Džezam Latvijā klājas labi – par to šoreiz parūpējusies dziedātāja Santa Šillere

© Publicitātes foto

Kultūrtelpā “Auss” pagājušajā nedēļā savu debijas albumu “Other Ways” sanākušajiem priekšā lika džeza dziedātāja Santa Šillere. Tiesa, neceļas roka šo pieredzējušo dziedātāju saukt par debitanti, taču šis albums ir vēl viens apliecinājums, ka džezam kopējā Latvijas mūzikas skatuves kontekstā klājas itin labi.

Savs ceļš, apvienojot pat Bahu un Aspaziju

Džeza dziedātājas un komponistes Santas Šilleres albumā “Other Ways” iekļautās kompozīcijas atklāj pašas dažādo ceļu - gan mūzikā, gan dzīvē. “Laika gaitā ir pierādījies, ka dažādās situācijās izdzīvotās emocijas un gūtās atziņas mēdz būt līdzīgas pat savstarpēji nesaistītiem cilvēkiem. Tādēļ mēs spējam empātiski viens otru sajust, atbalstīt, ieklausīties un reflektēt. Ceru, ka klausītāji spēs manos ceļos atpazīt arī savus un tos izjust,” prāto Santa.

Visu dziesmu melodiju un tekstu autore ir viņa pati - vienīgais izņēmums ir skaņdarbs “Ziedonī”, kura pamatā izvēlēts Aspazijas teksts un Johana Sebastiana Baha prelūdija re minorā. Santa stāstīja, ka mēģinājusi abus šos dižgarus apvienot uz saviem akadēmiskajā mūzikā iegūtās izglītības pamatiem (no sevis neaizbēgsi!), kas viņai acīmredzami arī izdevies, tomēr šis konkrētais skaņdarbs ierindas klausītājam, pat džeza mīļotājam, būs ļoti grūts. Tiesa, tituldziesmas ritmiskais zīmējums ir vēl sarežģītāks. Santa vairākkārt akcentēja, ka “Other Ways” - tas ir stāsts par viņas ceļu, taču jāatzīst, ka ne katram būs lemts to izprast. “Other Ways” veido “eklektiku starp bagātīgām džeza tradīcijām un mūsdienu mūzikas ietekmēm” - tā to piesaka zinātāji.

Publicitātes foto

Ar lielu pieredzi, tomēr debitante

Mazliet no biogrāfijas. Santa Šillere ir džeza dziedātāja, komponiste un vokālā pedagoģe. Absolvējusi Jelgavas Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļu, bet šobrīd viņai jau ir Latvijas Mūzikas akadēmijā iegūts maģistra grāds džeza vokālā. Karola Šimanovska Katovices Mūzikas akadēmijā mācījusies džeza vokālistes Annas Gadtas klasē, zināšanas papildinājusi Lisas Popeilas (ASV), Lenoras Helmas-Hammondsas (ASV), Helles Henningas (Dānija) u.c. meistarklasēs. Piedalījusies festivālos “Saulkrasti Jazz” un “Rīgas ritmi”, “Birštonas Jazz” (Lietuva), “Voicingers” (Polija), “Girls Power In Jazz” (Dānija), starptautiskā džeza mākslinieku konkursa “Riga Jazz Stage 2019” fināliste (ne velti Santas pasākumu ar savu klātbūtni bija pagodinājis pats Māris Briežkalns!). Santas balss pirms dažiem gadiem bija dzirdama arī “Latvijas Radio 3” džeza raidījumos, viņa bija arī viena no sarunu podkāsta “JazzIn muzikālās piezīmes” vadītājām, bet šobrīd kopā ar Rūtu Dūdumu-Ķirsi vada podkāstu vokālistiem “Mikrofons”. Džeza meistarklašu festivāla “Voicingers On Tour” koordinatore, arī jauniešu kamerkora “Vecrīga” kormeistare.

Līdz ar to skaidrs, ka Santa Šillere ir jau diezgan pazīstams vārds, tomēr albums tiek pieteikts kā viņas debija. Protams, skanējumā no debijas nav ne vēsts - droši, pārliecinoši, profesionāli un spēcīgi. “Lai gan jau gadiem esmu muzikāli izteikusies caur šo žanru, tomēr albuma veidā savu mūziku vēl nebiju prezentējusi, tādēļ arī sajūtas šobrīd tomēr ir tādas, ka debitēju kā dziesmu autore - ne tikai kā izpildītāja, kādu mani cilvēki, iespējams, lielākoties ir iepazinuši,” norāda Santa.

Ar skatu uz ietekmīgo Polijas džeza skatuvi

Albuma ieraksts tapis pavasarī studijā “Monochrom Studio” Polijā (tas esot kaut kur pie robežas ar Čehiju) kopā ar domubiedriem, kuri satikti “Erasmus+” studiju apmaiņas programmā Katovices Mūzikas akadēmijā. Ierakstā piedalās starptautiskais džeza kvintets, kurā Santa muzicē kopā ar Polijas džeza skatuves jaunajiem talantiem: pianistu Francišeku Račkovski, ģitāristu Jakubu Mizeracki, kontrabasistu Pāvelu Žviržinski-Pjoro un bundzinieku Stefanu Račkovski. Tieši šie vīri kopā ar Santu kāpa uz skatuves arī albuma prezentācijas koncertā.

Publicitātes foto

Ar poļu mūziķu sastāvu Santa jau ir saspēlējusies un uz skatuves saprotas no pusvārda. Kurioza situācija sanāca pašās prezentācijas koncerta beigās, kad Santa sāka raiti visu klāstīt angliski un to aptvēra tikai labu laiku pēc sava monologa uzsākšanas: “Vai, es taču runāju angliski! Un galvenais, ka neviens man to nesaka!” Globalizācija.

