Greznais kinoteātris “Splendid Palace” šīs trešdienas vakarā tika pārvērsts par “Busuļu teritoriju”: uz Intara Busuļa jaunā albuma prezentāciju un dokumentālās filmas par viņu pirmizrādi sanāca radi, draugi un paziņas, viņa daiļrades pielūdzēji un vienkārši tās cienītāji, ekspremjeri, uzņēmēji, masu saziņas līdzekļu pārstāvji, influenceri un citādi domājošie, bet pašā epicentrā bija dziedātāja ģimene.
Intars Busulis un viņa komanda šonedēļ svinēja ar vērienu: pēc piecu gadu pārtraukuma Abonementa orķestris bija sadūšojies uz jauna studijas albuma izdošanu (tā nosaukums - “Spēlē savā burvju flautā”), pie viena tika izziņota koncerttūre, bet vēl notika dokumentālās filmas “Mans tētis - Intars Busulis” pirmizrāde. Tas viss ļāva sanākušos noturēt kinoteātra telpās ilgāk nekā četras notikumiem bagātas stundas.
Pasākuma pirmajā daļā notika koncerts ar albumā iekļautajām dziesmām, bet otrajā tika skatīta filma. Lai nu piedod albums un Intara dziedošie priekšnesumi, bet pirmā daļa šoreiz nobālēja otrās priekšā, tomēr par visu pēc kārtas.
Intars stāstīja, ka albumā centies “pēc iespējas atklātāk dalīties savās sajūtās par pēdējo piecu gadu laikā pārdomāto un piedzīvoto”, stāstījis par norisēm savā un draugu dzīvē, prātojot, ka, neskatoties uz apstākļiem, ikvienam ir jātic sev un “jāspēlē savā burvju flautā”. Sanākušajiem bija izdalītas krāšņi noformētas dziesmu grāmatas ar tekstiem, un iesākumā šķita, ka tas tāpēc, lai kāds vispār varētu saprast, par ko tiek dziedāts - no pirmās dziesmas “Lopkautuves disko” varēja saprast tikai “tukšo vārdu plūdi / asinis un sūdi”… Taču bažas izrādījās nepamatotas, jo vēlāk skaņu vīri visu sakārtoja.
Māte Daba Intaru Busuli apveltījusi ne tikai ar mūziķa, bet arī ar šovmeņa talantu, tāpēc viņš ātri vien dabūja klausītājus savā pusē (viņi gan tur bija arī pirms koncerta) - gan ar savu spēcīgo muzikalitāti, gan humorīgajām replikām, gan brīvo un atraktīvo izturēšanos. Taču noteikti gribētos izcelt arī Abonementa orķestri, kas nav vienkārši Intara pavadošā grupa, bet gan spēcīgs augstākās raudzes profesionāļu apvienojums: lieliskais Kārlis Lācis pie taustiņiem, ģitārvirtuozs Kaspars Zemītis, basa ģēnijs Edvīns Ozols, bunguvīrs Kaspars Grigalis, pūšamo instrumentu sekcija (Mārim Jēkabsonam talkā bija nākusi Laura Rozenberga) u.c., turklāt Intara trejmeitenes, kā izrādās, pa kādu brīdi pārvērtušās par kvartetu, un visas četras (Vineta Elksne, Karīna Tropa, Kristīne Pastare un Alise Kante-Onzule) izskatījās kā no modes žurnālu vākiem un dziedāja kā no Manhetenas Mūzikas skolas dzīlēm nākušas.
No jaunā albuma klausītājus uzreiz gar zemi nolika elpu aizgrābjošā “Āmen”, taču vispār “Spēlē savā burvju flautā” piedāvā dziesmas visām gaumēm - sākot no Intaram tik ļoti piestāvoši humorpilnajām (“Skaistās meitenes”, “Tinderis”) līdz nopietnām un romantiskām (“Tikai”, “Gaisma tuneļa galā”). Starp citu, abas pēdējās apskatnieka vērtējumā, šķiet, varētu būt arī pašas labākās no albumā iekļautajām kompozīcijām (šis lieldarbs vēl gan kārtīgāk jānotestē), un abas sacerējis pats Busulis, nevis skaņu gigants Kārlis Lācis. Jāpiebilst, ka dziesmai “Tikai” tekstu radījusi Māra Zālīte - ja ticēt Intara stāstītajam, dzejniece to esot atsūtījusi Kārlim Lācim failā ar nosaukumu “moš noder”, bet viņš to pārsūtījis Intaram, un šīs rindas viņa dziesmai derējušas kā uzlietas. Citi dziesmu tekstu autori ir Kārlis Vērdiņš, Jānis Elsbergs, Marts Pujāts, Kate Elpo, Elīna Sproģe, bet vienai dziesmai izmantota Imanta Ziedoņa dzeja.
Taču viss iepriekš minētais muzikālais piedzīvojums izrādījās tikai iesildīšanās pirms pasākuma odziņas - dokumentālās filmas izrādīšanas. Jāatzīst, ka sākotnēji tās pieteikums (“atklāta filma par Intara dzīvi no viņa bērnu perspektīvas”) radīja skepsi, sak, droši vien kārtējais stāsts par mūziķi un viņa bērnības dienu atmiņām, kam bonusā būs tēta ar mammu gremdēšanās atmiņās par jauko dēlu, tikai šoreiz galvenajā lomā piesolīta meita… Izrādījās - nekā tamlīdzīga!
