Izskatās, ka 2023. gada izskaņa latvju mūzikā pilnībā piederēs Mārai Upmanei-Holšteinei un viņas grupai “Astro’n’out”: šonedēļ, tātad septembra sākumā, viņa prezentēja savu autobiogrāfisko grāmatu, oktobra sākumā nāks klajā “astronautu” jaunais albums, novembra sākumā būs lielkoncerts “Arēnā Rīga”, bet decembra sākumā… Nu, gan jau “astronauti” kaut ko sadomās arī decembrim.
Par Māras Upmanes-Holšteines grāmatu “Piezīmes uz šaubu malām” varētu teikt - tā uzradās kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, jo nekas neliecināja, ka Māra pie kaut kā tāda strādā. No otras puses - par ko gan te brīnīties? Dziedātāja ilgus gadus bija Latvijas Radio 5 ētera personība, turklāt, kā to grāmatas prezentācijā norādīja arī Māras mamma, grāmatas rakstīšanai ir pat daudz tuvāka Māras profesijai nekā dziedāšana - daudzi jau piemirsuši, ka pēc izglītības viņa ir žurnāliste.
Un tomēr pie grāmatas viņa ķērusies lielā mērā nejauši. Esot gribējies pilnveidoties rakstīšanas jomā, gatavojoties “Astro’n’out” jaunajā, pēc skaita septītajā studijas albumā iekļaujamā skaņu materiāla sacerēšanai, un “laikam jau tas arī izdevās, jo puiši [no tekstiem] šoreiz dzēsa daudz mazāk [nekā iepriekšējos albumos]”. Grupas bijusī menedžere un mūziķu draudzene Kristīne Komarovska (tagad Stakena) esot Māru ievilkusi “zoom” vidē pie literātiem, un tālākais jau noritējis rakstniecības kursu sajūtās. “Patiesībā - absolūti neromantiski: Māra aizgāja uz rakstniecības kursiem, no kuriem iznāca ar grāmatu!” smejas dziedātāja. “Man pašai šis ir pārsteigums - iespējams, pat lielāks nekā pārējiem. Vēl pirms pusotra gada es nedomāju, ka man varētu būt grāmata, taču šī pusotra gada laikā tā ir tapusi - no idejas līdz rezultātam, dažādu nejaušību ķēdītē. Es pat nenojautu, cik ļoti mani ievilks šis ceļš, cik ļoti man patiks rakstīt, un cik ļoti es tajā visā atklāšu savas jaunās šķautnes!”
Šo trešdien mākslas galerijas “Art RC Gallery” telpās notikušajā grāmatas prezentācijā Māra savu jauno garadarbu raksturoja kā “šaubu revīziju”. Šīs revīzijas rezultātā radušos atziņu īsumā varētu formulēt tā: “Ir normāli domāt par to, vai tu esi normāls, un supernormāli saprast, ka tā īsti normāls nav neviens.”
Pieteikums grāmatai, protams, skan cēli: “”Piezīmes uz šaubu malām” ir personisks stāsts par Māras ilggadējo ceļu mūzikā, kā arī izaicinājumiem un atklāsmēm, kas piedzīvotas, ejot uz savu radošo mērķi. Autore uzsver, ka grāmata nav par pašmāju šovbiznesa aizkulisēm vai rokasgrāmata citiem radošo profesiju pārstāvjiem, jo jaunrade ir individuāls process”. Māra atzina, ka viņai pašai šāda grāmata, iespējams, būtu bijusi vajadzīga pirms desmit gadiem, tomēr neloloja ilūzijas, ka jaunajiem censoņiem tā parādīs kādu gaismu tuneļa galā: “Jaunieši to izlasīs, nodomās, ka tas viss taču notika tolaik, šajos laikos ir citādāk, kāps paši uz saviem grābekļiem un pēc desmit gadiem sapratīs, ko ar to visu biju domājusi.” Apsveicami skaidrs skats uz realitāti!
“Ir pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi, darbojoties uz skatuves un rakstot dziesmu tekstus, taču pirmo reizi rakstīšana ir nonākusi līdz tik apjomīgam gabaldarbam. Gadu gaitā ir piedzīvoti klusuma brīži, strīdi un situācijas, kad saproti, ka nevari visu kontrolēt. Šī grāmata ir veltījums tai meitenei, kura kaut kur pa ceļam bija pārstājusi sev ticēt, kurai nācās uzlikt mūziku uz pauzes, kurai vairākkārt bija jāiemācās iemīlēt to no jauna. Tā ir grāmata, kas izved cauri grubuļainajam dzīves ceļam un parāda - tam visam ir jēga!” tā Māra Upmane-Holšteine.