Tiesa, tas rada pārdomas par to, kā Santa domā šo savu programmu popularizēt turpmāk - poļi taču nevarēs katru nedēļu izbraukāt uz Latviju! Santa smejas, ka šajā reizē kolēģi nav paspējuši pat Rīgu izstaigāt - trīs dienas pagājušas muzikālos piedzīvojumos, tātad viņi pilnīgi noteikti šeit paciemosies atkal, taču vispār dziedātājai ir diezgan tālejoši plāni. “Varbūt kopā ar poļu mūziķu sastāvu izdosies iespēlēt Polijas džeza skatuvi, un es uz to raugos cerīgi. Braukšu arī uz Poliju, bet 2024. gadā varbūt izdosies noorganizēt kādu nelielu starptautisku tūrīti pa Baltijas valstīm un Poliju. Taču arī Latvijā man ir pietiekami daudz domubiedru - Edgars Cīrulis, Kaspars Vizulis, Andris Grunte, Kaspars Kurdeko. Ar poļiem var spēlēt vienu programmu, ar latviešiem - citu utt., jo vadlīniju centrs esmu es pati, bet mūzika var transformēties - tas no manis atkarīgs, kā es būvēju šo māju, šo savu skaņu ainavu.”

Iespējams pielāgoties dažādām skatuvēm un dažādām valodām

No albumā iekļautā skaņu materiāla nevajadzētu baidīties, un šīs astoņas kompozīcijas (ieskaitot interlūdiju) ir pelnījušas, lai tās noklausītos. Santa koncertā īpaši izjusti pieteica dziesmas “Two Smiles” (smaids krāšņojot ikviena cilvēka mīmiku un emociju paleti, turklāt tas ir lipīgs, tāpēc biežāk vajagot uzsmaidīt) un “It’s Spring” (pavasaris un rudens ir dziedātājas mīļākie gadalaiki, jo tie vislabāk atklājot cilvēka būtību), bet apskatnieka vērtējumā pats labākais skaņdarbs ir albumu noslēdzošais “Crystal Light”. Arī iepriekš jau redzētā un dzirdētā dziesma “No Clouds” - ak, kungs, cik debešķīgu ģitāras solopartiju vairāku minūšu garumā koncertā nospēlēja Mizerackis! Albumā šī partija nav tik uzkrītoša, bet vienalga uzteicama. Starp citu, prezentācijas koncerta apmeklētāji bija privileģētā stāvoklī, jo Santa atskaņoja arī “Blue Beard”, kas albumā nav iekļauta. Iemesls - autortiesības. Šī dziesma ir ar Čārlza Bukovska vārdiem, mūsu dziedātāja mēģinājusi saskaņot atļauju tās iekļaušanai savā darbā, taču Bukovska ģimene vēlējusies šo tekstu paturēt sev…

Cik varēja novērot, tad Santa savā mūzikā vismaz “dzīvajā” iejūtas gandrīz džeza mīļotājas lomā - nelielajā koncertiņā viņa ar prieku ļāva izspēlēties visiem sava pavadošā sastāva mūziķiem, tāpēc ovācijas izpelnījās gan teicamais ģitārists, gan taustiņnieks, gan kontrabasists (tikai bundzinieks neņēmās spīdēt ar individuālo meistarību), pašai ar sajūsmu tajā visā noraugoties un klausoties. Ja vēlreiz par albumu, tad gribētos tomēr vienotu valodu - vai nu latviski, vai angliski, lai gan - džezs kā mūzikas valoda taču ir internacionāls.

Džeza mūzikai šobrīd labi laiki

Sagadīšanās pēc jau nākamajā dienā pēc Šilleres albuma prezentācijas savu trīs gadu jubileju atzīmēja kultūrtelpa “M/Darbnīca”, kas īsā laikā kļuvusi par nozīmīgu džeza, mākslas un citu kultūrsfēru tikšanās vietu. Šo trīs gadu laikā “M/Darbnīcā” realizēti jau vairāk nekā 450 kultūras pasākumi, ieskaitot gandrīz 200 džeza mūzikas koncertus un “jam session”, arī simt koncertus uz Briāna pagalma skatuves. “M/Darbnīcas” plānos ir telpu paplašināšana un koncertdarbības izvēršana, lai klausītājiem piedāvātu vēl kvalitatīvāku un daudzveidīgāku programmu.

No malas raugoties, šķiet, ka džezs vispār ir zirgā - “Rīgas ritmi” un “Riga Jazz Stage”, koncertsērija “Art Of Riga Jazz”, “Saulkrasti Jazz Festival” u.c., “Jersika Records” aizgādā tiek izdotas plates, ir vietas, kurās spēlēt (nupat gan pa skuju taku esot aizgājis “Klubs Biedrība”), tiek lolota doma par savas džeza asociācijas izveidi utt. Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza mūzikas katedras vadītājs profesors Indriķis Veitners gan apskatniekam smaidot bilda, ka džezmeņi droši vien šai tēzei (par džezu, kas šobrīd zirgā) nepiekritīšot. Protams, jo vienmēr var labāk un vairāk.

Lasāmgabali

Masu medijos laiku pa laikam parādās ziņas par “Rail Baltica” – tas ir Baltijas valstu simtgades projekts, kas būtiski un pozitīvi ietekmēs transporta pieejamību, tūrismu, ekonomiku un kopējo drošību. Daudzi ar nepacietību gaida šo iespēju. Igaunijas medijs “Postimees” atgādina, ka visās Baltijas valstīs dzelzceļi darbojas un jau šobrīd ar to palīdzību ir iespējams apmeklēt trīs Baltijas valstu galvaspilsētas.

Svarīgākais