Sešpadsmit gadus vecā Estere Sofija Spūle no Rīgas kungfu/ušu sporta kluba "Konoha Martial Arts Academy" devītajā pasaules čempionātā kungfu, kas no 23. līdz 28. augustam norisinājās Ķīnā, Emeišanā, izcīnīja sudraba un bronzas medaļas. Līdz zelta medaļai Esterei pietrūka tikai 0,01 punkta. Čempionātā piedalījās aptuveni 6000 sportistu no 50 valstīm.
Kā "Neatkarīgajai" pastāstīja meitenes tēvs Andris Spūlis, kurš kopā ar viņu devās tālajā ceļā uz Ķīnu, Latviju šajā pasaules čempionātā pārstāvēja klubs "Konoha Martial Arts Academy" un vēl vairāki cīņas sporta klubi. Pavisam 11 sportisti no četriem dažādiem klubiem.
"Es gribētu teikt, ka pasaulē pēdējos 30 gados, bet Latvijā pēdējos 20 gados strauji pieaug Austrumu cīņu popularitāte. Latvijā populārs ir ušu un tradicionālais kungfu. No Baltijas valstīm šajā pasaules čempionātā Latvija bija vienīgā. No Eiropas vēl bija komandas no Itālijas un Grieķijas. Lielas komandas ar daudziem dalībniekiem bija no ASV, Brazīlijas un Dienvidāfrikas Republikas. Varētu pat teikt, ka kungfu jau sen vairs nav Ķīnas nacionālais sporta veids. Tas arī vēl nav olimpiskais sporta veids, lai gan bija mērķis to iekļaut jauniešu olimpiādē 2024.-2025. gadā, bet kovids iztraucēja. Bērnu un jauniešu treniņu finansēšana gulstas uz vecāku pleciem un treneru ziedošanos," sacīja A. Spūlis, kurš pats jaunībā nodarbojies ar cīņas sportu, piebilstot, ka vienam cilvēkam brauciens uz Ķīnu izmaksā vairāk nekā 2000 eiro. A. Spūlis uzsvēra, ka no valsts cīņas sporta klubi nesaņem praktiski neko, lai gan nes Latvijas vārdu pasaulē.
Kungfu ir vispusīgs sporta veids, ar stingru disciplīnu jau no pirmās dienas, kas ne tikai attīsta bērnu un jauniešu fiziskos dotumus - kustību koordināciju, stāju, lokanību, bet arī viņus sagatavo psiholoģiski - bērni kļūst nopietnāki, uzskata A. Spūlis.
Esteres Sofijas Spūles treneris Aleksandrs Gorskis, kurš pirms diviem gadiem izveidoja savu kungfu/ušu sporta klubu "Konoha Martial Arts Academy", "Neatkarīgajai" pastāstīja, ka sportisti trenē jau deviņus gadus.
"Viņai tad bija kādi septiņi astoņi gadi, mācījās otrajā klasē Rīgas 84. vidusskolā, kad pie manis atnāca. Es tur tolaik vadīju ušu pulciņu. Estere ļoti ātri progresēja, cītīgi trenējās, un kā jau jebkurā bērnu sportā, liela nozīme ir vecākiem. Paldies viņiem! Estere uzvarēja visur, kur vien varēja uzvarēt, kļuva par Latvijas un Baltijas čempioni. Ar laiku sāka startēt starptautiski, un šis viņai bija pirmais pasaules čempionāts," atcerējās Aleksandrs Gorskis.
Trenerim A. Gorskim ušu/kungfu vairāk esot kā dzīvesveids, un šo uzskatu viņš mēģina nodot arī saviem audzēkņiem - cīnīties ne tikai medaļu dēļ, un ne tikai tas ir svarīgi, kādā krāsā ir medaļa. Medaļas varbūt paliks kastītē vecāku mājās, bet iegūtā pieredze noderēs visu dzīvi.
"Man bija prieks redzēt, cik dažādi var būt cīkstoņi. Ušu ietilpst 1000 dažādu stilu. Šim Ķīnas sporta veidam ir 4000 gadu sena vēsture. Man tas bija jau trešais pasaules čempionāts, un pārstāvēt Latviju man bija milzīgs gods," sacīja treneris, kurš arī pats kopā ar otru treneri Poļinu Malahovu piedalījās sacensībās un izcīnīja divas bronzas medaļas.
Vēl A. Gorskis pastāstīja, ka latvieši jutušies kā zvaigznes, nemitīgi fotografēti, jo ķīniešiem pilsētā, kas atrodas kalnos, budistu svētvietās, baltie cilvēki no Eiropas, kas nodarbojas ar viņu cīņas mākslu, šķituši interesanti.
A. Gorskis īsti nepiekrīt tam, ka ušu/kungfu ir populārs Latvijā. Mums diemžēl nav daudz šādu klubu. Viņaprāt, Latvijā populārāks ir bokss, kikbokss un jauktās cīņas, bet par kungfu pastāv daudz stereotipu, ir maz informācijas, apraksti bieži vien ir nenopietni un vairāk asociējas ar animācijas filmu "Kungfu panda". Tas vairāk ir populārs kā bērnu sports, balstīts uz vecāku entuziasmu.
"Vislielākais Austrumu cīņu popularitātes bums Latvijā bija astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, kad populāras bija filmas ar Brūsu Lī un Džekiju Čanu. Es kā bērns izaugu ar šīm filmām, sāku trenēties un trenējos jau vairāk nekā 20 gadu. Bet mana studente astoņu gadu laikā kļuva par pasaules čempioni - tātad mana studente ir labāka par mani. Un tā tam jābūt!" atzina A. Gorskis.
Estere Sofija Spūle "Neatkarīgajai" teica, ka vēlas vēl kādreiz aizbraukt uz Ķīnu, jo pastāv dažādas mācību un treniņu programmas. Tā kā sporta veidam, ar ko viņa nodarbojas, ir vairāki novirzieni, tas ir ļoti daudzveidīgs, vienmēr pastāv iespēja sākt ko jaunu, un sportiste vēlas turpināt trenēties. Kā papildu pievienotā vērtība sportam Esterei ir iespēja ceļot.
"Ir ļoti labi aizbraukt uz tādu valsti kā Ķīna. Šogad Eiropas čempionātā medaļu neizcīnīju, un tā man bija laba motivācija. Pasaules čempionātā pretinieces bija stipras, bet valdīja ļoti patīkama atmosfēra," teica Estere.