Cepuri nost filmas režisoru Annas un Edgara Lūsiņu priekšā! Protams, arī “filmējamais priekšmets” (tas ir, pats Busulis) ir izdevīgs, taču bez filmas veidotāju prasmēm nekas tik saturīgs nebūtu sanācis. Grūti iedomāties, cik daudz interesanta materiāla nācies atstāt aiz filmas borta, cik ilgi šīs epizodes stumdītas šurpu turpu, lai tās ielīmētos kopējā stāstā, cik laika un nervu patērēts, lai no filmējamajiem izdabūtu to, ko skatītāji vēros uz ekrāniem utt., u.t.jpr., bet rezultāts nudien ir fantastisks (piedodiet par subjektīvo sajūsmināšanos)!
Lai par filmas profesionālajām lietām spriež kinospeciālisti, bet ierindas skatītājam tā noteikti patiks. Plašākai auditorijai nezināmi fakti par Intara iepazīšanos ar Raimondu Paulu un nokļūšanu “Jaunajā vilnī” (ak, kungs, cik reizēm viss var būt vienkārši!), par iepazīšanos ar nākamos sievu un apprecēšanos (izrādās, tam noder arī dabūšana pa seju un lauzts žoklis…), par attiecībām ar bērniem (aizdomāties lika “vienīgā pieaugušā bērna” jeb dēla Lenija stāstītais, ka viņa tētis tik bieži nav bijis mājās, ka sākotnēji licies pat jocīgi, kad viņš beidzot sācis tajās būt), Maestro ironiskās pārdomas, grupas biedru stāsti (nīgruma etalons Edvīns Ozols vien ir ko vērts!), vēl - kā Maksims Galkins latviski dzied “Tava rīta kafija” utt. Pats labākais ir tas, ka filmā izskan arī neērti jautājumi un viss materiāls nebūt nav Intaram komplimentārs un glaimojošs, taču, neraugoties uz to, katrs varēs pārliecināties, ka Intars tiešām ir ļoti, ļoti labs tēvs, kurš prot ar katru no saviem četriem bērniem komunicēt viņiem tuvākā saskarsmes veidā.
Filmas režisoru rindās tiek minēti arī Intara Busuļa bērni Lenijs (20), Emilija (15), Amēlija (9) un Jānis (5), jo “Mans tētis - Intars Busulis” būtībā ir filma par dziedātāja dzīvi no viņa bērnu perspektīvas: viņi filmā intervē savam tētim tuvus un viņa dzīvē nozīmīgus cilvēkus, kā arī meklē atbildes uz dažādiem jautājumiem. Patiesībā gan ar to nodarbojas Lenijs ar Emiliju (tostarp intervē citkārt mazrunīgo mammu Ingu), un par Intara vecāko meitu var teikt ar pilnu pārliecību - par šo drošo, komunikablo un ar personības spēku jau tagad apveltīto meiteni, kura uzņēmās pat filmas prezentācijas vadītājas pienākumus, vismaz radošajās aprindās mēs vēl daudz dzirdēsim.
Intars stāsta, ka filmas intervijās saņēma pat tādus jautājumus, kurus ar bērniem ikdienā nekad nav pārrunājis. “Man dažkārt tiešām nebija viegli atbildēt uz jautājumiem par manu biežo prombūtni, par attiecībām ar savu mīļoto sievu Ingu, par saviem sapņiem. Tik ļoti atklātas intervijas man nekad dzīvē nav bijušas,” atzīst Busulis. Jāatzīmē, ka šī ir pirmā reize, kad mūziķis ļauj pavisam atklāti ieskatīties savā un savas ģimenes dzīvē. Intara meita Emilija atklāj, ka filmēšanas process ir bijis aizraujošs piedzīvojums: “Līdz šim tētis vienmēr ir nodalījis darbu no mājām, tāpēc būs nepierasti redzēt sevi uz kino ekrāniem. Tas mūsu ģimenei ir īpašs notikums!”
Ja nu kādu šis nelielais apskats ieinteresējis, tad atklātā, ģimeniskā un muzikālā filma “Spēlē savā burvju flautā” tiks rādīta arī īpaši organizētos kino pasākumos - 29. oktobrī kino “Auseklis” Talsos, 4. novembrī kino “Balle” Liepājā, 5. novembrī kino “Rio” Ventspilī, 10. novembrī kino “Gaisma” Valmierā, 14. novembrī kino “Cēsis” Cēsīs un 24. novembrī kino “Gors” Rēzeknē.
Savukārt līdz jaunās muzikālās programmas vērtēšanai klātienē gan būs jāuzgaida ilgāk: “deBusul Music” komanda izziņojusi lielkoncertu 8. martā “Arēnā Rīga”, kam sekos koncerti arī citviet Latvijā - Daugavpilī (15. un 16. martā), Cēsīs (22. un 23. martā), Rēzeknē (5. un 6. aprīlī) un Liepājā (13. un 14. aprīlī).