Savukārt rakstniece un šīs grāmatas redaktore Inga Žolude uzsver, ka “tā ir milzīga drosme stāvēt uz skatuves, bet daudz lielāku drosmi prasa uzrakstīt grāmatu šajā skatlogu laikmetā”. Tas tiesa, šajos laikos nav viegli atklāties, taču var tikai piekrist Ingas Žoludes teiktajam, ka “rakstīt “tāpēc, ka es gribu” ir patiesi lielisks iemesls to darīt.” Tā arī Māra ir darījusi, un pati atzīst, ka šī bijusi arī daļēja psihoterapija. “Es norakstīju ļoti lielu daļu sevis. Daudz ko sapratu pati par sevi, taču, iespējams, pat īsti nenojaušu, cik daudz es esmu atklājusies - varbūt esmu tikai uzrakstījusi kādu skaistu epizodi, bet tur varēs izlasīt kaut ko starp rindām, kas mani noraksturo labāk, nekā es pati to būtu gribējusi... Bet mana ieiešana šajā sev citādākajā teritorijā ir devusi tik daudz prieka un atklāsmju, ka aicinu visus - dariet to, kas nav jūsu ampluā, to, kas ir ārpus jūsu komforta zonas, to, kas pašiem pēc tam “sit ārā korķus”, jo tā sajūta ir… Bailīga, bet vienlaicīgi nenormāli forša!” - tas no dziedātājas intervijas LTV “Rīta Panorāmai”.
Māras kā prozaiķes atklāsmes noteikti ies rokrokā ar dziesmu tekstiem un klausītāju jaunatklājumiem par tiem, jo, kā grāmatas ievadvārdos norādījis mūzikas pārzinātājs Toms Grēviņš, “daudzas “Astro’n’out” dziesmas pēc šīs grāmatas izlasīšanas skanēs vēl īpašāk.” Taču vēl interesantāk - kā šie vingrinājumi rakstībā ietekmēs jaunās dziesmas? Par to klausītāji uzzinās itin drīz, jo par grupas septītā studijas albuma “777” iznākšanas datumu ir nolikts 3. oktobris, tātad - precīzi mēnesi pirms “Astro’n’out” lielkoncerta “Arēnā Rīga”, kas savukārt būs 3. novembrī.
Par jaunā albuma muzikālo ievirzi grupa jau devusi apjausmu ar izdotajiem pirmajiem diviem singliem no tā - “Manifestē” un “777”. Tie norāda, ka lieliem brīnumiem nevajadzētu būt, “astronauti” kā jau “astronauti”. Arī koncerts “Arēnā Rīga” noteikti neliks vilties: apskatnieks Māru un viņas komandu šogad ir dzirdējis “dzīvajā” divos dažāda mēroga pasākumos, proti, Limbažu pilsētas 800 gadu jubilejai veltītajā koncertā (turklāt pirms “Bermudu Divstūra”!) un iesildot 2. Latvijas mūzikas “Lielo koncertu” Mežaparka Lielajā estrādē, un abos gadījumos viņi spēja pavilkt publiku uz visiem simts. Tāpat pirms pāris gadiem “astronauti” uzstājās Mežaparka Zaļajā teātrī, viņi ir kāpuši arī uz koncertzāles “Palladium” skatuves un visās iespējamajās citās koncertvietās, tāpēc diez vai arēna Mārai kļūs par lielu pārbaudījumu.
“Šis ir interesants izaicinājums mums kā grupai, jo reizē vēlamies spēt pulcināt vienkopus līdz šim lielāko mūsu klausītāju skaitu, bet reizē vēlamies saglabāt intimitāti, kas ieskanas jaunajā albumā. Mēs ejam uz to, ka visi būsim izdejojušies trakāk, bet reizē satikušies uz sarunu par būtisko - par ilgām, zaudējumiem, cerībām, godīgiem jautājumiem sev. Satikties pa īstam ar visām emocijām no A-Z, bet pāri visam tomēr svinot dzīvi un iespēju atkal būt kopā mūzikā, kuru mīlam!” tā Māra. Labi, svinēsim un būsim!
