs!), un arī pasākums “Angārā” nebija izņēmums - šoreiz kā galvenais brīnums tika demonstrēts didžeridū spēlmanis ar skatuves vārdu Vaaks/Vakuums. Lai gan par kulmināciju varēja kļūt dziesmas “Apstādini” izpildījums kopā ar grupas “Harta” vokālistu Kārli Kalvišu jeb Kalli, spēcīgais duets nobālēja brīdī, kad uz skatuves piespēlēt pāris dziesmās kāpa kāds cits viesmūziķis - ar lillā matu šķipsnām greznotais ģitārists Roberts Dinters (spēlē Ivo Fomina pavadošajā sastāvā), kura eksplozīvais un teju nepieskaitāmais rokmūziķa skatuviskās uzvedības imidžs aplaida ar rokenrola bacili arī visus pārējos - pat koncertos vienmēr nesatricināmu tēlu saglabājošā čelliste Erna Daugaviete sāka smaidīt un dziedāt līdzi. Starp citu, Erna ir absolūta šā projekta pērle, kuras čells ienes Ei Fes rokmūzikā krietnu devu individuālisma un savdabības.
Lai gan arī Ei Fe, tāpat kā Anita Intaite, ir “roka lēdija”, skanējumā ir manāmas arī izmaiņas. “Tas, kas pašlaik atšķiras, ir meklējams dziesmu radīšanas procesā - ja agrāk mēs ar [producentu] Jāni Narbutu strādājām pie tām divatā, tad šajā albumā ir izpaudušies daudzi mākslinieki un palīdzējuši man realizēt to vīziju, kas skan manā galvā. Piemēram, ir dziesma “Painter”, kurā skan flauta, čells utt. Man patīk dažādība. Tas joprojām ir roks, taču tiek veidots kontrastaināks tā skanējums - gan maigāks, gan spēcīgāks. Esmu arī kļuvusi drosmīgāka, vairāk muzikāli izkrāsojot savas dziesmas,” stāsta mūziķe. “Man vistuvākais ir roka žanrs, taču patīk eksperimentēt. Rokmūzika dažādās nokrāsās ir mana lieta, tās ir manas saknes, kā esmu sākusi darboties mūzikā.”
Klausoties Ei Fe dziesmas, šķiet, ka viņa nepieturas pie vienota stila, bet dara to, kas tajā brīdī valda pašas izjūtās. “Es tiešām iedvesmojos no mijiedarbības ar citiem cilvēkiem un saviem procesiem,” tam piekrīt Anita. “Tas būtībā minēts arī albuma nosaukumā - “Piedzīvot sevi”. Cilvēks taču nav tikai tāds vai tikai šāds, katra cilvēka būtība ir krāsaina un dažāda, un arī es radu mūziku pēc savām iekšējām sajūtām, tās vēl papildinot arī ar citu mūziķu domām.”
Protams, nevar iztikt bez jautājuma par Anitas skatuvisko pseidonīmu - kas ir Ei Fe, no kādas valodas, ar kādu domu? “Šāds vārds neeksistē, tas ir manis izdomāts,” atzīst dziedātāja. “Tas ir mans spēka vārds. Es jūtu, ka šis vārds mani raksturo, tas atspoguļo visu, kam esmu gājusi šajā laikā cauri, visas manas pieredzes. Pirms pāris gadiem man bija zīmīgs sapnis: es tajā izgāju dažādiem procesiem kā iniciācijai, un man pēc tam likās, ka sajūtas ir pavisam citā līmenī. Kad vēlāk ar [grupas “Dzelzs Vilks” taustiņnieku] Kasparu Tobi strādājām pie projekta “7 Synths”, kas bija angliski, izdomāju, ka tajā es varētu startēt kā Ei Fe. Man bija sajūta, ka vajadzēja šo vārdu izmantot jau agrāk, un, rakstot savu albumu, sapratu, ka tas ļoti labi saskan ar tā vīziju. Es sajutu, ka tas ir īstajā vietā, īstajā brīdī un tieši man.”
Ei Fe: “Laikam ejot, esmu sevī iepazinusi ne vien daudz jauna, bet apzinājusi arī to pašu veco, tikai citos dziļumos. Šī ceļojuma iedvesmota esmu pieņēmusi sev jaunu vārdu, kas man nozīmē drosmi, spēku, brīvību, mīlestību un patiesumu. Lai arī man personiski Ei Fe ir bijusi tuva jau kādu laiku, albuma izdošana ir nozīmīgs solis šīs manas radošās daļas iepazīstināšanai ar plašāku sabiedrību. Turklāt man ir svarīgi nodalīt savu muzikālo šķautni no privātās.”
Koncertā Ei Fe pavadošais sastāvs bija visnotaļ iespaidīgs: Jānis Narbuts - ģitāra, viņa brālis Gunārs Toms Narbuts - bass, pie bungām Mārcis Briška, plus vēl čelliste Erna Daugaviete. Šie puiši (un arī Erna) spēlē arī citos sastāvos, tomēr “es ļoti ceru, ka mēs paliksim šajā sastāvā - mums ļoti labi saskan”.
Pie konkrētiem koncertu datumiem gada tumšajos un aukstajos mēnešos vēl tiek strādāts - notiek iespējamo koncertvietu apzināšana -, bet “par vasaru ir 100%, mēs vasarā gatavojamies nopietnai festivālu sezonai!” Jādomā, ka arī Ei Fe klausītāji tai gatavosies. “Man parasti neviens koncerts nav pilnībā vienāds - katrs ir īpašs, un es cenšos sagādāt klausītājiem kādu īpašu pārsteigumu, kādu papildu noskaņu, krāsu,” atgādina Anita. “Ir cilvēki, kas nāk gandrīz uz katru manu koncertu, bet arī viņiem vienmēr ir interesanti. Man patīk koncertiem pieiet ļoti radoši, lai katrs būtu kā atsevišķs un īpašs Notikums.”
